Raksti

Viedokļi

Nepieciešama „lietu kārtība”

Pagājušajā nedēļā pēc valdības izbraukuma sēdes Valmierā veselības ministrs Vinets Veldre Valmieras slimnīcā tikās ar interesentiem, lai diskutētu par veselības aprūpes jautājumiem Latvijā.

V.Veldre norādīja, ka viens no tuvākajiem mērķiem ir novērst dārgās medicīniskās aparatūras dublēšanos medicīnas iestādēs, kuras atrodas vienā reģionā tuvu viena otrai: „Es intuitīvi jutu, ka šāda problēma pastāv, tādēļ apbraukāju pašvaldības, lai iepazītos ar situāciju. Mēs neesam tik bagāti, lai mētātos ar naudu.”

Ministrs skaidroja, ka nebūt netiks veidota situācija, lai kāda slimnīca reģionā būtu ar lielāku nozīmi, augstāku statusu: „Nav runa par to, kura slimnīca būs galvenā. Ir runa par specializācijas dažādību, ko piedāvā Valmierā, Cēsīs, Dundagā vai Salacgrīvā. Runa ir par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti: vai būs plaša profila ārstniecības iestāde, vai dienas stacionārs, vai ātrā medicīniskā palīdzība, vai varbūt kāda šaura terapija.”

Tajā pašā laikā ministrs sarunā ar „Druvu” atzina: „Mūsdienās svarīgākais ir ne jau iekārtas, bet personāls. Ir jārada sistēma. Svarīga ir darba organizācija, tas, kāda ir medicīnas darbinieku attieksme pret darbu un pacientiem – vai viņi ir laipni, atsaucīgi, vai nelaipni. No tā visa veidojas viedoklis par veselības aprūpi. Tādēļ jātur solījumi par atalgojumu gan medicīnas māsām, gan ārstiem. Kāpēc gan lai tie mediķi, ārsti un medmāsas, kas tiešām ir centīgi, nesaņemtu divas, trīs slodzes atalgojuma? Neredzu šķērsli. Ja cilvēks cenšas, viņam jāpalīdz. Un tie, kas centīsies, tie brauks arī uz ārzemēm mācīties.”

V.Veldre skaidroja, ka medicīnas darbinieku attieksmi vajadzēs mainīt. Būs nepieciešams ieviest kvalitātes sistēmu un radīt stingru darba koordināciju.

Runājot par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes sistēmas attīstību, ministrs norādīja, ka katrai pašvaldībai ir jāredz vīzija, uz kuru koncentrēties, specializēties, turklāt valsts mēroga plāniem un koncepcijām jābūt saskaņotām ar šīm vīzijām. V. Veldre turklāt konstatēja, ka, lai gan lielākā daļa pašvaldības veselību atzīst kā prioritāti numur viens, tomēr ne visas to šādā statusā izvirzījušas plānošanas dokumentos, lai gan tas būtu nepieciešams.

Veselības ministrs skaidroja, ka jārisina problēmas, kas saistītas ar ģimenes ārstu praksēm, kā vienu no risinājumiem piedāvājot šo prakšu apvienošanos: „Ir jāpiedāvā „burkāns” – valsts subsīdijas par to, ja apvienosies, piemēram, trīs prakses kopā. Tad varbūt šiem ārstiem „uzradīsies” mašīna, ar kuru aizbraukt pie pacienta uz mājām, nevis slimniekam ar augstu asinsspiedienu nāksies saukt ātro palīdzību.

Ja vairākas reizes būs vienas un tās pašas sūdzības par mediķiem, kuri izraksta darba nespējas lapas tiem, kuri vēlas aizbraukt paslēpot, tad tiksimies ļoti īsā sarunā. Šeit jau runa būs par sertifikātu. Kāds var būt viedoklis par ārstu, ja zināt, ka par konjaka pudeli, torti vai „piecīti” ir iespējams dabūt darba nespējas lapu uz nedēļu vai divām bez pamatota iemesla? Kaut no 1 400 ģimenes ārstiem divi vai pieci valstī būtu šādi, viedoklis veidojas par visiem…”

Ministrs kārtējo reizi akcentēja to, ka nav pieņemama situācija ar toksisko hepatītu. V. Veldre atgādināja, ka šie slimnieki ārstējas par valsts līdzekļiem. Bet lielākajai daļai šo pacientu dzīves veida neatņemama sastāvdaļa ir alkohola lietošana, kura dēļ viņi arī nokļuvuši slimnīcā. Tā, piemēram, Gulbenes slimnīca ir pārpildīta ar šādiem pacientiem. Daļai jau nākas ārstēties citu pilsētu slimnīcās. Veidojas situācija, kad citiem slimniekiem varētu nepietikt vietu.

Par tautā saukto „točku” problēmas risināšanu ministrs konkrēti secināja: „Šis jautājums ir precīzi jānostāda un jāatrisina. Ir jāļauj cilvēkiem strādāt, bet, ja mēneša laikā problēma nav novērsta, nākošajiem jānāk viņu vietā. Katram ir savs darbs un katram jāsaprot, par ko viņš saņem algu. Spēka struktūras nespēj neko panākt, bet valsts turpina maksāt par šiem alkoholiķiem. Sabiedrība izliekas nezinām, kur ir „točkas”. Bet, tas būs līdz brīdim, kad sabiedrība sapratīs… Ja, nokļūstot slimnīcā, cilvēkam tiks pateikts: „Atvainojiet, nav naudas, visas gultasvietas ir aizņemtas ar toksiskā hepatīta slimniekiem.” Un, ja jūs būsiet zinājis, kur ir „točkas”, bet uzskatījis, ka labāk klusēt, tad, domāju, pēc šādas informācijas jūsu attieksme mainīsies.”

Sarunas noslēgumā V.Veldre secināja: „Nekas nav sarežģīti. Svarīgi ir redzēt vīziju divus, trīs gadus uz priekšu. Būs jābūvē slimnīcas, un to mēs arī darīsim. Lietu kārtībai būs jābūt.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *