Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Miljonāra valsts modelis

JĀNIS BUHOLCS
10:24
19.10.2016
4

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš pēdējās nedēļās ir kļuvis par mediju zvaigzni. Kopš viņš izpelnījies uzmanību, kļūstot par aizdomās turēto divos kriminālprocesos, miljonārs žurnālistiem ir klāstījis par dažādiem saviem darījumiem. Šie izteikumi ļauj gūt priekšstatu par lietu kārtību, kādu Latvijā vēlētos redzēt tie, kuru rīcībā ir gana daudz līdzekļu, lai pieteiktos komandēt parādi.

J. Krūmiņš ir viena no iesaistītajām personām, uz kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērsis uzmanību saistībā ar aizdomām par partijas “No sirds Latvijai” un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu. Uzņēmējs ir runīgs un pēdējo nedēļu laikā labprāt stāstījis par savu sadarbību ar dažādām amatpersonām un politiķiem.

Piemēram, J. Krūmiņš apgalvoja, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Orniņai uzdāvinājis “divsimt līdz trīssimt tūkstošus” un iedevis dzīvokli Jūrmalā. Un, nē, tā neesot kukuļošana, jo tiesnese no viņa naudu varot dabūt “tāpat vien”, un, nē, šis atbalsts neesot saistīts ar nepieciešamību palīdzēt kādam savam paziņam tiesvedībā.

Tāpat J. Krūmiņš esot piešķīris naudu Eiroparlamenta deputātes Ivetas Grigules kampaņai un aktīvi iesaistījies arī Ingunas Sudrabas politiskā spēka “No sirds Latvijai” balstīšanā, tai skaitā pierunājot vairākus cilvēkus šai partijai pievienoties, un savedis kopā partiju ar tās finansētājiem. Taču neko sliktu izdarījis viņš nejūtas un ir izteicies, ka neuzskatītu sevi par likumpārkāpēju pat tad, ja būtu devis citiem naudu, kas paredzēta ieskaitīšanai partiju kontos. Un tas nekas, ka šāda ziedošana caur starpniekiem ir aizliegta.

Ar šo visu J. Krūmiņš naski reklamē grāmatu, kuru pašlaik rakstot. Tajā uzņēmējs vēstīšot par laiku kopš Latvijas neatkarības atgūšanas – par to, kā veidojušies noziedzīgie grupējumi un kā dažādi politikā ienākušie ļaudis domājuši nevis par valsti, bet gan par dažādu iespēju izmantošanu, lai sev nodrošinātu pārticību.

Nav šaubu, ka ļaudis, kam dažādos laikposmos vai pašlaik ir teikšana pār politiskajiem procesiem un ekonomiskajiem resursiem Latvijā, ir pelnījuši, lai par viņiem rakstītu. Tas, ka dažādi publiski zināmi un arī mazāk zināmi savtīgi darījumi Latvijā ir notikuši, kā arī tas, kuri ir bijuši un ir ietekmīgie cilvēki, nav nekāda negaidītā atklāsme. Taču vienalga, cik realitātei atbilstošas ir viņa izklāstītās detaļas, ir skaidrs, ka J.Krūmiņš nav nekāds taisnības cīnītājs un visas sabiedrības labuma atbalstītājs. Manuskriptā uzņēmējs norāda, ka nodaļu par “Andri un Aivaru” viņš nemaz nebūtu rakstījis, bet tieši šo divu grupējumu dēļ “..es biju spiests pārdot savus uzņēmumus un emigrēt uz divarpus gadiem uz Austrāliju”. Citiem vārdiem – būtu sadzīvojuši draudzīgi ar J. Krūmiņu, viņš tagad par abiem kungiem visādas šausmu lietas nestāstītu.

J. Krūmiņa pieeju labi ilustrē arī viņa attieksme pret KNAB, kas viņam ķēries klāt, un it īpaši pret iestādes vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. J.Krūmiņš ir pārliecināts, ka J.Streļčenoks pēc sava amata termiņa beigām šo vietu zaudēs – tas tā varētu arī būt, taču miljonārs turpina: viņš panākšot, ka KNAB priekšnieks pēc tam vispār nekur nevarēšot atrast darbu un viņam nākšoties strādāt pie J. Krūmiņa par apkopēju. Pie viena miljonārs arī sacījis, ka “es to KNAB uzspridzināšu gaisā”. Tikai tāpēc, ka traucē. Viņš nav varējis izņemt nupat piedzimušo mazmeitu no slimnīcas, jo bijis jāsēž cietumā. Sak’, kā tā var pret miljonāru izturēties!

Šāda bramanība varētu iederēties tukšās virtuves sarunās, kurās katram gribas būt lielākajam ekspertam un ietekmīgākajam procesu saimniekam, bet kurām ir paredzēts palikt turpat virtuves sienās. Taču apgalvojumi, kas tiek izteikti publiskās intervijās, ir pavisam cits žanrs.

Un tad nav grūti saredzēt valsts modeli, kādu labprāt gribētu redzēt J. Krūmiņš un viņam līdzīgie. Tas ir modelis, kurā ietekmīgie ļaudis dāsni maksā, lai viss būtu tā, kā viņi to redz par vajadzīgu. Viņiem ir labas attiecības ar tiesnešiem, politiķiem, žurnālistiem, un šajā attiecību tīklā visu ir iespējams nokārtot. Viņi taču vēlas valstij labu, tāpēc ir gatavi atbalstīt dažnedažādus cilvēkus, lai tie iet un dara labos darbus.

Taču ir neliela problēma – ietekmīgie ļaudis paši savā starpā nespēj vienoties, kā visam būtu jānotiek. Viens ietekmīgais kungs neesot ļāvis otram kungam būvēt naftas produktu termināli, tad vēl tas ar citu kungu ir visādos citos veidos traucējis dzīvē un biznesā. Pat tad, ja šādu kungu valstī ir tikai kādi divi trīs, konkurence sanāk it pamatīga. Un rezultāts ir tieši tāds, kā to varētu sagaidīt, – no tā, kā šie ļaudis bīda biznesu un kārto attiecības, veiksmīgu valsts attīstības modeli neuzcelt. Laba daļa politisko nebūšanu ir veidojušās un turpinās tieši tāpēc, ka dažiem arī pati valsts nav nekas vairāk par biznesa projektu.

Tāpēc nevietā ir mediju un publikas dažbrīd nekritiskā sajūsmināšanās par J. Krūmiņa atklātību. Viņš ir daļa no tās kārtības, kuru izgaismo viņa paša tiešie un skarbie izteicieni. Vien šoreiz ir trāpījies būt tanī pusē, kurā par to izdevīgāk ir runāt, nevis klusēt. Un arī tad šie vārdi nepiedāvā visai sabiedrībai izdevīgāku un godīgāku veidu, kā turpmāk vajadzētu darboties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi