Raksti

Viedokļi

Nevēlēšu par …

Jau atkal klāt vēlēšanas. Tīrais izmisums, nav par ko balsot, šķiet, ka sevi piedāvā tik vien kā blēži, sava labuma tīkotāji un diletanti. Pat balsot iet negribas.Bet nē, tomēr iešu. Varētu piekrist izbijušam politiķim, ka nav jēga meklēt netīrās veļas kaudzē mazāk sašmucēto kreklu, uzvilkts tas tiks tā kā tā, labāk izmantot kaut vai mazo, bet tomēr iespēju ietekmēt šo procesu.

Piedalīšanās vēlēšanās nenozīmē samierināšanos ar mums ierasto liekulīgo demokrātijas imitāciju. Var mēģināt radīt ko labāku, dalība vēlēšanās tam netraucē, bet pagaidām izskatās – nevienam spēciņu šādam dižam darbam nepietiek.

Daļēji piekrītu tiem, kas apgalvo: „Ja vēlēšanas ko mainītu – tās tiktu aizliegtas”. Bet kādēļ aizliegt, ja daļa neapmierināto tā vietā, lai līdz tam nonāktu un sagrautu „demokrātijas” ilūziju, vienkārši uzmet lūpu un plāta rokas bezspēcībā. Vai tas nav tieši tas, kas valdošai elitei vajadzīgs, cilvēki paši izvēli atstāj citu ziņā bez jel kādiem aizliegumiem.

Jēga nebalsot ir, ja var noraut kvorumu, samazināt ievēlēto ietekmi, samazināt sev nevēlamu elementu ievēlēšanas iespējamību, bet pašreiz nebalsošana to nenodrošina. Jūrmalas lieta rāda, ka neierasti tautas balsojumi var radīt varturiem arī pamatīgas galvassāpes. Tad kādēļ to neizdarīt?

Ja galīgi neapmierina valstī notiekošais, varbūt labāk tomēr aiziet un nobalsot par tiem, kas nav bijuši pie varas un kuru rīcībā nav ie-spaidīgu resursu, nekā ignorēt vienu no iespējām ko mainīt.

Vēl nezinu, par ko balsošu, bet noteikti zinu, par ko nebalsošu.

Nebalsošu par partijām, kas pāris gadus atpakaļ atklāti meloja par Eiropas debesmannu. Cenas ir pasakaini cēlušās, algas knapi velkas līdzi, tautieši spiesti emigrēt labākas dzīves meklējumos, tiek uzspiesta absurdā Eirolandes likumdošana, uzlikti sodi par tās nepildīšanu, vērti vārti imigrantu pieplūdumam utt. Pirms referenduma par to klusēja, līdz galam nepateica, pat atklāti meloja, cerēja, ka neatminēsim, sak, nāks jauni s*di, vecie aizmirsīsies.

Tāpat man uzticību nevieš partijas, kas mūs ir ievilkušas bezjēdzīgā imperiālistu karā un pazemo valsti, regulāri lišķīgi pielienot pasaules žandarmam un četrrāpus mēģinot uztiept „demokrātiskās vērtības” kaimiņvalstīm.

Protams nebalsošu ne par plaši zināmā baņķiera jaunāko politisko projektu – saskaņu, ne arī par bitēm. Pēdējie vispār nebeidz pārsteigt, viņu jaunākais šedevrs: „ķīnietis šodien ir krievs rīt” ir visai interesants domu gājiens. Interesanti, ko paši krievi saka par šādiem izredzēto murgiem?

Tāpat manu balsi neredzēt jlaicēniem. Uzskatu tos par starptautiskā kapitāla un radikālā liberālisma pakalpiņiem. Žēl, protams, tos godīgos ļaudis, kas bēgot no vilka (vietējiem oligarhiem), skrien ķetnās lācim svešā lielkapitāla finansētu organizāciju izskatā. Tas, ka jlaicēni tagad izmisīgi cīnās ar oligarhiem, nenozīmē, ka viņu vietā piedāvātais „tiesiskums” būs labāks. Manā uztverē tiesiska laupīšana ir daudz sliktāka par prettiesisku, prettiesiskai vieglāk pretoties, un tas, ka starptautiskajam kapitālam ir pie kājas vietējo dzīves līmenis, rāda neskaitāmi Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un pat Eiropas valstu piemēri. Visbeidzot, tas, protams, ir mans pieņēmums, bet pēc būtības neredzu jlaicēnu atšķirību no bitēm, mērķpublika tik cita un attiecīgi tās pieprasītā domu izteiksmes forma, bet ieturētais virziens viens un tas pats, tikai vieniem latviešu valodā, citiem – krievu.

Nekādā gadījumā nebalsošu par mākoņu balto tēvu un viņa kretīnu blici, nav jau žēl, ka cilvēks sevi neaizmirst, bet kaut kādai mēra izjūtai tomēr ir jābūt un ar sabiedrību tā kā nāktos padalīties. Bet nē, sava labuma vārdā var i zagt, i laupīt, i valsti svešiniekiem izpārdot, galvenais, ka pašam labi un „papīri tīri”.

Neizvēlēšos arī veco ceļinieku un sektantu sarakstu. Veikli ļaudis, protams, bet kurš gan cits lika pamatus valsts izpārdošanai, kurš gan cits uzsāka iedzīvoties uz tā rēķina, rādot priekšzīmi sekotājiem. Kurš gan cits, dzīdamies pēc personiskā labuma, aktīvi iesaistījās valsts izpārdošanas un liberālisma ieviešanas spēlē, un kurš gan cits tagad, pirmsvēlēšanu laikā, liekulīgi „cīnās” pret vienu no jaunās pasaules kārtības izpausmēm – homoseksuālisma normalizācijas propagandu. Dieva vārda nelietīga valkāšana un nekas vairāk, žēl par baznīcu, protams, bet vai tad tā kādreiz ir bijusi savādāka.

Tāpat uzticību nevieš jaunuļi, kuru vadonis mierīgu sirdi i padzenā bumbu, i jautri patērzē ar bēdīgi slavenu žīdu izcelsmes nacistu. Apšaubu arī viņu veiktspēju – skaļas akcijas rīkot ne slikti padodas, bet nedomāju, ka ar to ir gana, tad jau labāka izvēle šķiet Baķka & Co ar savu programmu (idejiski) vai zaļie zemnieki (pēc saimnieka).

Visbeidzot, nebalsošu ne par sociāldemokrātiem (neiespaido to darbi Rīgas domē), ne par jauniem demokrātiem (tas barvedis viņiem tāds dīvains), ne dzimteni, ne tādiem nenopietniem sarakstiem kā Māras zemi un latviešu Latviju.

Paliek tas, kas paliek. Izdomāšanai laika gana, bet, ja nesanāks izšķirties, arī nekas – vilkšu lozi vai metīšu kauliņus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *