Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Par cilvēku negatīvo ietekmi uz klimatu jāpārliecina arī šaubīgie

Andra Gaņģe
06:44
05.05.2023
11

Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs”  rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā, kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā”.

Aicināts minēt konkrētus pētījumus, avotus, kas apstiprinātu šīs atziņas, ministrs varēja nosaukt tikai kādas vispārīgas lietas, piemēram, minot ozona caurumu virs Antarktīdas, par kuru, viņaprāt, zinātne pārmēru brīdinājusi un kas vairs nav aktualitāte, kā arī norādījis, ka zinātne nav nekļūdīga, jo savulaik smēķēšanu atzinusi par veselīgu.

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbaudījis zemkopības ministra izteikumus.

“Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto,” raksta “Re:Chek” žurnālists Ronalds Siliņš. “Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saim­nieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.

Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome NASA, kā ar zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīc­efekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas).”

“Re:Chek” uzsver, ka arī ministra minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši. Proti, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika pierādīta tabakas smēķēšanas saistība ar plaušu vēzi, bet ozona noārdīšanās apturēta, jo “valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda”.

Te nu rodas jautājums, kā persona, kas neatzīst cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, spēj īstenot pasākumus, kas ir viņa tiešos amata pienākumos: dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un uzlabojot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku. Tā paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.- 2027.gadam vajadzību novērtējuma un intervences stratēģijas izklāstā. Un arī politiskais spēks Apvienotais saraksts, kuru pārstāv ministrs, parakstījis valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks valdības mērķis.

Vērtēt, kā tas viss sader kopā, atstāsim politisko spēku un vidi un klimata pārzinošo institūciju, un nevalstisko organizāciju ziņā. “Druvas” stāsts ir par ko citu. Drīz pēc Šmita kunga diskutablajām atziņām par pēdējo gadu desmitu cilvēces nospiedumu uz klimatu “Druva” rubrikā “Manas domas’’ publicēja autores Līgas Eglītes pārdomas, kurā arī pausts līdzīgs viedoklis. Proti, mēs, cilvēki, esam pārāk augstprātīgi, iedomājoties, ka varam radikāli ietekmēt planētas Zemes un Visuma spēku virzību. Tā analizējama pavisam citās mērvienībās, no kurām, pieļaujams, visas joprojām pat nezinām.

Vai tas noliedz, ka “Druva” atbalsta zinātnes pierādītās cilvēka radītās negatīvās pārmaiņas klimatam un videi un ka pasaules sabiedrībai kopumā jādara viss iespējamais, lai tās vismaz apturētu, ja ne mazinātu? Noteikti nē. “Druva” gadiem piedalījusies sadarbības projektā “Novadi zaļo”, kā arī savā darba kārtībā regulāri informējusi par klimata un vides aizsardzības, dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, par konkrētiem darbiem un ieguvumiem. Iepazīstinājusi lasītāju ar vidi saudzējoša dzīves­veida pieredzi ģimenēs, ar iedzīvotāju kopu rosību.

Taču paliek jautājums, ko viedokļrakstā uzdod arī Līga Eglīte – kādēļ plašākā mērogā vēl arvien nav rasts kopējs risinājums un nenotiek pietiekami konsekventa rīcība. Runājot par mūsu valsti, vai elektromobiļi ar saviem videi nedraudzīgajiem akumulatoriem un vēja ģeneratori, kas Rietumu pasaulē pazīstami jau kādu pusgadsimtu, būs tas, kas samazinās klimata pārmaiņas? Kāpēc tik maz dzirdam par inovatīviem, mūsdienu zinātnei cienīgiem risinājumiem, bet cenšamies sasmelt izlieto ūdeni ar veciem spaiņiem un aizliegumiem?

Vēl būtu jāņem vērā, ka vajadzīga vēl plašāka un ikvienam saprotama klimta zinātnes un situācijas skaidrošana. Nepietiek ar Eiropas Savienības dokumentiem, valdības normatīvajiem aktiem un zinātnisko institūtu citēšanu. Jāatrod, kā runāt ar katru cilvēku, arī to, kurš šaubās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi