Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Numurs 112 zināms

Jānis Gabrāns
10:23
16.02.2017
3

Pirms dažiem gadiem “Eurobarometer” veiktais pētījums liecināja, ka ārkārtas situācijā, kad nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju, mediķu vai policijas palīdzība, 71 procents Latvijas iedzīvotāju zvanītu uz Eiropas vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Tas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā, kur uz šo numuru zvanītu tikai 51 procents. Latvijā vien pieci procenti atzinuši, ka nezina, kur zvanīt ārkārtas situācijā.

Iespējams, šis nezinātāju skaits vēl vairāk samazinājies, jo “Druvas” aptaujāto vidū katrs zināja vismaz vienu no trim numuriem, kas novestu pie kāda no operatīvajiem dienestiem. Netrūka to, kuri zināja visus numurus un zināja, kam kurā brīdī jāzvana, lai gan šīs zināšanas nācies izmantot samērā reti.

“Kaut kā iegājies, ka tālruņu numurus atceros viegli, jo sevišķi, ja tam tikai trīs cipari,” teica cēsnieks Aldis Buliņš. “Numuru 112 jau tik sen lieto, ka to, šķiet, zina katrs. Ātro numuru var atcerēties, atminot, ka kādreiz viņiem bija 03, tagad 113, vien policijai tāds nedaudz neierasts 110. Bet patiesībā šie cipari nemaz nav jāatceras. Katram taču ir līdzi mobilais tālrunis, vairumam viedtālrunis, un tajā var ielikt aplikāciju “Mana drošība”, kurā  ir sadaļa  “Ārkārtas zvani”. Caur to var sazināties ar jebkuru no nepieciešamajiem dienestiem.  Šajā aplikācijā arī cita noderīga informācija, tāpēc esmu to ielicis visu ģimenes locekļu tālruņos. Jācer, ka nekad nevajadzēs izmantot, bet sargā sevi, tad arī tevi sargās.”

Pensionāre Ieva Kārkliņa pastāstīja, ka šie numuri esot pierakstīti uz lapiņas, kas atrodas pie tālruņa mājās: “It kā jau tos atceros, bet nekad nevar zināt, kas notiks uztraukumā, kā nekā gadi dara savu. Tāpēc nolēmu, drošāk, ja pierakstīts. Līdz šim gan nācies zvanīt tikai mediķiem, kad kaimiņienei kļuva slikti. Man jau šķiet, ja zvanīšu uz jebkuru no tiem numuriem, palīdzību taču neatteiks.”

Lai arī cilvēki apzinās, ka, zvanot uz 112, var izsaukt jebkuru operatīvo dienestu, pārsvarā tas tomēr saistās ar ugunsdzēsējiem – glābējiem. Kaut vai tāpēc, ka šis tālruņa numurs redzams uz šī dienesta automašīnām. Runājot par zvanīšanas nepieciešamību operatīvajiem dienestiem, viedokļi ir dažādi. Daži gatavi informēt par katru redzēto notikumu, kas apdraud vai var apdraudēt apkārtējo drošību, taču ir arī piesardzīgie, kuri gatavi nogaidīt, lai redzētu, kā situācija attīstīsies, lai pēc tam nepārmet, ka zvanīts velti, ka tas tik noformēts kā viltus zvans un nāksies atbildēt. Te gan var atgādināt VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandiera Jāņa Skrastiņa gada nogalē teikto mūsu laikrakstam, kad runājām par maldinājuma zvaniem. Viņš norādīja, ka dienestā tiek saņemti zvani, kas tiek iereģistrēti kā maldinājums, bet šiem zvanītājiem nevar pārmest, ka būtu apzināti maldināts dienests. Piemēram, cilvēks redz, ka laukos, kur mājas viena no otras atstatu, pāri mežam no kaimiņu mājas puses ceļas pamatīgi dūmi, un zvana ugunsdzēsējiem. Kad dzēsēji aizbrauc, izrādās, kaimiņš sakūris lielu ugunskuru.

“No visiem maldinājumiem šādi zvani ir absolūti lielākā daļa. Zvanītājam neko nepārmetam, jo viņš pildījis pilsoņa pienākumu. Ja vērsīsimies pret šādiem zvaniem, panāksim, ka cilvēki vispār  nereaģēs, pamanot ko aizdomīgu. Tieši pretēji, varam tikai uzteikt cilvēkus, ka viņi bijuši modri, nav vienaldzīgi pagājuši garām, redzot ko neierastu. Labāk desmit reizes aizbraukt lieki, nekā vienreiz neaizbraukt vispār, jo neviens nav par to informējis.”

Tātad, redzot kādu sabiedriskās drošības vai kārtības apdraudējumu, labāk tomēr piezvanīt. Atšķiras autovadītāju domas, kad zvanīt policijai. Protams, ja notikusi avārija, tur nav jautājumu, jāzvana, bet kā rīkoties gadījumā, ja pamana agresīvu rīcību uz ceļa?

“Regulāri sanāk mērot tālākus ceļa gabalus, bieži redzu šoferus, kuri brauc, ignorējot veselo saprātu. Veic bīstamus apdzīšanas manevrus, nogriežas, nelietojot pagriezienu rādītājus, neievēro luksofora gaismas. No vienas puses, viņus vajadzētu sodīt, iespējams, tas ar laiku izaudzinātu, taču, no otras puses, ja pārkāpums nekur nav fiksēts, vai man ticēs? Un kamēr piezvanīšu, viņš jau būs gabalā, kur policijai viņu meklēt? Tāpēc pagaidām tālāk par šādām domām neesmu ticis,” teica autovadītājs Dāvis Frolovs.

Policija allaž ir norādījusi, ka informēt tomēr ir vērts, pat ja vainīgo vairs nav iespējams noķert, minētais pārkāpējs tiks piefiksēts. Šādiem braucējiem jāatceras, ka agri vai vēlu viņi nonāks policijas redzeslokā un saņems pelnīto sodu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi