Raksti

Viedokļi

Nauda un dzīvība

Sallija Benfelde

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde sākusi ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2017. gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, 2016. gadā Latvijā saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Gada laikā koeficients, ar kuru mēra ienākumu nevienādo sadalījumu, Latvijā nebija mainījies un 2016. gadā bija 34,5 %. Vidēji ES šis rādītājs 2015. gadā bija 30,8 %. Jāpiebilst, ka 2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā.

IKP (iekšzemes ienākumu pieaugums) uz vienu iedzīvotāju gan turpina lēnām augt, arī tirdzniecības apgrozījums pērn audzis, un noteikti arī 2017. gadā ir iedzīvotāju grupas, kuru ienākumi ir palielinājušies. Tomēr tajā pašā laikā, šķiet, Latvija drīz kļūs par rekordisti ziedojumu vākšanā, it sevišķi, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kuras Latvijā nespēj glābt un valsts neapmaksā ārstēšanos ārzemēs, kaut gan formāli tas ir paredzēts. It kā gan nav tā, ka apmaksā mazākos tēriņus, bet lielos atstāj katra paša ziņā, bet praktiski aizvien biežāk cilvēki ar retām slimībām un onkoloģiskām saslimšanām caur ziedot.lv vēršas pie sabiedrības ar lūgumu saziedot naudu dzīvības glābšanai.
Lai gan ziedojumi Valteram Frīdenbergam un labdarības koncerts onkoloģijas slimniekiem piesaistīja visas Latvijas uzmanību un bija redzams un dzirdams katram, kurš to vēlējās, patiesībā ziedojumu kampaņas Latvijā nav nekas pārsteidzošs. Ieejot minētajā mājas lapā, ieraudzīsit ļoti daudz ziedojumu mērķu. Un ziedotāju vidū ir ļoti daudz nebūt ne turīgu cilvēku, arī pensionāru. Īsi sakot, jau sen izskatās, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”.

Tikmēr pagājušajā nedēļā turpinājās dancis ap māju-kuģi. Ej nu zini, kā tas beigsies – lai gan Latvijas Jūras administrācijas (LJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš intervijā pauda, ka šo objektu var vērtēt kā ēku un atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jaunākajā LJA apsekojumā secināts, ka objekts aizvien ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis. Lai­kam jau brīnīties nav vērts, jo Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš un viņa ģimenes locekļi kopš 2010.gada dažādām partijām kopumā ziedojuši 154 833 eiro, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā. Protams, nevienam nav liegts oficiāli ziedot kādai partijai vai partijām. Galu galā katrs pats izvēlas, kā tērēt nopelnīto naudu, arī miljonāri. Tāpat kā katram ir tiesības draudzēties un svinēt dzimšanas dienu ar biznesa partneriem, draugiem un dvēseles radiniekiem. Tādēļ nepārsteidza arī par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera četrdesmit astotās dzimšanas dienas svinības viesnīca “Hotel Roma”, ko apmeklēja liela daļa Latvijas biznesa un politikas elites. Piemēram, Andris Šķēle ar kundzi, jo ģimenes saista kopīgs bizness; Ivars Godmanis ar kundzi Ilzi Godmani, kura salīdzinoši nesen zaudēja pieeju augstākā līmeņa informācijai jeb valsts noslēpumam un aizgāja no valsts sekretāres darba Iekšlietu ministrijā. Tiesa gan, kundze bez darba nav palikusi un kļuva par “Latvijas Gāzes” (LG) meitas uzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju. Starp citu, laikam lieki piebilst, ka galvenais akcionārs LG ir Krievijas “Gazprom” un ka darbu tā pavēnī atradis ne tikai bijušais politiķis un premjers Aigars Kalvītis, bet arī bijusī Valsts kancelejas Ministru kabinetā vadītāja Elita Dreimane. Ar vārdu sakot, uz dzimšanas dienu pulcējās tie, kuri laikam taču jūt dvēseles vai biznesa radniecību un kurus ne mazākajā mērā nemulsina ne Šlesera izteikumi “oligarhu komisijas” izmeklēšanas laikā, ne viņa agrāk runātais un darītais. Nauda vieno. Un pēdējā gada notikumi, valdot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), maksātnespējas administrācijas nu jau “kuplā” lieta un Naci­onālās apvienības (NA) attieksme liek domāt, ka koruptīvā varas un naudas elite saliedējas un nostiprinās aizvien vairāk. Ideoloģijas kalpo vien kā aizsegs, izskatās, ka brīdinājums “krievi nāk!” un “glābiet krievu valodu!” kalpo vien savu vēlētāju noturēšanai.

Var vaicāt, kādēļ komentāra sākumā minēju par ziedojumu kampaņām un par to, ka cilvēkus un bērnus glābj ne jau turīgākie? Jā, nav dzirdēts, ka bagātie un pie varas esošie, nespējot sakārtot valsti, vismaz ziedo kādu eiro, piemēram, lai bērnunamu bērnus varētu ātrāk adoptēt, vai onkoloģijas slimniekiem, kuriem Latvijā vairs nākotnes nav. Iepējams, ka elite savu labo sirdi tur lielā noslēpumā. Tomēr aizvien vairāk izskatās, ka varas un naudas eliti lielāko tiesu “parastie” cilvēki interesē vien tik, lai vēlēšanās dabūtu balsis sev par labu. Tādēļ teiciens “Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, šķiet, ir kļuvis par elites moto.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *