Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Pabalsts dzīvošanai vai krīzes brīdim

Sarmīte Feldmane
06:32
23.05.2020
1

Satversmes tiesa sākusi skatīt lietu pēc Tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI)līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Tiesībsargs arī norāda, ka valdība ilgstoši garantēto minimālo ienākumu līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Sat­versmei. Valstij esot pienākums savu politiku vērst uz soci­ālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. Garantētais minimālais ienākumu līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 eiro mēnesī. GMI pabalsts ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. Pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu. Ministru kabinets nosaka GMI līmeni un kārtību, kādā tas aprēķināms, piešķirams un izmaksājams, un kārtību, kādā slēdzama vienošanās par līdzdarbību, no kuras dažas pabalsta saņēmēju grupas ir atbrīvotas. Daudzas pašvaldības jau tagad vairākām mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām ir noteikušas lielāku GMI par Ministru kabineta noteikto zemāko slieksni, tas ir atļauts. GMI maksā no pašvaldības budžeta.

Izskanējis, ka GMI vajadzētu būt 128 eiro mēnesī. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādina, ka katrai ģimenei, katram cilvēkam situ­ācija ir individuāla un tā tiek izvērtēta. “GMI ir spilvens konkrētā brīdī. Bet katrs cents ir jānopelna, un pabalsts ir īslaicīgs, ne ilg­termiņa problēmas vai situācijas risinājums. Jābūt arī saņēmēja līdzdalībai,” saka novada vadītājs.

Pārgaujas novadā ne pērn, ne šogad nav neviena GMI saņēmēja. Novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa vērtē, ka, lai kāds saņemtu GMI, viņa situācijai jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Piemēram, ja bezdarbnieks, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, pabalsta pieprasītājam nedrīkst piederēt nekustamais īpašums. “Darba piedāvājumi ir, var pat izvēlēties. Pieejami arī sabiedriskie darbi, patlaban katrā pagastā strādā pa vienam cilvēkam,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja un uzsver, ka sociālie darbinieki motivē un palīdz atrast darbu. Te nav runa par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. “Sarunās klientiem stāstām, ka GMI nav risinājums, ka ar to izdzīvot nevar. Protams, krīzes situācijā tas var būt glābiņš, bet ne ilgstoši. Katram pašam jāmeklē varianti, kā dzīvot,” pastāsta A. Kalniņa.

Viņa atzīst, ka tagadējā valsts noteiktā GMI pabalsta summa nav savienojama ar dzīvošanu. “Taču vai to vajag celt tik strauji, kā ierosināts? Cilvēki, kuriem ir vienkāršots dzīves līmenis un vērtības, saņemot šādu pabalstu, nebūs ieinteresēti strādāt. Un ja viņi ir divi vai ģimene? Cilvēki ātri pierod, pieņem situāciju, iemācās iztikt ar to naudu, cik ir. Laukos, kur nav lielas īres maksas, izdevumi nav tādi kā pilsētā, divatā, katram saņemot vairāk nekā simts eiro mēnesī, var samaksāt par pamatvajadzībām. Vai šis pabalsts motivēs strādāt?” pārdomās dalās Sociālā dienesta vadītāja un atgādina, ka nemaz ne tik maz ir pensionāru, kam dažādu iemeslu dēļ pensija nav pat simts eiro.

Pārgaujas novada pašvaldība katru gadu paplašina dažādu sociālo atbalstu saņēmēju loku. Tie nav pabalsti, bet tiek atmaksāta, piemēram, daudzbērnu ģimenēm ēdināšana bērnudārzā, skolēniem pusdienas. “Novadā cilvēkiem ir iespējas, un vienmēr krīzes situ­ācijā tiek palīdzēts,” uzsver novada vadītājs H.Vents.

Kā lems Satversmes tiesa, to rādīs lēmums. Skaidrs, ka 64 eiro ir nesamērīgs pabalsts izdzīvošanai. Taču cik daudz no uzņēmējiem nav dzirdēts, ka nevar atrast strādniekus, jo dažam šķiet izdevīgāk saņemt pabalstus un piehaltūrēt, nevis katru dienu strādāt. Tāds cilvēks ir, viņš vienmēr atradīs sev izdevīgāko variantu.

Vērtējot GMI pabalsta apjomu, būtu jāņem vērā dzīves dār­dzība dažādās vietās, katrā novadā, arī pagastā, nemaz nerunājot par pilsētām. Kas pilsētniekam, kuram jāmaksā dārga īre un komunālie maksājumi, ir 128 eiro, un kas lauciniekam, kuram ikmēneša izdevumi pavisam citi? Tiesībsargs aizstāv visus. Tikai cik sabiedrība gatava maksāt un cik lielā mērā strādātspējīgs cilvēks ir atbildīgs par savu dzīvi?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi