Raksti

Viedokļi

Neatsveramais palīgs – Zemessardze

Dzirdot vārdu “Zemessardze”, vispirms prātā nāk vīri un sievas kamuflāžas tērpos, ar ieročiem, mācībās kādā meža masīvā izspēlējot noteiktu karadarbības scenāriju.

Taču reālajā situācijā viņiem arvien vairāk jāiesaistās procesos, kad ierocis jānoliek malā un jānāk talkā sabiedrībai. Šis pandēmijas laiks tam ir uzskatāms apliecinājums. Arī 27. kāj­nieku bataljona karavīri un zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, sabiedrībai. Kā saka bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis, zemessargi taču paši ir sabiedrības daļa: “Paldies ikvienam, kurš gatavs nolikt malā ikdienas darbus, lai sniegtu atbalstu citām institūcijām. Ja valsts lēmusi, ka mums tur jābūt, mēs ejam un darām!”

Gadu mijas brīvdienās noteiktajās komandantstundās Latvijā vismaz 200 zemessargi un karavīri iesaistījās atbalsta sniegšanā Valsts policijai. Jau kopš decembra sākuma viņi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, kontrolējot uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ieceļojošo personu elektronisko apliecinājumu jeb “covidpass” aizpildīšanu.

N. Zaviļeiskis saka, ka viņiem darba pilnas rokas, gadu mijas naktī patrulēšanā kopā ar Valsts policiju iesaistījušies pat 20 zemessargi: “Te svarīgi saprast, ka zemessargi, karavīri paši neveic patrulēšanu, neizmantojam ne ieročus, ne savu transportu, esam kopā ar Valsts policiju, lai atbalstītu viņus darbībā, vajadzības gadījumā iesaistoties situācijas atrisināšanā. Var teikt, esam viņu spēcīgā aizmugure, muskuļi, lai brīdī, kad nākas tikt galā ar kādu pārlieku agresīvi noskaņotu prasību pārkāpēju, varētu iet talkā. Tam jau esam, lai palīdzētu.”

Komentāros nereti lasīts par valsts policejiskajiem lēmumiem, ierobežojot cilvēku brīvu pārvietošanos, pulcēšanos, kāds pat norāda, ka ar komandantstundu jūtoties kā kara laikā. Šiem rakstītājiem, kuri bieži slēpjas aiz viltus profiliem, vispirms laikam vajadzētu saprast, ka noteiktie ierobežojumi nav tāpēc, lai valdošā vara sargātu sevi, kā tas būtu kara laikā, autoritatīvā režīmā, bet lai sargātu sabiedrību no neredzamā ienaidnieka. Pie mums komandantstundā nepatrulē ar ieročiem rokās, kā būtu kara laikā, kad šauj bez brīdinājuma. Skan varbūt neparasti, bet ar šiem ierobežojumiem tā sabiedrības daļa, kas apzinās situācijas nopietnību, klausa noteiktajām prasībām, jāsargā no tās sabiedrības daļas, kas ignorē visus ierobežojumus, tā izplatot vīrusu arvien plašāk. Bet patiesībā vajadzētu tik maz: ja visi kaut uz neilgu laiku iepauzētu, ļautu situācijai norimt, nevajadzētu ne mājsēdi, ne zemessargu iesaisti tās kontrolē. Taču tagad, kad zemessargi nevar pulcēties uz mācībām, viņi nāk talkā cīņā ar šo neredzamo ienaidnieku.

Patiesībā cīņa ar neredzamo ienaidnieku arvien vairāk ienāk zemessargu ikdienā, un jārunā ne tikai par vīrusu, bet arī par hibrīdkara draudiem, kas gadu no gada pieņemas spēkā. Te var citēt arī Zemessardzes Studentu bataljona komandiera pulkvežleitnanta Agra Liepiņa teikto, ka savā ziņā šī sadarbība komandantstundas kontrolē ir kā labs praktiskais treniņš hibrīdapdraudējuma situācijām: “Cīnoties ar šādiem draudiem, sadarbība ar Valsts policiju būs īpaši aktuāla, tādēļ šo uzdevumu izpilde mums ļauj daudz labāk vienam otru iepazīt un praksē noslīpēt sadarbību.”

Arī N. Zaviļeiskis atzīst, ka hibrīdkara aktivitāšu apjoms palielinās, līdz ar to arī viņiem nākas augt prasmēs: “Joprojām sekmīgi spējam pildīt uzdoto, jo kļūstam profesionālāki, spējam pielāgoties situācijai. Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk “neredzamā fronte”, tāpēc arī zemessargiem jābūt tam gataviem. Militārie zinātnieki jau definējuši, ka informatīvais lauks kļuvis par savdabīgu kaujas lauku, lai gan pirms desmit gadiem tas nebija pat iedomājams. Pa­saule mainās, mainās arī militārā joma, un mums jābūt gataviem arī informatīvajā kara laukā, kuru izmanto visas lielvaras, gan draudzīgās, gan nedraudzīgās. Pirms diviem gadiem notikušajās mācībās “Zobens”, kas risinājās pilsētā, cēsnieki redzēja, ka ne tikai skrienam pa mežiem, šaujam, bet arī iesaistāmies bāzes apsardzē, patrulējam ielās, veicam sabiedrības informēšanu. Tā arī tagad, pandēmijas apstākļos, sniedzam atbalstu, tikai, kā jau minēts, – bez ieročiem. Zemessardze ir gatava iesaistīties jebkurā krīzes situācijā, ja tiks dots tāds uzdevums. Esam kā skrūvīte kopējā mehānismā, saņemot uzdevumu, būsim gatavi rīkoties atbilstoši situācijai.”

Arī gaidāmajā nedēļas nogalē karavīri un zemessargi dosies talkā Valsts policijai un līdz pat ārkārtējās situācijas beigām turpinās atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *