Raksti

Viedokļi

Nepazaudēt Vidzemes pacientu

Līga Salnite.

Vidzemes reģiona lielākās ārstniecības iestādes parakstījušas līgumu ar šī reģiona centrālo – Vidzemes – slimnīcu par turpmāko sadarbību, lai
iedzīvotājiem nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī plānošanu.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Mus­kovs informēja, ka patlaban slim­nīca jau esot noslēgusi četrus šādus sadarbības līgumus ar reģiona ārstniecības iestādēm – ar Cēsu klīniku un Alūksnes slimnīcu, tāpat Vidzemes slimnīca sadarbojas ar Smilteni un arī Lim­bažiem, šīm ārstniecības iestādēm gan nav stacionāra.

“Druvas” uzrunātie trīs slimnīcu vadītāji apliecina – sadarbība starp slimnīcām un to speciālistiem dažādās formās pastāvējusi jau līdz šim, taču līdz ar rakstiska līguma noslēgšanu ceļš uz kopīgo mērķi – pietuvināt veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību Vid­zemes reģiona iedzīvotājam – kļūs skaidrāk koordinējams pašiem speciālistiem. Kas īsti mainīsies pēc šādu attiecību noslēgšanas?

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētaja Ingūna Liepa apstiprina, ka uzreiz nekas būtisks pacientu aprūpē un apkalpošanā nemainīsies, jo sperts tikai pirmais solis šajā sadarbības modelī – noslēgts līgums, kas vērsts uz pārskatāmu sadarbību neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un staci­onārajā palīdzībā. Līdz ar to tuvākajā laikā ārstniecības iestāžu speciālistiem, piemēram, abu slimnīcu galvenajiem traumatologiem vai neirologiem, savā jomā jāizstrādā rīcības standarts, tas ir, kad, kas un kā tiek darīts, lai, piemēram, pēc operācijas augstākā līmeņa slimnīcā pacientu pārvestu aprūpei uz viņa dzīvesvietai tuvāko ārstniecības iestādi.

Kā lielāko ieguvumu I.Liepa uz­sver mediķu profesionālo sadarbību, kā arī iespējamo saimniecisko ieguvumu – organizējot kopīgus iepirkumus, iespēju noteikt izdevīgāku cenu.

“Un, treškārt, tā ir abpusēji prog­nozējama pacientu plūsma, jo šajā sadarbībā viens no punktiem ir arī par kvotu (valsts apmaksāto pa­kal­pojumu) izpildi, lai pacientiem kļūtu izdevīgāk un ērtāk pieteikties pie ārstiem – kurā slimnīcā ērtāk, kur mazākas rindas,” saka I.Liepa. Tiesa, par kvotu sadalījuma līdzšinējo lietderību lielāka skaidrība būšot vasaras vidū, jo pēc 1.jūlija būs elektroniski pieejami dati par kvotu izlietojumu, tad arī varēs spriest par tālāko.

Cēsu klīnikas vadītāja atzīst, ka pie šī līguma sagatavošanas ir strādāts jau kopš pagājušā pavasara, un norāda, ka dokuments regulē ārstniecības iestādēm vairākus nozīmīgus jautājumus, tostarp personāla piesaisti – piemēram, ja, aicinot jaunu ārstu, viena no slimnīcām nevarēs nodrošināt pilnu slodzi, tad to varēs nodrošināt pa abām kopā. I.Liepa vērš uzmanību – jaunajiem profesionāļiem gan nebūs viens darba devējs. “Mēs esam divas atsevišķas juridiskas vienības, līdz ar to būsim arī atsevišķi darba devēji – Vidzemes slimnīca un Cēsu klīnika – ar atsevišķu darba līgumu,” viņa stāsta un piemetina: “Šis līgums nav laulība, pat ne saderināšanās, drīzāk laba, koordinēta draudzība.”

Sadarbības līgums ar Vidzemes slimnīcu veicinās arī medicīnas tehnoloģiju optimālu izmantošanu. “Kā piemērs minams datortomogrāfs, kādam jābūt katrā slimnīcā. Tam ik pa laikam ir vajadzīgs profilaktisks remonts, reizēm pat gadās, ka iekārta tomēr saplīst, bet šāds izmeklējums ir obligāts jebkuras traumas gadījumā,” iespējamās situācijas ārst­niecībā iezīmē I.Liepa. Līdz ar to iecerēts arī izstrādāt rīcības standartu, lai vienmēr operatīvi nodrošinātu šo izmeklējumu.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja arī pauž pārliecību – viņasprāt, viens no pirmajiem šīs sadarbības uzdevumiem ir arī saprast un salāgot darba samaksas nolikuma principus. “Mēs jau to pagājušajā gadā zināmā mērā esam darījuši, tomēr jārīkojas, lai mēs viens ar otru nekonkurējam un viens no otra nepārpērkam ārstus,” pārdomās dalās I.Liepa. Viņasprāt, ar laiku būtu jābūt savstarpēji saskaņotai visai darba samaksas sistēmai. “Tas nenozīmē, ka darba samaksai jābūt vienādai, bet tai jābūt tādai, lai ārstam speciālistam vai kvalificētai māsai būtu motivējoši strādāt tuvāk dzīvesvietai, nevis doties no vienas ārstniecības iestādes uz citu, tiklīdz tiek piedāvāta lielāka alga.”

I.Liepa noraida iespēju, ka sadarbības izvēršana varētu likt apvienot abu slimnīcu datu bāzes: “Mēs to nedrīkstam darīt. Esam komercsabiedrības, pirmām kārtām katra ar savu datu bāzi – katrai ir savs budžets un katrai ir arī savs zināms komercnoslēpums, dienesta informācija. Šī informācija ir tikai mūsu rīcībā, nerunājot nemaz par pacientu datu drošību.”

Vēl turpmākajā kopdarbā slimnīcām viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs pārmantojamība ārstēšanā. “Situācija, kad katrā klīnikā vienu un to pašu slimību ārstē pēc dažādām skolām, nepalīdz pacientam un var radīt pat pārrāvumu viņa ārstēšanās procesā,” uzskata I.Liepa.

Arī Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kau­liņa atzīst, ka sadarbība bijusi jau līdz šim, tomēr uzsver līguma nozīmību, lai “nepazaudētu Vid­ze­mes reģionā pacientu”. Tas paveicams, gan slimnīcām līdzdarbojoties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, gan arī strādājot pie tā, lai pacients apzinātos iespējas veselības aprūpes pakalpojumus saņemt tuvākajās ārstniecības iestādēs, bez īpašas va­jadzības nepārslogojot galvaspilsētas klīnikas. “Būs jāstrādā kopumā arī ar ģimenes ārstiem, jo viņi raksta nosūtījumus, ja ārsts nosūta, piemēram, veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu Stradiņa slimnīcā, tad, protams, pacients brauks tur. Jāskaidro, ka tas ir iespējams arī reģiona ārstniecības iestādēs,” savā redzējumā dalās Alūksnes slimnīcas vadītāja.

Vidzemes slimnīcas vadītājs U.Muskovs arīdzan bilst, ka būtu noderīgi medicīnas iestādēs izstrādāt vienotu kvalitātes vērtēšanas pieeju. Vēl viņš redz iespēju saskaņot nopietnākas investīcijas. Ja slimnīcām ir pieejams Eiropas finansējums, “lai nav tā, ka kolēģi sapērkas lietas, kas tuvākajā laikā varbūt ne­maz nebūs nepieciešamas”. Pagaidām gan Vidzemes slimnīcas vadītājam nav ziņu, ka kāda cita slimnīca reģionā būtu ieplānojusi kaut ko, kas ne­būtu nepieciešamas. “Katrs tomēr plāno lietas, kas nudien ir vajadzīgas,” pārliecināts U.Mus­kovs.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver – tālākais darbs sadarbībā būs abpusējs-, apliecinot, ka uz nākotnes sadarbības attīstību un jauniem vir­zie­niem skatās optimistiski.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *