Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Migrācija, Latvija, piederība

Jānis Buholcs
05:59
15.06.2018
3

Emigrācija publiskajā telpā nereti tiek saistīta ar vienu no Latvijas ilgtermiņa problēmām – iedzīvotāju skaita samazināšanos. Emigrācija šādā izpratnē nozīmē zaudējumu. Taču migrācija mūsdienās ir kas daudz vairāk, un tā mūs var padarīt arī bagātākus.

Latvijas teritorijā pēdējos gadsimtos ir bijuši vairāki lieli migrācijas viļņi. Kari, politiskās represijas, ekonomiskas grūtības vai labākas dzīves meklējumi ir likuši daudziem cilvēkiem doties uz citām valstīm. Latviešu kopienas ir atrodamas Krievijā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, daudzās Eiropas un citās valstīs.

Dažādos laikos no Latvijas aizbraukusi ievērojama daļa iedzīvotāju. Tomēr procesi, kuru dēļ tas notiek, pie mums nav unikāli. Piemēram, pēc tam, kad vecās Eiropas Savienības dalībvalstis atvēra savu darba tirgu, uz turieni masveidā devās Centrālās un Austrumeiropas valstu iedzīvotāji. Lai kādas arī kļūdas nebūtu pieļautas Latvijas atjaunotās neatkarības laikā, migrāciju nevar skatīt tikai kā valstisku neveiksmi. Nevar prasīt, lai mēs pāris desmitu gadu laikā atgūtu to, kas attīstībā aizkavēts okupācijas un citu nelabvēlīgo procesu dēļ. Un, ja vien cilvēkiem ir iespējams doties uz attīstītākām valstīm, daļa to darīs. Turklāt aizbraucēji uz Latviju palicējiem sūta ievērojamu daudzumu naudas, kas palīdz vietējai ekonomikai – un vienlaikus gluži praktiski atgādina arī par saitēm, kādas viņiem ar Latviju saglabājas.

Migrāciju veicina arī tas, ka mūsdienās doties uz citurieni dzīvot un strādāt gluži vienkārši ir kļuvis vieglāk. Lidmašīnu biļetes ir samērā lētas. Ir vieglāk pieejama informācija par iespējām citviet, un, jo vairāk ir aizbraukušo, jo vairāk ir arī tādu, kuriem draugs, rads vai paziņa var nepa­starpināti pastāstīt par dzīvi ārvalstīs. Turklāt, pateicoties saziņas iespējām, saikni ar cilvēkiem dažādās valstīs uzturēt ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. Cilvēks var dzīvot ārvalstīs, taču vienlaikus uzturēt ciešus kontaktus ar mājiniekiem Latvijā un vismaz daļēji arī uzturēties šejienes informācijas telpā.

Arī pati migrācija nav nekas fiksēts un galīgs. Tas, kā daudzi cilvēki pārvietojas no vienas valsts uz citu, liek domāt, ka emigrācijas statistika neparāda ainu tās sarežģītībā. Ir cilvēki, kas kādu laiku padzīvo citā valstī, pastrādā un pēc tam kādu laiku atkal dzīvo šeit. Ir cilvēki, kas aizceļo uz vienu valsti, bet pēc tam dodas tālāk vēl uz citām. Mobilitātes spēja ir viena no mūsdienu cilvēkiem noderīgiem resursiem, bet aizbraukšana bieži vien nenozīmē vienu reizi pieņemtu un galīgu lēmumu. Arī fiziska atrašanās kādā vietā vēl nenozīmē piesaisti uz visiem laikiem.

Līdztekus tam ārzemēs latvieši veido dažādas iniciatīvas un organizācijas, kas palīdz uzturēt saikni ar dzimteni. Darbojas latviešu skolas, kultūras un cita veida organizācijas. Tās pulcē tos, kuriem ir vēlēšanās šīs saiknes saglabāt pašiem un nodot tās saviem bērniem. Taču līdztekus notiek arī asimilācija – taču jāuzver, ka tas nav vienīgais iespējamais scenārijs. Cilvēka piederības sajūta ir daudzšķautņaina, viņš var vienlaikus justies gan iederīgs mītnes valstī, gan arī saglabāt iezīmes, uzskatus, paražas, kas apgūtas Latvijas kultūras vidē.

1968. gadā ASV tika izveidota Baltijas studiju veicināšanas asociācija. Tās sākotnējais mērķis bija rietumos stiprināt Baltijas valstu vēstures un kultūras pētniecību, un pašlaik asociācijas rīkotās konferences pulcē Baltijas valstu tēmās ieinteresētos no visas pasaules. Šogad konference notika Stenforda universitātē ASV, un tur it labi varēja redzēt, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis nav tikai punkts kartē, kas svarīgs vien pašiem to iedzīvotājiem. Šādos pasākumos var sastapt ne tikai pētniekus, kas paši ieradušies no šī reģiona, bet arī daudz citu. Piemēram, kādu, kas dzimis Latvijā, bet agrā bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlies uz citām valstīm un latviski nerunā, tomēr uzskata sevi par latvieti. Kādu, kam no šejienes cēlušies ir vecvecāki, un caur reģiona kultūras pētniecību viņš apzina arī pats savas sak­nes. Kādu, kas ir dzimis ASV, zina latviešu valodu, lielākoties dzīvo ārzemēs un ir ieņēmis dažādus augstus amatus starptautiskās organizācijās. Kādu, kam senčos nekādu baltiešu nav un kas pats dzimis tālu no šī reģiona – taču kuram šejienes kultūras ir tik ļoti iepatikušās, ka regulāri te ciemojas un apgūst valodu.

Šīs daudzveidīgās saiknes un piederības izpausmes atgādina – aizbraukšana nenozīmē latvietības beigas. Mums nevajadzētu par Latviju domāt tikai kā par ģeogrāfisku teritoriju, un mums nevajadzētu domāt, ka “īsti” latvieši ir tikai tie, kas šajā teritorijā dzīvo. Latvieši mīt visā pasaulē, un tā, citstarp, ir arī mūsu bagātība. Mēs varam būt arī tādi – starptautiski, pat globāli, ar atšķirīgām pieredzēm, starp daudzveidīgām kultūrām un vienlaikus ar savu saikņu apzināšanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi