Raksti

Viedokļi

Par atbildību

Sallija Benfelde

Pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna paziņojuma, ka ir nolēmis sākt pilnu pārbaudi par vakcīnu iepirkšanas lēmumiem Veselības ministrijā, sekoja bijušās veselības ministres lzes Viņķeles iesniegums Ģenerālprokuratūrai un publiska atvainošanās mikroblogošanas vietnē “Twitter”  sabiedrībai par savu kļūdu, izvēloties vakcīnu portfeli.

Proti, piedāvāt valdībai tādu vakcīnu pret “Covid-19” iepirkumu, kurā no tobrīd pieejamajām vakcīnām lielāko daļu veidoja “AstraZeneca” un “Johnson& Johnson” vakcīnas, bija “mana stratēģiska, politiska un cilvēcīga kļūda”, Ilze Viņķele pauda gan iesniegumā, gan ierakstā “Twit­ter”.

Ģenerālprokurora lēmums neapšaubāmi ir saprātīgs un atbildīgs, jo vakcīnu iepirkumā notikušais tik tālu, cik to izdevies izpētīt žurnālistiem, liecina par amatpersonu vismaz dīvainu attieksmi, par ko jau esmu rakstījusi – visas apspriedes šajā jautājumā ir bijušas neformālas, bez protokoliem, valdība netika informēta par iespējamām problēmām, tika apgalvots, ka viss ir kārtībā. Nekas nemainījās arī tad, kad kļuva skaidrs – “Pfizer” ir saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) sertifikātu, bet “AstraZe­neca” vakcīnu apstiprināšana kavējas un vajadzētu ātri pasūtīt papildu “Pfizer” devas. Par šo iespēju valdībai tika noklusēts, un tas kļuva zināms tikai nejaušības dēļ.

Ierēdņu un amatpersonu rīcība liek domāt tikai par diviem variantiem: vai nu absolūts neprofesionālisms, vai ieinteresētība, lai visvairāk tiktu iepirkta “AstraZe­neca” vakcīna. Dienesta izmeklēšana, ko ierosināja Daniels Pav­ļuts pēc tam, kad Ilze Viņķele bija spiesta demisionēt un viņš kļuva par ministru, rezultātus īsti nav devusi, jo, kā jau minēju, apspriežu protokolu nav. Toties neizpratnes un aizdomu netrūkst. Žurnā­listu veiktā izpēte, noklausoties visus tos valdības sēžu ierakstus, kuros fiksēti ziņojumi un sarunas par vakcīnu iepirkumu, aizdomas tikai pastiprinājusi. Aizvien biežāk sociālajos medijos izskanēja jautājumi, vai tiešām nopietnos amatos esoši ierēdņi, no vienas puses, ir tik nezinoši, nesaprotoši un ar tik ierobežotu spriestspēju, ka pat nejaudā valdībai sastādīt objektīvu ziņojumu, bet, no otras puses, ir tik vareni un pašpārliecināti, ka lēmumus par vakcīnu iepirkumu pieņem, pat nekonsultējoties ar valdību.

Taču visam šim stāstam ir arī otra puse – pārsteigums, pat šoks, ko sagādāja bijušās ministres atvainošanās. Ļoti daudziem pirmā un gluži pamatotā reakcija bija – vai tiešām to haosu, augošo neticību valstij un pat izmisumu var tā vienkārši padarīt par nebijušu ar dažiem atvainošanās teikumiem, it sevišķi, ja līdz ģenerālprokurora paziņojumam par pārbaudi bijušajai ministrei nekas daudz par iepirkumu nebija sakāms?!

Protams, var sacīt, ka ministre zaudēja amatu savas nostājas dēļ saistībā ar vakcinācijas plānu un arī kopumā augstprātīgās, paš­taisnās attieksmes dēļ tajos jautājumos, kas skar visu ar vakcīnām saistīto jautājumu loku, tomēr jēdziens “politiskā atbildība” un tā skaidrojums skar arī visu partiju apvienību “Attīstībai/ Par!”. Uzreiz pēc Viņķeles vēstules un atvainošanās partijas “Lat­vijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups nāca klajā ar bijušās ministres aizstāvību: “Esmu pilnīgi drošs, ka tur apakšā nav aprēķins, bet izmisums. Ilze Viņ­ķele ļoti pārdzīvo esošo situāciju. Viņa ļoti pārdzīvo, ka sākušās raganu medības,” sacīja Jaunups. Vēl vairāk, uz jautājumu, vai partijai nevajadzētu uzņemties atbildību, Jaunups paziņoja, ka Ilze Viņķele ar savu atvainošanos ir izdarījusi vairāk, nekā vajadzētu.

Protams, šobrīd nav iespējams apgalvot, ka aiz vakcīnu stāsta slēpjas ieinteresētība, tam vajadzīgi pierādījumi. Iespējams, tas netiks pierādīts, bet vismaz dažiem ierēdņiem būtu jāzaudē amats. Ilzei Viņķelei atbildību par darīto un neizdarīto nācās uzņemties, un amatu viņa ir zaudējusi. Un, protams, var sacīt, ka viņas un “Attīstībai/Par!” politiskā atbildība īstenosies kā vēlētāju izvēle, vai balsot pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanās nākamajā gadā par “A/P!” sarakstu.

Pēc visa notikušā būtu tikai normāli, ja Viņķele kādu laiku paietu malā no aktīvas darbības, bet tas atkarīgs arī no politiķu izpratnes par morāli un ētiku.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *