Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Paldies, mīļie!

Druva
00:00
29.11.2006
2

, Cēsu skolotāju institūta 1953. gada absolvente, dzīvo Gulbenes rajona Stradu pagastā

Mani saviļņoja grāmata ”CSI kori un to diriģenti”. Laika rats pagriezts atpakaļ. Atkal esam zēni un meitenes, un lasot izstaigājam atmiņu takas.

Ai, ai, ko grāmata dara ar lasītāju! Atradu tajā vienu rindiņu par mūziķa E. Dreblata zēnības gadiem, ka no 1945. līdz 1948. gadam ir audzēknis Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā. Bet mūsu pagasta kādreizējās kopsaimniecības speciālists Evalds Graudiņš taču tieši tajos gados tur mācījās. Arī viņam tuva ir mūzika, savulaik dziedāja pagasta korī, vīru ansamblī, pat muzicēja nelielā orķestrī. Iedodu izlasīt lappuses par E. D. Atskan sajūsmas sauciens: ”Vaī! Mēs tak ar Edvīnu tehnikumā dziedājām zēnu ansamblī, izbraukumu koncertos pat duetā uzstājāmies!” Ar kādu neaprakstāmu satraukumu, saviļņojumu teju, teju astoņdesmitgadnieks tvēra katru lappusi par savu jaunības draugu, viņa mezglaino dzīvi. Pat asara noritēja pār vaigu. Grāmatā minētas E. D. pašreizējās koordinātes. Varbūt satiksies divi sirmi vīri un atkal duetā dungos sendienu melodiju.

Cik mokoši svelmaina bija vasara šogad! Tāpēc uz salidojumu mīļajā Bērzainē neaizbraucu. Bet institūtiešu trijotnes (A. Treimaņa, G. Vīksnas, D. Rožkalna) sarūpēto grāmatu gan ļoti vēlējos atrast. Lūdzu Gulbenes grāmatnīcu, lūdzu radinieci Cēsu rajonā izpalīdzēt, zvanīju ”Cēsu Sprīdītim”. Nekā! Beidzot sadzirdēju pa telefonu Egona Buša balsi un saņēmu norādījumu, kur to atrast.

Atvērusi sūtījumu, cauru nakti tvēru katru rindiņu. Augstas raudzes vīri, kas tik temperamentīgi izteikuši sevi mūzikā. Un ne tikai mūzikā. Gulbenes rajona novadnieki brāļi Kokari gan nav bijuši naski rakstītāji, likuši citiem paust atziņas par sevi.

Skaudrais pēckara laiks, dažādi sarežģīti likteņa pagriezieni, plānais maizes rieciens, pieticīgs apģērbs, ceļojumi uz Cēsīm pat ar zirdziņu… Bet kāds gribasspēks, neatlaidība savu mērķu sasniegšanā!

Bieži, caurbraucot Cēsīm, no pavisam svešiem, nejauši sastaptiem cilvēkiem esmu uzklausījusi uzslavas vārdus par kādreizējo rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju Gunāru Vīksnu. Esot atstājis dziļas pēdas savā pilsētā.

Pirms dažiem gadiem iedevu izlasīt otro grāmatu ”CSI mūsu atmiņās” savai kādreizējai kolēģei Aijai D. Viņa lepni bilda: ”Gido Kokars Stāmerienas pamatskolā dažus pēckara gadus bija mans klases audzinātājs un fizkultūras skolotājs. Kā viņš mums dresēja brašu stāju, mācīja dejot! Spartakiādēs guvām atzīstamus rezultātus rajonā, pat republikā.” Re, arī te atstātas pēdas…

Rajona avīzē ”Dzirkstele” lasīju, ka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, kuru ar brāļiem Kokariem saista sena draudzība, aicinās māksliniekus apciemot Stāmerienu. Teātra dienas augustā te otro gadu pulcē tūkstošiem skatītāju.

Bet Imants Kokars kara griežos par skolotāju strādājis arī Stradu (tolaik Krusta) pamatskolā, kur vēlāk aizritējis mans darba mūžs.

Acīm apglāstīju katru mākslinie-ka D. Rožkalna zīmēto ozollapu vinjeti zaļajā grāmatiņā. Centos atminēt tajās pausto domu.

Pie pasniedzēja K. Baltgaiļa krāju zināšanas ne tikai mācību stundās, bet arī zīmēšanas pulciņā. Vēl šo-dien glabāju pierakstu klades mākslas vēsturē un zīmēšanas burtnīcas.

Lasot trīs tēvadēlu sarūpēto grāmatu, lepnums par Cēsu skolotāju institūta kaldinātiem talantiem. Tā ceļo no rokas rokā un sien kopā dzīves labirintos pārrautos pavedienus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi