Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Modernā verdzība

Druva
10:22
04.12.2013
3

Eksperti teic, ka Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņi ir skaidri, vien vajadzīgs laiks, lai dažādas tehniskās ekspertīzes to apliecinātu. Taču ir arī kāda cita traģēdija, kas norisinās jau gadiem, par kuru ik pa laikam skaļi ierunājas publiskajā telpā, bet tās norisē nemainās nekas. Un šī klusā traģēdija, ja tā to var nosaukt, ir tas fons, uz kura var notikt 54 cilvēku bojāeja veikalā un vēl daudzas citas lietas, par kurām sūkstāmies, bet kurās nekas nemainās.

Runa ir par nabadzību un verdzību 21. gadsimta Latvijā. Valsts amatpersonas gan to droši vien par nabadzību nesauc, jo lielas daļas mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi iekļaujas normatīvajos aktos paredzētajos latos, kas nosaka, vai cilvēks ir vai nav nabadzīgs. Protams, runāt par verdzību mūsdienu Eiropā (un tātad arī Latvijā) amatpersonām droši vien šķiet pavisam aplami, jo viss taču notiek uz labo pusi un vispār – verdzība ir pagātnes jēdziens. Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku atrašanās cita cilvēka īpašumā, kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai. Vismaz juridiski mūsdienās tā vairs nepastāv – pirmā starptautiskā konvencija, kas bija vērsta pret verdzību, tika noslēgta Tautu Savienības ietvaros 1926. gadā. Tomēr jāteic, tiek uzskatīts, ka nelegāli verdzība joprojām pastāv un ir pat izveidojusies starptautiska kustība pret to. Tiesa gan, salīdzinot verdzības klasisko definīciju ar mūsdienu Latvijas daudzu cilvēku darba apstākļiem un noteikumiem, arī zinātnieki noteikti secinātu, ka tas ir pārspīlēts apgalvojums bez zinātniska pamata, jo, piemēram, „Maxima” darbinieki taču nepieder saviem darba devējiem, tā ir viņu brīva izvēle, strādāt šajos veikalos, tāpat kā viņiem ir brīva izvēle jebkurā brīdī no šī darba aiziet. Tomēr, manuprāt, tā ir modernā verdzība – cilvēks juridiski ir brīvs darīt to, ko vēlas, bet nabadzība spiež viņu samierināties ar jebkādiem darba apstākļiem un izpildīt jebkuras darba devēja prasības, jo nopelnītā mazā naudiņa gan neļauj savilkt galus kopā, bet ir vairāk par neko. Darba devēji to izmanto, un tā tas notiek ne tikai „Maxima” veikalos, arī no citu veikalu darbiniekiem ir dzirdēti stāsti par mazajām algām, par to, ka virsstundu darbs netiek apmaksāts, bet darba pienākumu apjoms aug, tādēļ darbā nākas atrasties pat 16 stundas diennaktī, lai visu padarītu. Cilvēki pilnībā kļūst atkarīgi no darba devēja, un Darba likums neko nevar mainīt, jo vienīgais, par ko cilvēki domā – kā izdzīvot. Tādos apstākļos likumiem vispār vairs nav nozīmes, ar cilvēkiem var rīkoties, kā vien darba devējs vēlas. Piemērs ir raidījuma „Nekā personīga” žurnālistes nofilmētā saruna ar „Maxima” darbiniekiem Zolitūdē: darbinieki baidās no represijām (atlaišanas), tādēļ lūdza nofilmēto nerādīt, tikai pastāstīt par viņu teikto. Un viņu sacītais apstiprināja, ka jau iepriekš veikalā ir bijušas daudzas pazīmes, kas liecinājušas, ka ar ēku kaut kas nav kārtībā. Kad uz veikala jumta sākts vest zemi, veikala darbinieki runājuši, ka viņiem laikam dzīviem zārku taisa…

Protams, Darba inspekcija var biežāk ierasties veikalos un citās darbavietās, var rakstīt protokolus un likt darba devējiem maksāt sodus, bet nedomāju, ka tas kaut ko mainīs. Pret to cilvēku bezspēcību, kas cīnās par izdzīvošanu, bez spēka ir arī likumi. Var runāt par politiķu un varas cilvēku cinismu un vienaldzību, kas daļu Latvijas cilvēku ir iegrūduši bezdibenī, no kura ceļa ārā nav. Var minēt, cik apzināta vai neapzināta ir tāda rīcība, kas ļauj manipulēt ar cilvēkiem un darīt ar viņiem visu, kas ienāk prātā. Tomēr domāju, ka pret šo moderno verdzību kaut ko pasākt var tikai sabiedrība kopumā, lai cik abstrakti tas arī izklausītos. Ja cilvēki boikotētu „Maxima” veikalus, tā īpašniekiem vai nu nāktos aiziet no Latvijas tirgus vai arī mainīt savu attieksmi pret darbiniekiem. Aizejot no Latvijas tirgus, atbrīvosies tirgus niša, kura tukša nepaliks. Saprotu, ka daudzi sacīs – tad jau darbinieki pazaudēs to pašu mazo naudiņu, kas viņiem ir tagad, jo bezdarbnieku pabalsts no minimālās algas ir vēl mazāks. Saprotu arī, ka tas ir skarbi – kaut ko uz laiku zaudēt, lai pēc tam iegūtu, jo jādzīvo ir katru dienu, nevis kaut kādā iespējamā nākotnē. Tomēr, manuprāt, cita ceļa nav – sabiedrībai ir jānostājas pret modernās verdzības ieviesējiem. Galu galā tik daudz jau nu katrs no mums spētu, kā vienoties, piemēram, par trīs dienām, kurās visā Latvijā „Maxima” veikali tiktu boikotēti. Ja nevar vienoties par kopīgu boikota dienu Latvijā, to var darīt novados. Bez pārtikas mēs nepaliktu, badā nenomirtu, bet veikalu īpašnieki būtu spiesti atcerēties, ka cilvēki ir ne tikai viņi. Turklāt nākamgad ir vēlēšanas, politiķiem ļoti gribas izskatīties kā savas tautas mīlētājiem, tādēļ arī viņus varētu krietni pabakstīt, lai viņi palabo likumus un normatīvos aktus, kas pašreiz ļauj darba devējiem izturēties kā vergturiem. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
5

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi