Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Norakstīt vai tomēr piedzīt

Jānis Gabrāns
11:41
12.03.2020
1

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto “trekno gadu” jeb “burbuļa” laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” M.Kazāks norādījis, ka ievērojams skaits iedzīvotāju “treknajos gados” ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. Patlaban bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti.

M. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Tāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši. Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts valsts ekonomikai.

Domājams, katram radu, draugu vai paziņu lokā ir kāds, kurš “treknajos gados” nolēma, ka tie nekad nebeigsies, ņēma kredītus desmitu un pat simtu tūkstošu apmērā, lai tiktu pie kārotā mājokļa, sapņu mašīnas un tamlīdzīgi. Bija taču aicinājums “gāzi grīdā!”, celtnieki brauca ar jaunākajiem “BMW”, daudzi iegādājās dzīvokļus jaunajos projektos un tamlīdzīgi, diemžēl ļoti ātri eiforija beidzās un nācās palikt, runājot kādas pasakas alegorijā, pie sasistas siles.

Dažs savilka jostu un centās maksāt kredītu, cits vienkārši atmeta ar roku – lai būtu, kas būdams. Vēl daļa devās uz ārzemēm, lai vai nu pelnītu un atmaksātu, vai arī vienkārši nozustu no parāda piedzinēju redzesloka.

Tāpēc M. Kazāka rosinājums izraisījis dažādu reakciju, ko liecina komentāri tīmeklī. Vieni norāda, ka piekrīt šim ierosinājumam, taču nevajadzētu aizmirst tos parādniekus, kuri cenšas šos ”burbuļa” laika parādus atdot.

“Varbūt labi, bet ne pārāk godīgi pret tiem, kuri, zobus sakoduši, nokārtoja savas saistības – bankrotējot, bojājot savu kredītvēsturi -, bet nokārtoja. Citi joprojām turpina maksāt, tādējādi saglabādami godu un cieņu visās jomās. Ne­apšaubāmi, starp parādniekiem ir arī ļaunprātīgi nemaksātāji, viņi nu nolikti uz viena plauktiņa ar pārējiem, kuri cenšas,” raksta kāds komentētājs.

Cits norāda, ka atbalsta ierosinājumu un arī bankām jāuzņemas riska procents, jo tad aizdevumus piedāvāja bez mēra izjūtas, bet, kad jāsedz izdevumi, izrādās, smagums jāiznes tikai vienai pusei.

Daži skaidri pauž, ka neatbalsta šo ierosinājumu un parādi jānomaksā: “Neviens nevienu ar varu nedzina uz banku ņemt kredītus daudzu tūkstošu apmērā. Ja cilvēks milzīgu kredītu ņem bez atbildības sajūtas, tad komentāri lieki.”

“Druva” jautāja viedokli ekonomistam Paulam Irbinam, kurš atzina, ka tas nav vienkāršs jautājums: “No vienas puses, es gribētu paļauties uz Latvijas Bankas prezidenta teikto, bet ir arī otra puse, tas tiešām nebūtu pārāk godīgi pret tiem, kuri darīja visu, lai kredītus atdotu, vai pret tiem, kuri neaizņēmās, lai gan vilinājums bija liels. Sanāk, ka tie, kuri aizņēmās, bet neatdeva, būs labākā pozīcijā pret tiem, kuri neizņēmās. Jā, nav vienkāršs jautājums, bet gribu cerēt, ka Bankas prezidents kā ekonomists un finansists kopējo bildi redz labāk. Ja šāds solis tiešām veicinātu cilvēku atgriešanos, iznākšanu no pelēkās zonas, ekonomikas uzplaukumu, es to atbalstītu. No tā, ka ekonomika attīstīsies straujāk, visiem būtu labāk, arī tiem, kuri kļūdas nepieļāva.”

Taču par neatgūstamiem var saukt ne tikai šādus parādus. Daudzām daudzdzīvokļu mājām jau gadiem līdzi nāk neatgūstamo parādu nasta, kas radusies par iedzīvotāju, kuri, visticamāk, šajos mājokļos sen vairs nedzīvo, savulaik nesamaksātiem komunālajiem maksājumiem. Vajadzētu domāt arī par šo parādu norakstīšanu, taču Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis norāda, ka šis jautājums pagaidām valsts līmenī nav guvis ievērību, lai gan par to tiek atgādināts: “Viņi laikam cer, ka viss kaut kā atrisināsies pats no sevis. Cietēji ir namu apsaimniekotāji, jo rēķins tiek piestādīts viņiem, nevis atsevišķiem dzīvokļiem. Pakalpojumu sniedzējiem neinteresē, kurš iedzīvotājs maksā, kurš ne. Viņiem svarīgi, lai rēķins apmaksāts. Lai cilvēki nepaliktu bez komunālajiem pakalpojumiem, namu apsaimniekotājs iegulda savus līdzekļus. Ja mājai paņemts kredīts siltināšanai, tas jāapmaksā, pretējā gadījumā banka var piemērot kādas sankcijas. Mūsu valstī ir nostāja, ka kaimiņam par kaimiņa parādiem nav jāmaksā, bet kāpēc pārvaldniekam šie parādi būtu jāsedz? Valsts saka, ka nav jāmaksā, bet, ja nemaksāsim, mājai atslēgs siltumu, ūdeni. Tas joprojām ir neatrisināts jautājums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi