Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Nemiernieks un apžēlošana

Jānis Buholcs
05:41
05.04.2018
2

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka neapžēlos par dalību 2009. gada 13. janvāra grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu. Prezidenta lēmums juridiski ir pareizs, bet A. A. Bērziņam vēl būs iespēja parādīt, vai viņš šādu apžēlošanu patiešām ir pelnījis.

Protests un grautiņš

Par dalību 13. janvāra masu nekārtībās notiesāti tika 68 cilvēki, taču visplašāk pazīstamais no tiem ir tieši A. A. Bērziņš. Lie­lākoties tādēļ, ka pēc saņemtā nosacītā soda viņš nesadarbojās ar Valsts probācijas dienestu. Tas beidzās ar to, ka nosacītās brīvības atņemšanas vietā viņam tika piespriests reāls cietumsods. Pēc tam viņš aizbēga no valsts, pērn tika noķerts Čehijā, tur cietumā piekauts un nesen izdots Latvijai.

Šis ir stāsts par to, kā dažkārt dzīvē gadās: vienas nepatikšanas ved pie citām, turklāt aizvien lielākām. Un vēl šis ir stāsts par to, ka vienu un to pašu notikumu – grautiņu – var interpretēt dažādi. Atkarībā no skatītāja pozīcijas Saeimas un citu ēku logu dauzīšana ir pūļa nesodāmības apziņas uzjundīts vandalisms vai arī politisks protests. Savu dalību grautiņā kā tieši politisku rīcību ir skaidrojis arī pats A. A. Bērziņš, un tam piekrīt arī daļa viņa aizstāvju. Noteiktās aprindās viņš nu tiek saukts par “politiski represēto”.

Tomēr atzīt šo par pieņemamu politiskās līdzdalības formu būtu dīvaini. Ja ir liela vēlēšanās, politisku vēstījumu var saskatīt pat to grautiņu dalībnieku rīcībā, kam tajā vakarā vairāk par visu interesēja izlaupīt tuvējo šņabja bodi. Taču ar motīvu piedēvēšanu grautiņam šādā subjektīvā veidā nekur tālu tikt nevar. Izmeklēšana un tiesāšana jau tomēr notiek par reāliem likuma pārkāpumiem, nevis cilvēka domām. Akmens, kas mests Saeimas logā tāpēc, ka tā sviedējam patīk sist stiklus, seku ziņā neatšķiras no akmens, kas mests tāpēc, ka cilvēks ir kritiski noskaņots pret esošo politisko režīmu. Abos gadījumos sekas ir izsisti logi.

Revolucionāri un noziedznieki

Protams, var iedomāties situāciju, kurā šāda veida akcijas nudien būtu politiskas. Visvieglāk to iedomāties dažādu revolūciju kontekstā – gan tādās, kur tauta saceļas pret totalitārām ideoloģijām, gan tādās, kur neapmierinātība ir vērsta pret koruptīvu režīmu vai lielai sabiedrības daļai nepieņemamu varas rīcību. Un tomēr katram dumpiniekam ir jārēķinās ar skarbo patiesību: atkarībā no tā, kāds būs nemieru iznākums, pasākums tiks nosaukts vai nu par grautiņu un masu nekārtībām, vai par revolūciju. Ja nemiernieki negūs pārsvaru, pēc pastāvošās kārtības viņi tiks sodīti, jo gluži objektīvi būs pārkāpuši likumu. Turpretī, ja viņi uzvarēs, viņi sevi pasludinās par revolucionāriem un mainīs vai interpretēs likumus tā, ka viņu darbība būs likumīga, bet īstie noziedznieki izrādīsies tie, pret kuriem viņi vēršas. 13. janvāra notikumu gadījumā, manuprāt, nav šaubu par iznākumu. Notikums ir klasificēts kā masu nekārtības vai grautiņi, un tie dalībnieki, kurus izdevās identificēt vai noķert, ir stājušies tiesas priekšā.

A. A. Bērziņš gan ir turpinājis uzturēt spēkā interpretāciju par grautiņu kā politisku protestu. Neviens viņam to, protams, nevar liegt, tomēr līdz ar revolucionāra ideālistisko oreolu nāk arī smaga nasta. Ja tava pārliecība nonāk pretrunā ar likumu, tad par savu pārliecību nāksies arī ciest. Šajā gadījumā – turpinot juridisko cīņu ar varu un saņemot šīs cīņas sekas, tai skaitā cietumu.

Nav jau tā, ka nepiekritējam allaž obligāti ir jāsamierinās ar draudošo brīvības atņemšanu, bet vienlaikus šis ir veids, kā citādi domājošie nodemonstrē savas pārliecības spēcīgumu. Salīdzinā­jums droši vien ir gluži nevietā, bet prātā nāk Alfrēds Rubiks, kurš izcieta cietumsodu par savu komunistisko darbību. Viņa politiskie uzskati nepelna simpātijas, tomēr daļā sabiedrības viņš simbolizē to vecās varas daļu, kas neizmantoja iespēju pārmest kažoku uz otro pusi. Arī A. A. Bērziņš savus uzskatus nemaina, taču viņa bēguļošana rada zināmu neizpratni: tieši kā viņš cerēja atrisināt savu konfliktu ar Latvijas valsti? Politiskā patvēruma lūgšana Če­hijā jau pēc tam, kad viņš jau bija aizturēts, diezin vai varēja beigties citādi kā ar noraidījumu. Pre­tējā gadījumā tas nozīmētu, ka cita Eiropas Savienības valsts patiešām uzskata, ka Saeimas logu dauzīšana ir likumīga protesta forma.

Politiskā izšķiršanās

Līdz ar A. A. Bērziņa izdošanu Latvijai lieta atkal ir pilnībā nonākusi Latvijas varas rokās. Aiz­turētais bija lūdzis, lai prezidents R. Vējonis viņu apžēlo, un ar līdzīgiem aicinājumiem pie prezidenta bija vērsušies A. A. Bērziņa atbalstītāji. Tieši tagad situācija ir kļuvusi pa īstam politiska un prasa atbilstoša līmeņa izšķiršanos: secināt, ka viss ir noticis A. A. Bērziņa paša vainas dēļ, nekāda pretimnākšana viņam nepienākas un juridiski viss ir kārtībā; vai arī atzīt, ka lieta ir aizgājusi neceļos un sods ir sanācis bargāks, nekā par reālo nodarījumu pienāktos, tāpēc pārtraukt procesu, kurā katrs nākamais pavērsiens ved aizvien dziļāk labirintā.

R.Vējonis izvēlējās pirmo variantu. Juridiski viņam ir pilnīga taisnība. A. A.Bērziņš šajā situ­ācijā ir pats savu lēmumu dēļ – tāpēc, ka vēlējās cīnīties ar kārtību, kurā vismaz ietekmīgākie juristi aplamības nesaskata. Citiem vārdiem – prezidents akcentēja, ka nevēlas atalgot notiesātā aplamu rīcību. Lielākās izredzes uz apžēlošanu ir tiem notiesātajiem, kuru uzvedība ir priekšzīmīga un kuri apzinās, ka ir pieļāvuši kļūdas. Ir arī vēl viens juridisks arguments: saskaņā ar Apžēlošanas likumu A.A.Bērziņam pašam pašlaik vēl nemaz nav tiesību lūgt apžēlošanu. Pirms tam kāds brītiņš pie­spries­tā soda tomēr ir reāli jāatsēž.

Tanī pašā laikā A. A. Bērziņš sodu jau ir saņēmis, lai arī ne saskaņā ar juridiskajiem standartiem. Apmēram gadu viņš ir atradies apcietinājumā Čehijā, kur guvis nopietnas traumas. Civilizētā pasaulē nekam tādam nevajadzētu būt notikušam pat cietumā. Die­zin vai visa piespriestā soda izciešana Latvijā tagad pēc būtības nesīs kādus pozitīvi vērtējamus uzlabojumus – drīzāk jau tikai nostiprinās viņa mocekļa statusu sabiedrībā. Kad pienāks laiks, kad A. A.Bērziņš pats drīkstēs pretendēt uz apžēlošanu, ceru, ka šāds lūgums uz Valsts prezidenta galda nonāks vēlreiz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi