Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Migrantu krīze un izvēles cena

Sallija Benfelde
09:13
23.11.2021
1

Par izvēli maksājam vienmēr, un tas ir gan tīri praktisks, gan vispārīgs principu un vērtību jautājums. Piemēram, profesijas izvēle un laulības neapšaubāmi ietekmē to, kāda būs dzīve. Tāpat kā tas, kādus principus un arī nerakstītās, bet pieņemtās sabiedrības normas ievērojam, lielā mērā veido gan ikdienas ritumu, gan vidi, kurā dzīvojam.

Cilvēktiesības ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem, kas nosaka arī attieksmi pret bēgļiem no citām valstīm, kas lūdz patvērumu.
Divdesmit pirmajā gadsimtā karš ir ieguvis vēl vienu jaunu veidolu, mēs to dēvējam par hibrīdkaru, jo par ieročiem kļūst arī dezinformācija un meli. Baltkrievijas pašieceltā prezidenta Lukašenko režīms par ieročiem un kara instrumentiem ir padarījis neapbruņotus, neaizsargātus cilvēkus, arī sievietes un bērnus. Līdz šim nostāja bēgļu jautājumā ir bijusi skaidra, kaut pēdējā desmitgadē tā nereti radījusi sarežģījumus, jo katram bēglim neatkarīgi no tā, vai viņš ir legāli ieradies valstī un tad lūdzis patvērumu vai robežu pārkāpis nelegāli, uz laiku tika nodrošināts patvērums, izskatīja iesniegumu un tikai tad lēma, vai patvērumu piešķirt. Starp tiem, kuri ierodas no trešajām valstīm, bija un ir gan politiskie bēgļi, gan cilvēki, kas vēlas uzlabot dzīves apstākļus. Un ir arī teroristi, ir tie, kuri plāno nodarboties ar narkotiku ievešanu, vai vienkārši cilvēki, kurus dēvējam par saulesbrāļiem.
Protams, šie principi ES dārgi maksā gan naudas, gan drošības jautājumos, jo migranti ne vienmēr saprot vai grib saprast, ka, dzīvojot citā valstī, jāievēro tās likumi un noteikumi. Tagad šo ES nostāju, ka cilvēkiem no trešajām valstīm ir tiesības vēlēties drošāku un labāku dzīvi (lai gan ES nav obligāts pienākums to vienmēr nodrošināt), izmanto divu valstu diktatori. Citiem vārdiem sakot, Lukašenko ar Krievijas prezidenta Putina klusu atbalstu izmanto Eiropas Savienības humānos principus, pavēršot tos pret valstīm, kuru robežas ar Baltkrieviju ir arī ES ārējā robeža. Sākotnēji lielo triecienu, kā informēja bijušais Baltkrievijas diplomāts, tagad trimdinieks Pāvels Latuška, bija plānots vērst pret Latviju, jo Lukašenko gribēja atriebties par karoga nomaiņu Pasaules čempionāta hokejā laikā. Tomēr plānus mainīja, jo no Polijas migrantiem, ja tie tiktu pāri robežai, ceļš līdz Vācijai ir īsāks.
Lietuva un Latvija teritorijā nelegāli iekļuvušos migrantus sākumā veda uz patvēruma meklētāju centriem, bet pēc tam, kad kļuva skaidrs – tas turpināsies un tā ir Lukašenko organizēta akcija-, migrantus savās valstīs neielaida, bet notvertos sūtīja atpakaļ uz Baltkrievijas pusi. Polija tā rīkojās uzreiz. ES sākotnēji valdīja zināms apjukums un izskanēja pārmetumi par likumu neievērošanu, jo migrantiem ir tiesības prasīt patvērumu un iesniegumi ir jāizskata. Pēc tam, kad Polijas-Baltkrievijas robežai notika īsts uzbrukums un bija redzams, ka to dara sagatavoti jauni un spēcīgi vīrieši, arī ES amatpersonām kļuva skaidrs, kas notiek. Eiropas sašķelšana un sarīdīšana acīmredzot nav izdevusies.

Pamazām toni – no klaja atbalstītāja līdz tēvišķam un pamācošam – mainījis arī Putins. Krievijas tranzītbizness jau ir brīdinājis valdību, ka migrantu krīze radījusi pārrāvumus autopārvadājumos no Eiropas. Diez vai Putinu iepriecina arī tas, ka jau 14. novembrī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja – Varšava kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu. Latvija un Lietuva ir apstiprinājušas, ka atbalstīs Polijas lūgumu, ja tas tiks izteikts. Kā zināms, saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.

Kas tagad notiks? Uz robežām iestājies nosacīts pamiers. Lukašenko, kā parasti, danco riņķa dejas, tomēr pēdējā laikā sacītais medijiem, arī intervija BBC liecina, ka diktatora uzskati nav mainījušies ne par mata tiesu. Jau apgalvojums “mēs viņus visus izgriezīsim”, ar to domājot nogalināšanu, likvidēšanu, runājot par nevalstiskajām organizācijām, manuprāt, liecina, ka Lukašenko vēstures annālēs ir nostājies blakus Hitleram un Staļinam.
Lielākā daļa migrantu, kuru vidū tagad ir arī daudz sieviešu un bērnu, no pašas robežas ir aizvesti, dažiem simtiem pat ļauts aizlidot atpakaļ uz Irāku. Un migrantiem, lai sniegtu medicīnisko palīdzību, atvestu pārtiku, beidzot var piekļūt arī starptautiskās organizācijas. Daudzu migrantu veselības stāvoklis ir slikts, pierobežas mežos Baltkrievijas pusē tiek atrasti mirušie.

Izskanējusi arī informācija, ka daļu migrantu varētu pārvietot uz Latvijas robežu, daļu uz Ukrainas robežu. Tad pie Ukrainas Baltkrievijas pusē būtu migranti, kurus spiestu šķērsot Ukrainas robežu, bet pie robežas ar Krieviju jau atrodas aptuveni 100 tūkstoši Krievijas armijas karavīru.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ne Lukašenko, ne Putins plānus nav mainījuši un mākslīgi izraisītā migrantu krīze tik vienkārši nebeigsies. ES neatzīs Lukašenko par leģitīmu prezidentu, sankcijas neatcels. Savukārt Putina interese sašķelt un vājināt ES, iegūt daudz lielāku, jau oficiālu varu Baltkrievijā arī nav zudusi.

Nostāja bēgļu jeb migrantu jautājumā acīmredzot tiks nedaudz mainīta praktiskajās norisēs, tomēr jau tagad ES parādās atšķirīgi viedokļi, kā izturēties pret migrantiem. Vieni uzskata, ka jācenšas palīdzēt ar pārtiku un pirmo medicīnisko palīdzību, neskatoties uz to, ka krīze ir mākslīgi radīta un ka migrantu vidū ir arī algotņi. Taču jāņem vēra, ka daudzi tika apmānīti, solot, ka varēs pāriet robežu un iegūt patvērumu, sievietēm un bērniem diez vai vispār tika kas jautāts. Protams, Eiropas Savienības pienākums nav sniegt patvērumu, bet tiem, kurus aiztur jau Polijā, Lietuvā vai Latvijā, tomēr jā­sniedz palīdzība, ja tāda vajadzīga, un pēc tam jāatgriež viņi savās zemēs, nevis jāsūta atpakaļ uz Baltkrieviju. Otri saka, lai Baltkrievija palīdz šiem migrantiem un ES nav nekādas daļas, ka Baltkrievijā migrantus faktiski ar varu spiež pārkāpt robežu, un tml. Vārdu sakot, vieni atzīst– viņi taču ir cilvēki un mēs nevaram rīkoties tāpat kā Lukašenko. Otri atbild – viņi izvēlējās pārkāpt likumu, un katrai izvēlei ir sekas. Mūsu humānā attieksme ir kļuvusi par ienaidnieku mums pašiem.

Ar vārdu sakot, nekas nav beidzies un dažādi viedokļi būs arī pašā Eiropas Savienībā. Pandēmijas radītā spriedze domstarpības migrācijas jautājumos dažādu valstu sabiedrībās tikai saasina. Atliek cerēt uz saprātu un cilvēcību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi