Raksti

Viedokļi

Nodokļi, čeku loterija un parādnieki

Jānis Gabrāns

Cēsīs šonedēļ viesojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, atvēlot laiku sarunai arī ar “Druvu”.

Informācija vēsta, ka šī gada 10 mēnešu kopējais ieņēmumu plāns izpildīts par 100,5 procentiem. Taču ievērojami sarukuši ieņēmumi no Uzņēmumu ienākumu nodokļa, lai arī tie jau tika plānoti zemāki, plāns nepildās. I. Jaunzeme skaidro, ka tas saistīts ar 2017.gadā veikto nodokļu reformu: “Tās ir sekas izmaiņām Uzņēmumu ienākumu nodokļu iekasēšanā, jo no reinvestētās peļņas nodokļi nav jāmaksā. Tas bija sagaidāms, arī Igaunija, kas to ieviesa pirms mums, saskārās ar to pašu. Taču uz šo modeli bija jāiet, jo reinvestētā peļņa ir kā sēklas kartupelis. To iestādot, raža ir daudzkārt lielāka, un te nav runa tikai par Uzņēmuma ienākumu nodokli. Jo vairāk investē, jo lielāka atdeve, vairāk palielinās citu nodokļu, tostarp darbaspēka nodokļu, ienākumi.

Šobrīd neņemos prognozēt, cik ilgi būs šī “bedre”, tie var būt pieci līdz septiņi gadi, katrai valstij situācija atšķirīga. Ja uzņēmēji ieguldīs ražošanas iekārtās, lai veicinātu eksportu, tas notiks ātrāk. Ja uzsvars būs uz vietējo tirgu, process būs ilgāks.”

Desmit mēnešu kopējais plāns izpildīts, pateicoties darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugumam. I. Jaunzeme skaidro, ka tas saistāms ar nodarbināto skaita un viņu darba ienākumu palielinājumu, bezdarba līmeņa samazināšanos un ar nodokļu likmju un atvieglojumu grozījumiem. Varbūt mazinās ēnu ekonomika, aplokšņu algas?

“Mūsu dienestā saka, ka ēnu ekonomiku skaita pavasarī, bet ļoti ceru, ka situācija būs uzlabojusies. Ceru, ka šis ir brīdis, kad legalizējas darba samaksa. Redzam, ka visas nozares maksā vairāk, algas augušas. Darbaspēka trūkums un tas, ka darbinieki saprot, ko nozīmē, ja viņus nodarbina nelegāli vai nemaksā oficiāli visu algu, rada spiedienu uz darba devēju,” saka I.Jaunzeme.

VID allaž aicinājis ziņot par uzņēmumiem, kas maksā tā sauktās aplokšņu algas. Dienesta ģenerāldirektore atzīst, ka šāda informācija pienāk, bet pierādāmu gadījumu ir maz: “Saņemot informāciju, ka kāds uzņēmums maksā aplokšņu algas, ziņotājam uzreiz jautājam – kurā vietā un kurā datumā? Ļoti bieži no šiem cilvēkiem atbildes nav. Ja esat nopietns ziņotājs, ja tiešām vēlaties problēmu atklāt, esat atklāts līdz galam. Mums nav resursu, lai mēnesi pie kāda uzņēmuma sēdētu slēpnī un gaidītu. Ja pateiks konkrētu vietu un laiku, kad notiek aplokšņu algu izmaksa, būsim klāt. ”

Viens no līdzekļiem, lai cīnītos pret PVN atmaksas shēmām, bija reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana. Tā darbojas vairākās jomās, taču Eiropas Komisija nav atļāvusi to ieviest būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūra.
“Mums ļoti žēl, ka tā noticis,” saka I. Jaunzeme. “Grūti spriest par šo lēmumu, jo nekādi argumenti netika minēti. Tagad jārēķinās, ka mums darba vairāk, jo, visticamāk, to ļaunprāšu, kuri mēģina izkrāpt PVN, iemaņas vēl nav iesūnojušas. Labā ziņa, ka arī mums ir iemaņas un prasmes, ko likt pretī. Esam tam gatavi, zinām, kam jāpievērš uzmanība. Tāpēc tiem, kuri domā, ka tagad sāksies vecā dzīve, nevajadzētu lolot lielas ilūzijas.”
Jau dažus mēnešus darbojas čeku loterija. Kādi pirmie secinājumi, vai to vajadzēja ieviest?

“Domāju, vajadzēja, jo tas bija iemesls uzrunāt iedzīvotājus, paskaidrot, ka čeks – tā nav tikai formalitāte, tā ir vienīgā iespēja, kā mazumtirdzniecībā uzskaitīt ieņēmumus. Mums tā ir iespēja sasniegt uzņēmēju, saprast, kādi ir viņa ienākumi.

Jāsaprot, ka PVN uzņēmējs tiesīgs paturēt tikai uz laiku, tā nav viņa nauda. Taču, ja netiek noformēts čeks, pastāv iespēja, ka viņš šo naudu paturēs pavisam, nevis nogādās valsts budžetā, kā tam būtu jābūt. Tā ir visas sabiedrības interese, lai nauda nonāktu budžetā, jo PVN ir lielākais nodoklis, un tad ir nauda, ko novirzīt skolotājiem, ārstiem, ceļu uzturēšanai, citām vajadzībām.

Loterijai iesniegtie čeki dod informāciju analīzei. Esam veikuši kontroles veikalos, kuru izsniegtie čeki bijuši tādi aizdomīgi. Esam konstatējuši, ka uzņēmēji turpina sagrozīt datus,” skaidro VID ģenerāldirektore.

Pavasarī bija plaša šūmēšanās saistībā ar izveidojušos iedzīvotāju ienākumu nodokļa parādu. I. Jaunzeme stāsta, ka līdz šim saņemts vairāk nekā miljons iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, kas jāiesniedz tiem, kuriem jāveic nodokļa piemaksa, bet kādi 20 tūkstoši cilvēku to vēl nav izdarījuši: “Tāpēc sākam akciju, atgādinot, ka nepieciešams atvērt savu EDS kontu, lai pārbaudītu, vai tomēr nav jāpiemaksā. Kāds varbūt domā, ja neatvērs EDS kontu, piemaksa nebūs jāveic, taču viņš kļūdās. Šogad neesam vērsuši san­kcijas, lai gan likums tās paredz, taču jāatceras, ka parāds nav brālis. Pret saistību nepildītājiem var tikt vērsts piedziņas process, bet nedomāju, ka to vajadzētu sagaidīt.”

Jautāta, kādi jaunumi juridiskas un fiziskas personas sagaida no 2020.gada 1.janvāra, VID ģenerāldirektore norāda: “Nekas nemainās! Vajadzētu tikt galā ar to, kas iepriekš noticis.

Gribu minēt kādu pozitīvu pārmaiņu, kas ieviesta jau šogad, proti, daudzas medicīnas iestādes dod iespēju nosūtīt datus par saņemtā pakalpojuma samaksu tieši dienestam, lai cilvēkiem nav jā­krāj čeki. Ārstniecības iestādē norādot, ka piekrītat, var šādu pakalpojumu saņemt. Kad ieiesiet EDS un atvērsiet savu deklarāciju, šie dati būs jau priekšā. To gan vēl nepiedāvā visas ārstniecības iestādes, arī ģimenes ārsti pagaidām nav tam piekrituši. Neatrisināts arī jautājums ar pašvaldībām par interešu izglītību, arī par šo pakalpojumu samaksu vecākiem jākrāj čeki.

Gribu atgādināt par VID aplikāciju, ar kuras palīdzību var nofotografēt čekus, tie automātiski nonāks jūsu kontā. Pēc tam vien atliks pārbaudīt, vai viss kārtībā, nospiest pogu, un viss būs iesniegts. Tas nebūt nav sarežģīti.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *