Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Mūsu novads pasaules apritē

Druva
00:00
11.11.2006
9

Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, Cēsu vēstures un mākslas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks, ir pazīstams kā zinātnisku darbu, arī grāmatu autors. Taču mazāk zināms par viņa darbību mūsu novada ļaužu un vēstures notikumu propagandā zinātniskās konferencēs un citās zinātnieku sanāksmēs Latvijā un kaimiņvalstīs. Šoreiz viņš stāsta par piedalīšanos konferencē Izborskā, Krievijā.

– Pagājušajā gadā biju uzaicināts piedalīties konferencēs, ko rīkoja Puškina muzejs – rezervāts Mihailovskā, arī muzejrezervāts Izborskā. Tēma bija par muzejrezervātiem Eiropā. Pērnajā oktobrī Izborskā bija jau viņu otrā konference. 2001. gadā atzīmēja Izborskas arheoloģiskās ekspedīcijas 30 gadus. Pērnās konferences tēma – Izborska un tās apkārtne. Piedalījās vēsturnieki, arheologi, etnogrāfi, vietējie novada vēstures pētnieki. Izborska ir ainavu rezervāts, te ir dabas parks, liels īpatsvars veltīts ekoloģijas problēmām, jaunatnes izglītošanai dabas saglabāšanā. Konferencē piedalījās vietējie zinātnieki, kā arī no Pleskavas, Sanktpēterburgas, Maskavas, daudzām citām vietām. Sabrauca pētnieki, kam savā darbā ir kaut kāda saskarsme ar Izborsku. Konference kopš pērnā gada ir starptautiska, piedalās arī Latvijas, Igaunijas un Somijas zinātnieki. Igauņiem ir īpaša interese, jo 20. un 30. gados Izborska un Pečori (līdzīgi kā mums Abrene) bija Igaunijas valsts sastāvā. Reģionu interesantu dara tas, ka te dzīvo tāda maza tauta kā seti. Viņu apdzīvotā teritorija tagad sadalīta starp divām valstīm – Igauniju un Krieviju. Meklē sadarbības iespējas, lai šī mazā tautiņa (līdzīgi lībiešiem Latvijā) saglabātu savu kultūru, ļautu citiem iepazīties ar setu vēsturi. Izborskas tuvumā vienā ciemā ir divi setu etnogrāfiskie muzeji – viens privāts, otrs ir Izborskas muzeja filiāle.

Izborskas izpēti 30 gadus vadīja akadēmiķis Sedovs, nu jau nelaiķis. Sedovam bija daudz draugu Latvijā. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Sarakstījis grāmatu “Baltu senatne”, kas divreiz izdota latviski. Krievu zinātnieki pukojas, ka šī grāmata nav viņu valodā, jo Sedovs tās izdošanā sadarbojās ar Latvijas zinātniekiem. Tā tapa viena no nopietnākajām grāmatām par baltu vēsturi.

Kas man interesē Izborskā? Kāpēc tur ir interese par Cēsīm? Plašāka informācija par abām vietām parādījās vienlaicīgi. Sadarbība, īpaši tirdzniecībā, starp tām bija jau ilgi pirms krustnešu iebrukuma Latvijā. Gan Izborskā, gan Cēsīs atradās nozīmīgi cietokšņi, konfliktos starp Zobenbrāļu (Livonijas) ordeni un Pleskavas zemēm abiem tiem bija nozīmīga loma. Pie abām pilīm risinājušies notikumi, kas aprakstīti Livonijas, vācu un Krievzemes hronikās. Mūsu vēsture padomju gados bija ideoloģizēta. Tagad ne tikai pie mums, bet arī Krievijā notiek vēstures procesu vērtējuma pārskatīšana. Krievijā ir liela interese par Livonijas ordeni, iznākušas grāmatas, aizstāv disertācijas.

Par šīm tēmām bija referāti konferencē Izborskā šogad. Cēsīm ar Izborsku ir cieša saikne. Abām tautām nācies dzīvot etniski jauktā teritorijā. Cēsīs latgaļiem blakus dzīvoja vendi un lībieši, Izborskā blakus krieviem gan igauņi, gan seti.

19. gadsimta beigās (1878. g.) no Dinaburgas rezerves bataljoniem izveidoja divus pulkus – 177. Izborskas kājnieku pulku Rīgā un 178. Vendenes pulku Liepājā 45. kājnieku divīzijas sastāvā. No 1910. līdz 1914. gadam abi pulki atradās Penzā. Pirmā pasaules kara laikā Rietumu frontē cīnījās blakus. Abu pulku vēsture maz pētīta. Izborskas pulkam bija sava baznīca Izborskā, Vendenes pulkam kņaza Aleksandra Ņevska baznīca Penzā.

1903. un 1904. gadā, kad Nikolajs Rērihs veica ekspedīciju senkrievu un Baltijas pilsētās, viņš apmeklējis gan Izborsku, gan Cēsis un gūtos iespaidus atstājis savās gleznās. Tie mudināja Rērihu stingri vēlāk veidot pieminekļu aizsardzības sistēmu. 1935. gadā noslēgts Rēriha pakts. 1954. gadā pēc N. Rēriha nāves uz tā bāzes Hāgā parakstīta konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.

Ja uzskatām Cēsis par Latvijas vēstures simbolu, jo kompaktā teritorijā te ir daudz dažādu pieminekļu, kas ļauj lielā hronoloģiskā laika posmā izsekot visu Latvijas vēsturi, tad Krievijā tāda vieta ir Izborska. Te valdījis viens no Rjurika brāļiem Truvors. Izborskā ir viņa kapa piemineklis, kā arī citi, kas miniatūrā ļauj izsekot visai Krievijas vēsturei.

Mana tēma Izborskas konferencē bija “Brāļu Kaudzīšu 1879. gada ceļojums uz Izborsku un Pečoriem”. Kopā ar Daci Cepurīti Cēsu 800 gadu jubilejai izveidojām izstādi “Cēsis – ceļotāju Apsolītā zeme”. Tajā var uzzināt par mūsu novadniekiem, kuri devušies ceļot uz citām zemēm.

1879. gadā par Izborskas un Pečoru apkārtni nebija pilnvērtīgu tūristu ceļvežu pat lielo tautu valodās, kur nu vēl latviešu. Brāļu Kaudzīšu ceļojuma apraksts pirmoreiz publicēts laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”. Kaudzītes iepazīstināja tautiešus ar kaimiņu tautas kultūras pieminekļiem un dzīvesveidu. Vēlāk ceļojuma apraksts publicēts rakstnieku kopotajos rakstos. Jāpiebilst, ka tā autors ir Matīss. Un vēl var piebilst, ka, apceļojot ārzemes, abiem bija viena pase.

Pleskavas kolēģi, kuri uzskata, ka apguvuši visu, kas rakstīts par Pleskavas apkaimi arī kaimiņu tautu valodās, atzina, ka par brāļu Kaudzīšu ceļojuma aprakstu nav zinājuši. Tika rosināts to apraksta daļu, kas veltīts Izborskai un Pečoriem, tulkot un izdot krievu valodā.

Tika norunāts, ka veidos triju pušu vēsturnieku sadarbību: somu (vieta vēl nav zināma) – krievu (Izborska) – latviešu (Cēsis). Sadarbības koordinatori būs somi.

Interesanti, ka pērn Izborskā bijis vairāk tūristu nekā Puškina Mihailovskā – 80 tūkstoši. Krievijas muzeji pagaidām vēl orientējas uz pašmāju apmeklētājiem, jo to netrūkst.

Bet Rīgā veidojas interese veikt tūristu braucienus Eiropā pa maršrutiem, kur savulaik brāļi Kaudzītes gājuši kājām. Interesants varētu būt arī šāds brauciens austrumu virzienā, jo brāļi Kaudzītes 1879. gadā no Izborskas – Pečoriem devās uz Pleskavu, Pēterburgu, Pērnavu. Būtu interesanti šī viņu ceļojuma aprakstu atkal publicēt, jo pēdējoreiz tas lasāms 1941. gadā izdotajos kopotajos rakstos. Un vēl gribu piebilst, ka arī “Druvas” pielikuma “Novadnieks” lasītāji droši vien ar lielu interesenti iepazītos ar šo ceļojumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi