Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par demisijām un valdības stabilitāti

Sallija Benfelde
14:47
08.01.2021
1

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, ministre piekritusi aiziet, un partiju apvienība “Attīstībai/Par!” lems, vai palikt koalīcijā.

Izrādās, Latvijas Rektoru padome pieprasījusi arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šup­linskas demisiju, padome par to lēmusi dienu pirms Ziemas­svētkiem, bet publiski par to zināms kļuvis tikai tagad. Vēl pirms tam ministres demisiju pieprasīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Maz ticams, ka ministre labprātīgi atkāpsies no amata. Nav arī zināms, vai Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura Šuplinsku izvirzīja amatam, piekritīs ministri mainīt un vai nedraudēs ar koalīcijas pamešanu.

Novembrī labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju pieprasīja Sociālo darbinieku biedrība, Latvijas bāriņtiesu asociācija un partija “Progresīvie”. Ministre pat negrasījās atkāpties, un arī partija neizrādīja jebkādu vēlmi kaut ko mainīt, jo, iespējams, tai vienkārši nav, ko likt vietā, proti, iespējams, tās “rezervistu soliņš” patiesībā ir tukšs.

Ja par Šuplinskas demisiju varbūt vēl varētu domāt – ministre grib ieviest reformas, tādēļ tāda pretestība -, tad par Petraviču kā neprofesionālu ministri, manu­prāt, šaubu nav. Tiesa gan, Šup­linskas vadības metodes ir visai savdabīgas un brīžiem atgādina boļeševiku revolūcijas laika komisāra rīcību un izpratni par procesiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atkāpās pats, partiju apvienība “Attīstībai/Par!” aši izvirzīja citu kandidātu, un Saeima to atbalstīja.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēc Valsts prezidenta nepārprotamajiem mājieniem, ka viņu varētu atlaist no amata, pieklusa, pēkšņi saprata, ka arī Valsts policija var piedalīties ierobežojumu kontrolē, un pārstāja mēģinājumus ar padomiem jaukties citās nozarēs.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pēc pieejas anulēšanas valsts noslēpumam iesniedza demisiju, partija vietā izvirzīja citu amata kandidātu, Saeima to atbalstīja.
Skandāli, skandāliņi un neapmierinātība šīs valdības laikā ir skāruši arī Nacionālās apvienības (NA) kultūras ministru Nauri Puntuli, JKP satiksmes ministru Tāli Linkaitu un finanšu ministru Jānis Reiru ( “Jaunā Vienotība”).

Ironiskas piezīmes un nosodījumu ik pa laikam izpelnās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un aizsradzības ministrs Artis Pabriks (A/P!).

Šķiet, bez skandāliem un lieliem protestiem ir izticis tikai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (JV) un klusiņām darbojas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Protams, iebildumi, protesti un ironiskas piezīmes nav nekas neparasts, jo diez vai var atrast valsti, kurā visi iedzīvotāji ir apmierināti ar visu ministru darbu. Jau nopietnāk izklausās demisiju pieprasījumi un koalīcijas reakcija uz tiem. Viņķeles gadījumā koalīcijai nekādu iebildumu (izņemot varbūt A/P!) neesot.

Neņemos spriest, kāpēc premjers, kurš parasti cenšas visus kaut kā noturēt kopā un nonākt pie kopīga lēmuma, pēkšņi pieprasīja veselības ministres demisiju. No malas raugoties, neizskatās, ka Viņķele ir tā ministre, kurai būtu jāaiziet pirmām kārtām, jo Šuplinskas un Petravičas darbi vieš daudz mazāku uzticību. Acīmredzot nesaskaņas starp premjeru un ministri bija briedušas jau ilgāku laiku. Var piekrist tam, ka vismaz no Veselības ministrijas puses plānam par inficēšanās līmeņiem un nepieciešamajiem ierobežojumiem vajadzēja būt jau vasaras beigās, turklāt to vajadzēja publiskot, lai visiem ir skaidrs, kas notiks, ja inficēto skaits pieaugs par 100, 200 vai vairāk nedēļas laikā. Tāpat arī vakcinācijas plānam vajadzēja būt jau labu laiku – iedzīvotāju sadalīšana “kategorijās”, manuprāt, ir ļoti pareizs lēmums, bet tā “atšifrējums” gan ir nācis pēdējā brīdī. Tāpat ir arī skaidrs, ka ne jau ģimenes ārsti var nodrošināt lielākās iedzīvotāju daļas vakcināciju, jo tas, kā mēdz teikt, nav tehniski iespējams. Tad jau drīzāk būtu jāpiesaista armija ar pārvietojamiem lauka hospitāļiem un armijas mediķiem.

Savukārt tiem pārmetumiem, ko izplata JKP, gan nekādi nevar piekrist – dažs deputāts sašutis, ka nevar vakcinēties tūlīt un tagad, ka viņam nez kāpēc jāgaida. To, ka ne jau amats vai naudas maciņa biezums nosaka, vai cilvēks ir riska grupā, nepamierinātajiem politiķiem ir grūti saprast. Tāpat arī pārmetumi par vakcīnu iepirkumu neskan nopietni, jo neviena Eiropas Savienības (ES) valsts nevar individuāli vakcīnas ne pasūtīt, ne iepirkt, lai nebūtu tā, ka bagātākie tiek pie vakcīnām, bet pārējie var palikt bešā. Tāpat arī patiesība ir tā, ka sākumā izskatījās, ka šobrīd vēl ES neapstiprinātās Astra Zeneca vakcīnas būs pirmās, turklāt tās ir lētākas un to uzglabāšana ir daudz vienkāršāka. To, ka ES šobrīd valda zināms haoss saistībā ar iepirkumu, diez vai var pārmest ministrei. Tāpat kā to, ka ražotājs var saražot tikai tik daudz, cik var.

Ar vārdu sakot, pārmetumi ministrei ir gan pelnīti, gan nepelnīti, bet, manuprāt, ir lieki iesaistīties publiskā “veļas mazgāšanā”, jo iedzīvotājus tas mierīgākus un laimīgākus nepadarīs, galu galā nianses un daudzas lietas zina tikai procesos iesaistītie.

Domāju, daudz svarīgāks ir jautājums par valdības stabilitāti, jo krīzes laikā mainīt valdību nav prātīgākais darbs un par labu, pēc manām domām, tas nevienam nenāks. Valdība nav stabila, jo koalīcijas partijas ir ļoti dažādas, ar ļoti dažādām, pat pretējām interesēm. Manuprāt, tikai tāds premjers, kurš būtu ar mieru klusiņām vienoties par to, ka katrai partijai tiek kaut kas no “lielā pīrāga”, izskatītos kā labs un pareizs vadītājs, jo tad visu klusām sarunātu un sabiedrībai valdība varētu demonstrēt skaistu un lielu vienprātību. Esam ievēlējuši tādas partijas un deputātus, kādus izvēlējāmies. Ja valdībai tagad nāksies demisonēt, tad jaunajā valdībā, visticamāk, būs šobrīd ārpusē palikušie, kuri jau labu laiku neslēpj savas intereses – draudzība ar lielo Austrumu kaimiņu un “pareiza” naudas sadale.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi