Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Obligātais dienests vai obligātās mācības

Jānis Gabrāns
06:40
15.06.2020
6

No 2024.gada 1.septembra Latvijā visās skolās plānots ieviest valsts aizsardzības mācību. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” norādījis, ja kāds liks šķēršļus valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, jāapzinās, ka vienīgā alternatīva ir obligātais dienests visiem – gan sievietēm, gan vīriešiem.

Ministrs uzsvēra, ka aizsardzības mācība ir ļoti nozīmīga valsts drošībai un attīstībai: “Tā kā esam atteikušies no obligātā iesaukuma, šis ir vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm.”

Otro gadu skolas var brīvprātīgi pieteikties apgūt šo mācību priekšmetu. Aizvadītajā mācību gadā to apguva vairāk nekā 60 skolās. Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādēs valsts aizsardzības mācība tiek realizēta 10. un 11. klasē, vidējās profesionālajās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā.

Valsts aizsardzības mācības programmas koordinatore Una Gūtmane stāsta, ka interese par šīs mācības ieviešanu skolas programmā arvien palielinās, skolas to novērtē, novērtē arī audzēkņi: “Jau divus gadus veicam izpēti par attieksmi pret šo mācību bērnu atsauksmēs, runājam direktoru semināros, izvērtējot skolu ieinteresētību. Jaunieši anketās raksta, ka vairāk gribētu nodarbības brīvā dabā, ka patīk šo nodarbību formāts, instruktoru individuālā attieksme, katrā ziņā atsauksmes ir pozitīvas.”

Jau saņemti pieteikumi par programmas ieviešanu gaidāmajā mācību gadā, lai gan dažām skolām, kas pieteikušās, vēl neskaidrības, vai tiks saglabāts vidusskolas līmenis. Pagaidām lielāka interese jūtama reģionos.

Svarīgs uzdevums ir pedagogu sagatavošana. No nākamā mācību gada, lai sagatavotu kvalificētus valsts aizsardzības mācības pedagogus, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sāk īstenot jaunu profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”. Piedāvājumi arī citās augstskolās.

U. Gūtmane atzīst, ka nepieciešamo instruktoru skaita sagatavošana ir izaicinājums, bet neredzot iemeslu, lai to neīstenotu. Notiek veiksmīga sadarbība ar augstskolām, kas sagatavo šos pasniedzējus. Jāņem vērā, ka arī valsts aizsardzības mācības ieviešana notiek saskaņā ar izglītības sistēmas pāreju uz kompetenču izglītību.

Valsts aizsardzības mācība aptver četras jomas. Pirmā – valstiskā audzināšana, kas ietver patri­otisko audzināšanu, valsts vēsturi, lokālo vēsturi. Otrā – dzīves skola, kas ietver valsts aizsardzības pamatprincipus, kā arī līderību un personības veidošanu. Nākamā joma – fiziskā sagatavotība, kurā noteiktas iemaņas, piemēram, orientēšanās apvidū, ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņu apguve notiks, veicot fiziskus vingrinājumus. Ceturtā joma – militārā sagatavotība: lauka administrācija un lauka kaujas iemaņas; ierindas mācība, sakari un normatīvie akti; darbības ar ieročiem un stacionārā šaušana; pirmā medicīniskā palīdzība.

Aizvadītajā mācību gadā valsts aizsardzības mācības pilotprojekts aizsākās arī Vecpiebalgas vidusskolā. Direktore Ilona Strelkova stāsta, ka skolā šī mācība reizē uzsākta 10.un 11.klasē: “Pēc oficiālās programmas tā sākas 10.klasē, turpinās 11., bet saņēmām ministrijas atļauju uzsākt vienlaicīgi abās klasēs. Ja sākotnēji pieteicās visi jaunieši, mācību gada laikā daļa tomēr aizgājuši, jo pagaidām dalība ir brīvprātīga. Nedaudz žēl, ka vēlme tomēr nebija tik liela, kā bijām cerējuši. Vienai daļai tas nelikās saistoši, cits pagāja malā veselības problēmu dēļ, jo šajā mācībā gana daudz fizisko aktivitāšu. Tomēr neesam metuši plinti krūmos, piedāvāsim to arī nākamajā mācību gadā, cerot, ka interese ar laiku kļūs lielāka. Kopumā programmu vērtēju pozitīvi, jo tajā ir vēstures jautājumi, patriotiskā tēma, fiziskās aktivitātes, un tas viss jauniešiem var noderēt turpmākajā dzīvē, kaut neizvēlas saistīt nākotni ar militāro jomu. Katram taču ir vajadzīga patriotiskā gara stiprināšana un garīgo vērtību audzināšana.”

Vēl var atgādināt jaunsargu instruktora un valsts aizsardzības mācības pasniedzēja Jura Kokina teikto gada sākumā, kad viņam jautājām, vai valsts aizsardzības mācībai jābūt obligātai. Viņš norādīja, ka šī mācība tomēr varētu būt izvēles priekšmets: “Skaidrojums pavisam vienkāršs. Instruktoram nebūs prieka strādāt ar jauniešiem, kuriem nekas no tā neinteresē. Var taču būt dažādi iemesli, kāpēc kāds jaunietis to nevēlas apgūt.”

Protams, paredzot to kā izvēles priekšmetu, iespējams, daudzi nolems sevi neapgrūtināt. Taču ir arī jautājums, vai obligātā kārtā var iemācīt kļūt par savas valsts patriotu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi