Raksti

Viedokļi

Par aprēķinu un pārliecību politikā

Sallija Benfelde

Par to, cik daudz politikā nosaka naudas kāre, politiķu raksturs un emocijas, cik – gudrs aprēķins, vēstures pētījumos runāts daudz un dažādos aspektos. Bet tagad to aizvien biežāk gribas vaicāt, redzot, kas un kā turpina notikt ar mediju vidi, it sevišķi ar sabiedriskajiem medijiem Latvijā.

Pēdējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums, kā sadalīt viena miljona papildu finansējumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, liek sacīt – ģeniāli! Abi sabiedriskie mediji tiek nolikti viens pret otru, tā graujot vienoto nostāju jebkurā jautājumā, kas šos medijus skar. Paskaidrojumu, kāpēc radio ir paredzēti 750, bet televīzijai 250 tūkstoši eiro, nav, NEPLP negrib par to ar sabiedriskajiem medijiem runāt. Pagaidām vēl abi mediji nav uzkāpuši uz kara takas, bet darbinieku aizvainojums sociālajos tīklos gan ir lasāms.

Iespējams, jau piektdien, 8. novembrī, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinās amatā jauno SIF sekretariāta direktori Zaigu Pūci, kura uzvarēja konkursā uz šo amatu. Šaubas raisa tas, ka viņas laulātais draugs ir ministrs Juris Pūce. Formāli interešu konflikts gan ir novērsts, jo ministrs ir atkāpies no SIF padomes un savā vietā deleģējis ministrijas valsts sekretāru. Bet grūti iedomāties, ka ministrs ar sievu, tāpat kā ar valsts sekretāru, nekad nesarunājas par darbu, it sevišķi, ja darba jautājumi vismaz daļēji ir vieni un tie paši un skar vienas un tās pašas intereses. Atkal jāteic – lai kā tur arī būtu, SIF vada politiķi vai politiķiem ļoti tuvu stāvošas personas no Nacionālās apvienības un “Attīstībai/Par!”. Savu­kārt tas neraisa cerības, ka līdzšinējais SIF vadības stils, izvēloties, kuri tiek pie projektu naudas, mainīsies.

Ir vajadzīga likumu un noteikumu maiņa. Zvērinātu advokātu biroja “COBALT” atzinums 2016. gada pētījumā “Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas” par SIF ir skarbs. Būtiskais, manuprāt, ir secinājums, ka patiesībā SIF var rīkoties, kā grib: “Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2.panta trešā daļa noteic, ka SIF atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. Ministru prezidents pārrauga fonda darbības tiesiskumu, tomēr nav tiesīgs atcelt pat prettiesiskus fonda padomes lēmumus. Šī tiesību norma praksē darbojas tādējādi, ka Ministru prezidentam nav nekādu iespēju ietekmēt SIF darbību, un nereti Ministru prezidenti pat nav zinājuši, ka SIF jautājumos viņiem veicamas kādas darbības. Mi­nistru prezidentam praktiski nav instrumentu ietekmēt arī fonda institucionālo darbību, jo visus būtiskākos lēmumus pieņem padome. Pat tad, ja SIF padome pieņemtu acīmredzami nelikumīgu lēmumu, nav citas institūcijas valsts pārvaldē, kas varētu šo lēmumu atcelt, izņemot tiesu, ja tas ir administratīvais akts un kāda privātpersona to pārsūdzētu. Tādējādi Ministru prezidentam likumā detalizētāk jāparedz instrumenti pārraudzības īstenošanai, jo šobrīd pārraudzība ir bez satura un reālas ietekmes, kas neatbilst tās jēgai. Lai to panāktu, jāparedz, ka Ministru prezidents ir tiesīgs atcelt prettiesiskus fonda padomes lēmumus, kā arī var ietekmēt fonda darbības virzienus, saskaņojot fonda darbības stratēģiju.(..) Intervijās ar ekspertiem nereti tika apspriests jautājums par to, vai SIF drīkstētu uzticēt plašākus uzdevumus sabiedrības integrācijas jomā, piemēram, politikas veidošanu. Lai arī SIF nav iespējams uzticēt politikas veidošanu, jo tā ir autonoma iestāde, ir nepieciešams stiprināt tā analītisko kapacitāti. (..)Aptaujātie eksperti kopumā piekrīt tam, ka SIF darbība un tās caurspīdīgums būtu pārvērtējami, it īpaši uzlabojot kontroles mehānismus un saskaņojot, kas tieši ir tās aktivitātes, ko fondam būtu jāveic un kuras tas nedrīkstētu veikt, jo nav tieši saistītas ar sabiedrības integrācijas jomu, un kādas ir administratīvās izmaksas, un cik efektīvi darbojas Fonda padome.”

Starp citu, līdzīga situācija ir arī ar NEPLP, kas darbojas kā valsts valstī un uzskata, ka nevienam nav tiesību kaut ko iebilst vai atcelt kādu no amata, jo padome taču esot neatkarīga.

Un tā mums ir divas nu ļoti neatkarīgas institūcijas, kuras var darboties, kā tām tīk, un, izmantojot savas iespējas, gan kādu atlaist bez paskaidrojumiem (kā NEPLP ar LTV) vai arī ietekmēt ar finansējumu tā, ka mediji sāk raudzīties, kuras partijas labāk nekritizēt, ja grib uzvarēt konkursos un saņemt finansējumu projek­tiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *