Raksti

Viedokļi

Nepieciešama paradumu maiņa

Iveta Rozentāle

Lai diskutētu, kā Latvijā uzlabot drošību uz ūdens, vakar Latvijas Universitātes Zinātņu centrā notika starptautiska konference “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?”. Konferencē piedalījās eksperti no Īrijas, Norvēģijas, So­mijas, kā arī mūsu kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas – valstīm, kur, ilgtermiņā plānveidīgi strādājot, mazināti nolīkšanas riski un traģiskā statistika.

Šogad Latvijā pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem noslīcis jau 91 cilvēks, salīdzinājumā pērn visa gada laikā tie bija 100 cilvēki. Mūsu valsts šajā ziņā diemžēl ir līdere starp Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Nor­vēģijā, kur ir 5,5 miljoni iedzīvotāju un krasta līnija kopā ar visiem līčiem ir 21 347 km (Lat­vijas krasta līnijas kopējais garums ir vien 496 km), šogad noslīkuši 69 cilvēki. Biedrība “Peldēt droši” uzsver – lai traģisko statistiku mazinātu, jāmaina domāšana, jo nereti nelaimes cēlonis ir tieši pārdroša vai neapdomīga rīcība uz ūdens; kā arī šai problēmai jāpievērš pastiprināta uzmanība, tāpat kā līdz šim tas darīts ar ceļu satiksmes negadījumiem, kur bojāgājušo skaits ir līdzvērtīgs ūdenī noslīkušajiem. Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs norādījis: “Problēma ir sistemātiska, un tā ir jārisina sistemātiski, definējot centrālās problēmas un sāpīgākos punktus (..) Runa nav tikai par peldētprasmi, tātad izglītības iestāžu mācību saturu, bet arī par drošu publisko peldvietu pieejamību, normatīvo regulējumu, sabiedrības, nevalstisko organizāciju un valsts sadarbību.”

Augustā veikta apdrošināšanas sabiedrības “Balta” aptauja iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 73% aptaujāto atzinuši, ka peldēt neprot vai ūdenī nejūtas droši, 47% respondentu gan atzīst, ka peldēt prot, taču nav pašpārliecināti un pret ūdeni izturas ar pietāti, peldēties dodas 89% iedzīvotāji, no kuriem vien 27% ūdenī jūtas droši. Tikmēr piektā daļa jeb 21% skaidro, ka virs ūdens spēj noturēties, taču savu peldētprasmi vērtē kā vāju un tā vairāk raksturojama kā atrašanās vai plunčāšanās krastā nekā peldēšana.

Arī Iveta Gulbinska, Priekuļu vidusskolas sporta skolotāja un baseina “Rifs” trenere, pauž pārliecību, ka “galvenie iemesli noslīkšanai ir pārdrošība, apreibinošās vielas, savu spēku neaprēķināšana. Vecāki cilvēki nenovērtē savu fizisko formu un, atceroties jaunību, peld dziļumā, bet tad saprot, ka spēka ir par maz, tāpat var saraut krampji vai parādīties citas veselības problēmas. Bērni diemžēl ir noslīkuši pat tad, ja vecāki ir turpat krastā vai ūdenī, jo, kavējot laiku, uz brīdi ieskatās telefonā vai aizmirstas sarunā. Tā laiks pazūd, un vecāki nepamana, ka bērns sācis slīkt vai uz piepūšamā matrača iepūsts ūdenstilpē jau tik tālu, ka mazo vairs nevar redzēt. Tāpēc svarīga ir paradumu maiņa gan uz ūdens, gan pie ūdens”. Viņa atzinīgi novērtē valstī pastiprināti pievērsto uzmanību šai problēmai. Mūspuses mācību iestāžu audzēkņiem jau ilgāku laiku gan pirms­skolā, gan noteiktām vecumu grupām pamatskolā ir peldētapmācība, bet nesen vispārizglītojošo skolu sporta skolotāju apgūtais kurss “Mācīšanās lietpratībai, īstenojot mācību saturu veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – peldēšana” devis jaunu pienesumu. Bērniem notikušas nodarbības “Peldi droši”, kurās peldētapmācība apvienota ar izpratnes veidošanu par to, kā uzvesties pie ūdens, kā sev palīdzēt, ja gadās iekrist ūdenstilpē, piemēram, no laipas vai laivas. “Esmu vadījusi nodarbības, kur bērni var izmēģināt, kā ir peldēt ar drēbēm un kā no tām pēc iespējas ātrāk atbrīvoties, lai peldēt būtu vieglāk. Tāpat bērni ir apguvuši prasmes, kā ar vienu peldriņķi var izglābties divdesmit un vairāk bērnu,” pastāsta trenere.
Iveta Gulbinska arī uzsver, ka būtiski ir veicināt izpratni par drošības līdzekļu izmantošanu – līdzīgi kā mašīnās piesprādzējamies, tā arī supojot, braucot ar laivu vai katamarānu, izmantojam glābšanas vestes. Turklāt nelaimes gadījumā veste glabējiem palīdz ātrāk ieraudzīt cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība.

Agnese Gedrovica, “Peldēt droši” pārstāve, sertificēta glābēja, novērojusi, ka bērni un jaunieši kopumā par drošību uz ūdens ir zinoši, tomēr ne vienmēr ievēro drošības prasības, piemēram, reti iepazīstas ar izvēlētās peldvietas noteikumiem, ūdens temperatūru, tāpat mēdz pārvērtēt savas spējas. Kompeten­ces uz ūdens veido ne tikai prasme peldēt, bet arī spēja nostabilizēt un kontrolēt elpošanu, prast peldēt ap­ģērbā un atbrīvoties no tā, novērtēt vides apdraudējumu, riskus, izvairīties no tiem, objektīvi novērtēt personiskās prasmes, atpazīt nelaimi un palīdzēt (nepietiekamas zināšanas un prasmes palīdzības sniegšanā apdraud paša glābēja dzīvību), būt kompetentam par drošību ūdenī un pie tā – attieksmes un vērtības, kas balstītas zināšanās, veido uzskatus, kas liek reaģēt pareizi. Iveta Gul­binska uzsver, ka arī viņa, apmeklējot “Peldēt droši” rīkotos seminārus, uzzinājusi ko jaunu, piemēram, ka, lai palīdzētu izglābties, var noderēt ūdens vai jebkāda cita veida pudele, ko paliek zem zoda, lai galva visu laiku būtu virs ūdens.

I. Gulbinska atzīst, ka kompetenču attīstīšana uz ūdens ir ļoti būtiska, par tām tiek runāts arī peldētapmācības nodarbībās. Trenere dalās ne tikai ar teorētiskām, bet arī praktiskām zināšanām, jo arī pašas pieredzē ir bijušas situācijas, no kurām mācīties: “Prasme spēt atbilstoši rīkoties negaidītā situ­ācijā ir ļoti būtiska. Ūdenī var gadīties iekrist pat tad, kad nav bijusi doma peldēt. Tāpat veste vien nevar palīdzēt izglābt cilvēku, jāmāk veikt pareizas roku un kāju kustības, lai spētu tikt krastā. Prasmju izkopšanas un drošības nekad nevar būt par daudz, tāpēc tam noteikti vajag pievērst pastiprinātu uzmanību, kā tas šobrīd notiek visā Latvijā.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *