Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Nosargāt lašu un taimiņu nārstu izdevās

Druva
00:00
02.12.2005
2

Protams, kāds malu zvejnieks droši vien paguva īstenot savus tumšos darbus, tomēr kopumā situācija lašupēs vērtējama kā laba. Zivju bija daudz, nārstoja tās labi. Vienu brīdi nārstam nedaudz patraucēja laika apstākļi, bet novembra otrajā pusē pēc lietiem viss noritēja labi. Mūsu mērķis jau nebija par katru cenu noķert iespējami vairāk malu zvejnieku, bet nosargāt nārstu. Sirdi vairāk priecē nevis aizturētie, bet tas, ka upēs bija dzīvība, ka nārsts bija sekmīgs.

Upju nosargāšana ir kopā veikts darbs, kurā piedalījās ļoti daudzi. Paldies zemessardzes 27.kājnieku bataljonam, Cēsu rajona policijas pārvaldei, ar kuriem šogad sadarbība bija labāka nekā citus gadus. Šogad pirmo reizi pie Braslas upes izveidojām pastāvīgo zemessardzes posteni, kas arī deva rezultātu. Reidos piedalījās arī valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes darbinieki, bet trīs nedēļas upju sargāšanā iesaistījās jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori no Daugavpils un Rēzeknes kontroles sektoriem. To, ka Cēsu rajonā maluzvejnieku nebija daudz, apliecina arī šo kolēģu darbs. Daugavpils inspektori, kuri darbojās neatkarīgi no mums, ļoti gribēja noķert kādu maliķi, tomēr tas neizdevās, viņu nebija. Braucot prom, viņi atzina, ka te upes ir drošībā, un tas ir vislabākais mūsu kopīgā darba novērtējums.

Oktobrī un novembrī veikti 57 reidi, neskaitot tos, ko veica Rēzeknes un Daugavpils inspektori. Izņemti 22 tīkli, seši žebērkļi un aizturēti 11 cilvēki, no kuriem diviem ierosinātas krimināllietas. Divus reidus Braslas upē rīkoja arī makšķernieku klubs “Salmo”. Nedaudz sadarbojāmies ar Gaujas Nacionālā parka inspektoriem, bet, cik zināms, viņi aizsardzības pasākumus veica atsevišķi.

Šogad aizturēto, salīdzinot ar pagājušo rudeni, ir vairāk, bet pērn mums gadījās lielais loms – tā dēvētie Raunas elektriķi, kuri nodarbojās ar elektrozveju. Nupat viņi stājās tiesas priekšā, un galvenajam elektriķim tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu – pusotru gadu. Manā darbības laikā tas ir pirmais gadījums, un ceru, ka arī tas citiem liks padomāt par sekām.

Arī šogad bija informācija, ka dažās vietās notiek elektrozveja, bet pārbaudes nedeva rezultātus. Signālu par malu zvejnieku darbu šogad bija krietni mazāk. Gribas cerēt, ka aug sabiedrības apziņa, bet šķiet, ka maliķus vairāk ietekmē bailes no iespējamā soda. Aizturot vainīgo ar zivīm, tiek ierosināta krimināllieta, arī soda naudas ir lielas. Paši maliķi atzīst, ka upes tiek sargātas ļoti nopietni un nav nekādas vajadzības iekulties nepatikšanās. Domājams, palīdzēja arī publikācijas “Druvā” par mūsu darbību akcijas laikā.

Kad uzsniga pirmais sniegs, varēja redzēt, kāda ir tautas aktivitāte pie upēm. Īpaši daudz pēdu bija pie Kumadas upes. Saprotu, ka ne jau visi nāca skatīties nārstu, tikai intereses dzīti, gan jau bija arī kādi ar sliktākiem nodomiem. Bet nezinām, vai kāds arī tika pie nelikumīgā loma. Šī varbūt bija skumīgākā situācija akcijas laikā, bet arī šajā upē bijām strādājuši aktīvi un maliķi bija iebaidīti.

Akcija “Lašiem būt” noslēgusies, bet tas nenozīmē, ka var nelikumīgi zvejot zivis, jo lašu un taimiņu makšķerēšana Gaujā un tās baseina upēs ir aizliegta. Ja pieķeras lasis vai taimiņš, jāatlaiž atpakaļ upē. Tas, ka lašveidīgo zivju aizsardzības periods beidzies, nenozīmē, ka mēs vairs uz upēm neiesim. Uzraudzība turpināsies. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka vīri sarosās šajā laikā un par viņu lomu kļūst laši un taimiņi, kuri pēc nārsta atgriežas uz jūru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
33

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
58

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
15
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi