Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Neatsveramais palīgs – Zemessardze

Jānis Gabrāns
14:31
08.01.2021
3

Dzirdot vārdu “Zemessardze”, vispirms prātā nāk vīri un sievas kamuflāžas tērpos, ar ieročiem, mācībās kādā meža masīvā izspēlējot noteiktu karadarbības scenāriju.

Taču reālajā situācijā viņiem arvien vairāk jāiesaistās procesos, kad ierocis jānoliek malā un jānāk talkā sabiedrībai. Šis pandēmijas laiks tam ir uzskatāms apliecinājums. Arī 27. kāj­nieku bataljona karavīri un zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, sabiedrībai. Kā saka bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis, zemessargi taču paši ir sabiedrības daļa: “Paldies ikvienam, kurš gatavs nolikt malā ikdienas darbus, lai sniegtu atbalstu citām institūcijām. Ja valsts lēmusi, ka mums tur jābūt, mēs ejam un darām!”

Gadu mijas brīvdienās noteiktajās komandantstundās Latvijā vismaz 200 zemessargi un karavīri iesaistījās atbalsta sniegšanā Valsts policijai. Jau kopš decembra sākuma viņi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, kontrolējot uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ieceļojošo personu elektronisko apliecinājumu jeb “covidpass” aizpildīšanu.

N. Zaviļeiskis saka, ka viņiem darba pilnas rokas, gadu mijas naktī patrulēšanā kopā ar Valsts policiju iesaistījušies pat 20 zemessargi: “Te svarīgi saprast, ka zemessargi, karavīri paši neveic patrulēšanu, neizmantojam ne ieročus, ne savu transportu, esam kopā ar Valsts policiju, lai atbalstītu viņus darbībā, vajadzības gadījumā iesaistoties situācijas atrisināšanā. Var teikt, esam viņu spēcīgā aizmugure, muskuļi, lai brīdī, kad nākas tikt galā ar kādu pārlieku agresīvi noskaņotu prasību pārkāpēju, varētu iet talkā. Tam jau esam, lai palīdzētu.”

Komentāros nereti lasīts par valsts policejiskajiem lēmumiem, ierobežojot cilvēku brīvu pārvietošanos, pulcēšanos, kāds pat norāda, ka ar komandantstundu jūtoties kā kara laikā. Šiem rakstītājiem, kuri bieži slēpjas aiz viltus profiliem, vispirms laikam vajadzētu saprast, ka noteiktie ierobežojumi nav tāpēc, lai valdošā vara sargātu sevi, kā tas būtu kara laikā, autoritatīvā režīmā, bet lai sargātu sabiedrību no neredzamā ienaidnieka. Pie mums komandantstundā nepatrulē ar ieročiem rokās, kā būtu kara laikā, kad šauj bez brīdinājuma. Skan varbūt neparasti, bet ar šiem ierobežojumiem tā sabiedrības daļa, kas apzinās situācijas nopietnību, klausa noteiktajām prasībām, jāsargā no tās sabiedrības daļas, kas ignorē visus ierobežojumus, tā izplatot vīrusu arvien plašāk. Bet patiesībā vajadzētu tik maz: ja visi kaut uz neilgu laiku iepauzētu, ļautu situācijai norimt, nevajadzētu ne mājsēdi, ne zemessargu iesaisti tās kontrolē. Taču tagad, kad zemessargi nevar pulcēties uz mācībām, viņi nāk talkā cīņā ar šo neredzamo ienaidnieku.

Patiesībā cīņa ar neredzamo ienaidnieku arvien vairāk ienāk zemessargu ikdienā, un jārunā ne tikai par vīrusu, bet arī par hibrīdkara draudiem, kas gadu no gada pieņemas spēkā. Te var citēt arī Zemessardzes Studentu bataljona komandiera pulkvežleitnanta Agra Liepiņa teikto, ka savā ziņā šī sadarbība komandantstundas kontrolē ir kā labs praktiskais treniņš hibrīdapdraudējuma situācijām: “Cīnoties ar šādiem draudiem, sadarbība ar Valsts policiju būs īpaši aktuāla, tādēļ šo uzdevumu izpilde mums ļauj daudz labāk vienam otru iepazīt un praksē noslīpēt sadarbību.”

Arī N. Zaviļeiskis atzīst, ka hibrīdkara aktivitāšu apjoms palielinās, līdz ar to arī viņiem nākas augt prasmēs: “Joprojām sekmīgi spējam pildīt uzdoto, jo kļūstam profesionālāki, spējam pielāgoties situācijai. Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk “neredzamā fronte”, tāpēc arī zemessargiem jābūt tam gataviem. Militārie zinātnieki jau definējuši, ka informatīvais lauks kļuvis par savdabīgu kaujas lauku, lai gan pirms desmit gadiem tas nebija pat iedomājams. Pa­saule mainās, mainās arī militārā joma, un mums jābūt gataviem arī informatīvajā kara laukā, kuru izmanto visas lielvaras, gan draudzīgās, gan nedraudzīgās. Pirms diviem gadiem notikušajās mācībās “Zobens”, kas risinājās pilsētā, cēsnieki redzēja, ka ne tikai skrienam pa mežiem, šaujam, bet arī iesaistāmies bāzes apsardzē, patrulējam ielās, veicam sabiedrības informēšanu. Tā arī tagad, pandēmijas apstākļos, sniedzam atbalstu, tikai, kā jau minēts, – bez ieročiem. Zemessardze ir gatava iesaistīties jebkurā krīzes situācijā, ja tiks dots tāds uzdevums. Esam kā skrūvīte kopējā mehānismā, saņemot uzdevumu, būsim gatavi rīkoties atbilstoši situācijai.”

Arī gaidāmajā nedēļas nogalē karavīri un zemessargi dosies talkā Valsts policijai un līdz pat ārkārtējās situācijas beigām turpinās atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi