Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Mīti par “Covid-19”: no ķiplokiem un karstas vannas līdz aizturētai elpai

Līga Salnite
09:52
03.11.2020
1

Sākot no mirkļa, kad pirmo reizi izdzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem par briestošo sērgu kaut kur tālu Ķīnā, drīz jau būs gads, un jau astoņus mēnešus pandēmijas spiedienu jūtam arī katrs savā dzīvē – kā fiziski, tā psiholoģiski.

Cilvēciskai būtnei grūti sadzīvot ar apstākļiem, kuri nepa­kļaujas viņa paša pieņemtajai loģiskajai izpratnei un kārtībai, tamdēļ it dabiski, agrāk vai vēlāk, rodas kārdinājums pieņemt notiekošo caur tādu prizmu, kas piedāvā vienkāršāku izskaidrojumu, sola glābšanu (brīnumlīdzekļi) vai vienkārši noveļ vainu uz kādu trešo subjektu (sazvērestības teorijas).

Vērojot notiekošo globālajā informatīvajā telpā, Pasaules Ve­selības organizācija (PVO, World Health Organization, WHO) savā mājaslapā apkopojusi populārākos rodamos mītus par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. Šobrīd tur rodamas teju 30 dažādas teorijas un PVO speciālsitu sagatavotie skaidrojumi, ko ievada aicinājums kopīgiem spēkiem samazināt infodēmijas izplatību. Starp soļiem, kā nepieļaut nepamatotas informācijas popularizēšanos, minēts – impulsīvi nepārsūtīt kādas dzirdētās baumas grupu tērzētavās, jebkuras iegūtās informācijas dubulta apstiprinājuma meklēšana, turklāt no kādiem jau uzticamiem, oficiāliem avotiem, kā arī vienkārša jautājuma uzdošanu baumu izplatītājiem: “Kā tu zini, ka tā ir patiesība?”
Viens no pirmajiem mītiem, kas ne reizi vien dzirdēts arī mūspuses ķēķa sarunās, ir saistīts ar dažādu uztura bagātinātāju un vitamīnu lomu “Covid-19” ārstēšanā. PVO speciālsiti gan nenoliedz mikroelementu un vitamīnu nozīmīgo lomu veselības stiprināšanā, tomēr atkārtoti uzsver – patlaban nav nekādu pierādījumu konkrētu elementu ietekmei koronavīrusa izraisītās slimības ārstēšanā. Taču PVO intensīvi strādā pie zāļu izstrādes un izmēģinājumu koordinēšanas cīņā ar “Covid-19”.

Vienlaikus PVO aicina pārmērīgas apzinības vārdā nenodarīt sev lielāku ļaunumu – sporta treniņu laikā ieteikts tomēr nelietot maskas, bet daudz vairāk pievērst uzmanību distancei no citiem cilvēkiem. “Sviedri var padarīt masku daudz ātrāk mitru, kas elpošanu dara grūtāku un arīdzan veido mikroorganismiem labvēlīgāku vidi.”

Attiecībā uz vēl pavasarī biežāk izskanējušajām bažām, ka jaunais koronavīruss var izplatīties arī ar apaviem, mediķi teic – tā ir maz ticama varbūtība. Tomēr mitekļos, kur dzīvo mazi bērni (vēl rāpojoši), drošībai tiek ieteikts atstāt apavus pie ieejas. Speciālisti iestājas arī pret mēģinājumiem ārstēt “Covid-19” saslimšanu ar antibiotikām, vēlreiz atgādinot – tā ir vīrusa, ne baktēriju izraisīta saslimšana, līdz ar to lieka antibiotiku ievadīšana ķermenī gaidīto labumu nedos. Tāpat PVO sagatavojuši ilustratīvas norādes un video materiālus ar skaidrojumiem, ka “Covid-19” ārstēšanā un profilaksē nelīdz nedz asie pipari, nedz ķiploki, nedz alkohols, nedz karsta vanna.

Plašāk lasāms PVO oficiālās mājaslapas sadaļā “Padomi sabiedrībai”, kur ievietotā informācija rodama ne vien angļu, bet arī krievu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
27

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
31

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi