Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Nav cita ceļa. Meli jāatspēko

Andra Gaņģe
08:55
14.12.2022
4

“Druvas” lasītāji noteikti pamanījuši, ka ik pa reizei šajā lappusē parādās raksti ar rubriku “Re:Check”. Tie ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” materiāli.

Domāju, tos lasot, nereti nākas brīnīties, ko tikai cilvēki neizdomā, kā nesakonstruē savus spriedumus no virspusēji savāktiem faktiem, un tajā pašā laikā saprast, ka nav nemaz viegli šos izteikumus atspēkot, kaut skaidri saprotams, cik tie aplami.

Pēc biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome”, starp kuras dibinātājiem ir arī “Druvas” izdevēji, un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas 39% Latvijas iedzīvotāju medijos ir pamanījuši faktu pārbaudes materiālus, kuros žurnālisti veic publiskajā telpā pieejamu (piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu, vai sociālajās saziņas platformās izplatītu) izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai tie atbilst patiesībai, vai nav maldinoši, neprecīzi. Savukārt 47% respondentu tos nav pamanījuši, un vēl 14% ir bijis grūti sniegt atbildi.

Ja gandrīz četras desmitdaļas aptaujāto ievērojuši, ka izteikumus pārbauda, ja arī vēl izlasījuši, kas pārbaudē atklāts, manu­prāt, tas nav maz. Informācijas troksnī, kas gāžas pār mums diendienā visdažādākajos veidos, ietrāpīt vairāk nekā katram trešajam no potenciālā vēsts saņēmēja, nav slikti. Pētnieku vērtējums gan citāds, proti, ka liela daļa auditorijas tomēr nav sasniegta. Iemesli tam dažādi, arī tas, ka cilvēkiem faktu pārbaudes žanrs ir svešs, nav saprotams, kā tas darbojas, un rezultātā tas netiek atpazīts, atzinis Vidzemes Augst­sko­las asociētais profesors un biedrības Ētikas padomes loceklis Jānis Buholcs.

Es vairāk sliecos piekrist “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” redaktorei Evitai Puriņai, kura uzsver, ka skaidrojoši un maldinošu informāciju atspēkojoši materiāli tomēr palīdz mazināt visu to faktu manipulāciju, maldinājumu un nereti klaju melu izplatību dažādos veidos. Nestāties pretī dezinformācijai un baumām nedrīkst. Zinām taču, ka tā nav tikai cilvēku lētticība, kas liek izplatīt absurdus apgalvojumus un secinājumus, aiz tā bieži slēpjas kas ļaunāks.

Taču J.Buholca vērtējumam, ka “viena no šī žurnālistikas žanra problēmām ir tāda, ka faktu pārbaužu materiālu auditorija ne vienmēr labi sakrīt arī ar nepatieso izteikumu sākotnējo auditoriju – tie, kuri ir saskārušies ar nepatieso apgalvojumu, ne vienmēr pamana vai izlasa materiālus, kuros šis apgalvojums ir izvērtēts”, gan jāpiekrīt pilnībā.
Man ir pat vēl lielākas bažas – vai tie, kuri sociālajos medijos neatlaidīgi seko visdīvaināko viedokļu paudējiem, vispār spēj pieņemt, ka ir patiesība un fakti ir pavisam citi? Ka melīgie secinājumi argumentēti ar nesavienojamu, nesalīdzināmu faktu salikumu un no tiem nekādi nevar izdarīt korektus secinājumus? Ja pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju tic, ka pasaules procesus pilnībā pārvalda kāda neliela elites grupa, aptuveni trešdaļa aptaujāto aiz kovida pandēmijas saskatīja slēptu spēku vai elites plānotu shēmu, lai kontrolētu iedzīvotājus, tad noteikti ticēs, ka nevakcinēšanās dēļ no darba Latvijā atlaisti 62 tūkstoši cilvēku, kaut “Re:Check” ziņo par Centrālās statistikas pārvaldes datiem – ka, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 29 tūkstošiem.

Kā runāt ar šiem cilvēkiem? Kādi argumenti iespējami, lai viņi vismaz ieklausītos? Informa­tīvā telpa ne jau pirmo gadu kļuvusi par kara lauku, kurā notiek visīstākās cīņas, un nedod Dievs, ka tās var novest pie reālām, fiziskām kaujām. Jāturpina meklējumu ceļš, lai vārda spēks stiprina gara spēku, nevis ved uz aizvien lielāku konfrontāciju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
34

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
53

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
24
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
36
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
32
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi