Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Noslīkšana –nāves cēlonis, kuru iespējams novērst

Anna Kola
09:17
28.07.2022
10

Nesen, šķiet, visu Latviju satrieca ziņa par meitenītes noslīkšanu Siguldas peldvietā pie Gaujas. Traģisks negadījums, kas lika sāpēs iesmelgties ikvienas mammas sirdij.

Bērnu pieskatīšana pie ūdenstilpēm man pašai vienmēr šķitis ārkārtīgi svarīgs uzdevums ikreiz, kad kaut kur kopā dodamies dabā. Pat piemājas baseini – arī piepūšamie, arī tādi, kas izmēros nemaz nav tik lieli, ir potenciāls apdraudējums mazākajiem bērniem, jo noslīkt var pat pavisam seklā ūdenī.

Pagājušajā gadā Latvijā no ūdenstilpēm izcelti 125 bojāgājušie, vēl gadu iepriekš skaitlis līdzīgs – 122. Kopumā mūsu valstī ik gadu noslīkst vidēji ap 130 cilvēkiem, no kuriem katrs devītais (!) ir bērns vai jaunietis, proti, vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, un mēs ierindojamies pirmajā vietā Eiropā pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Bieži vien cilvēki, tai skaitā bērni, noslīkst citu acu priekšā, apkārtējiem neko pat nepamanot, jo slīkšana ar kliegšanu, ķepurošanos un svaidīšanos pa ūdeni kā filmās reālajā dzīvē jau notiek reti. Parasti noslīkst klusumā, pavisam niecīgā mirklī. Līdzīgus komentārus sniedza arī Siguldā noslīkušās piecgadīgās meitenītes mamma, viņa novērsusi skatienu vien uz dažām sekundēm.

Pēc pieejamajiem datiem Pasaules Veselības organizācijas statistikā pasaulē kopumā katru gadu noslīkstot dzīvību zaudē aptuveni 236 tūkstoši cilvēku, un lielo vairumu – virs 80 % – no viņiem veido vīrieši. Taču noslīkšana ir viens no galvenajiem ārē­jiem nāves cēloņiem arī bērniem vecumā no pieciem līdz četrpadsmit gadiem. Šis ir patiesi satraucošs rādītājs, jo apdraudējums ir tāds, no kā tomēr iespējams izvairīties, un tā ir tikai un vienīgi mūsu, pieaugušo, atbildība.

Bet slīkst ne tikai bērni un ne tikai gada siltajos mēnešos, kad nelaimei pamatā ir atpūta pie ūdenstilpēm. Slīkst arī pārgalvīgie, iracionāli drosmīgie zemledus makšķernieki pat tad, kad nemitīgi tiek skandināts par ledus plānumu un nedrošību. Tad vēl ūdens sportisko un izklaides aktivitāšu negadījumi: apgāzušās laivas, plosti, jūrā iepūstie piepūšamie.

Nelaimju pie ūdenstilpēm nudien ir daudz. Tieši tādēļ, lai sabiedrību aicinātu apdomāt savu rīcību un pievērst uzmanību arī apkārtējiem atpūtniekiem un atkal lieku reizi atgādinātu par šo problēmu, 25.jūlijā tiek atzīmēta Pasaules noslīkšanas novēršanas diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par noslīkšanu kā novēršamu parādību. Par šī gada Pasaules noslīkšanas novēršanas dienas tēmu PVO ir noteikusi “Izdari vienu lietu, lai novērstu noslīkšanu” (Do one thing – to prevent drowning), aicinot iedzīvotājus apdomāt, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu. Tāpat šī gada jūnijā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvības cena. Nelec!”. Kampaņas mērķis ir skaidrot sabiedrībai drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, atklājot reālu cietušo pieredzes stāstus, kas guvuši smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī.

Nesen kādā no ierakstiem sociālajos tīklos viens no politiķiem, kura vārdu neminēšu, slavēja Spāniju, kurp šobrīd pārcēlies uz dzīvi ar visu ģimeni, par to, ka bērniem ir ļoti pieejama peldēšanas apmācība, un par to, cik tas ir svarīgi kopējai bērnu labklājībai, ne vien veselībai, bet arī drošībai. Jautājums, kāpēc to ierauga citā valstī, bet nesaskata iespēju ieviest savā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
7

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi