Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Mēsli smird. Būs raža!

Sarmīte Feldmane
18:55
09.04.2021
1

Varbūt tikai pārliecināts pilsētnieks, tāds, kuram lauki saistās vien ar Jāņu svinēšanu, kad jācīnās ar odiem un citiem kukaiņiem, kad zāles stiebri duras, nezina, ka, lai kaut ko izaudzētu, vispirms zemei ir jādod spēks. Tā jāmēslo.

Ka minerālmēsli, lai cik tie nekaitīgi, ir ķīmiķu radīti, tātad – nekas labs, ir zināšanas, kas nogulsnējušās un veido izpratni un attieksmi. Vides un dabas aizstāvji, saprotams, balso par visu dabisko. Vienalga, kas tas būtu. Zemes auglībai kūtsmēsli ir labākais palīgs visiem augiem, jo tie nodrošina nepieciešamos barības elementus. Kūtsmēsli, iestrādāti augsnē un pakāpeniski sadaloties, uzlabo tās struktūru un paaugstina auglību vairāku gadu garumā. Vēsturiski tas ir bijis senākais līdzeklis, kas lauku mēslošanai ir izmantots gan rudenī, gan pavasarī.

Tas it kā ir tik saprotami. Taču katru gadu arī redakcijai piezvana kāds satraukts iedzīvotājs, nežēlojot daiļskanīgus sarunvalodas vārdus, sūdzas, ka apkārtne smird, ka kaimiņš rīkojas necivilizēti, nedomā par citiem, kuri grib pasēdēt vai pastrādāt pagalmā.

Taču lopkopim mēslu krātuve ir jāizved, un viņš nekādi nevar nodrošināt, ka kūtsmēsli nesmirdēs. Parasti jau satrauktais labi zina, kā pareizi jāsaimnieko, un biežākais, ko pārmet, ka lauki tiek laistīti ar vircu. Tā nu gan nav. Tas ir šķidrmēslojums. Ja šķidrmēslojumu lieto kā papild­mēslojumu uz augošiem augiem, to drīkst neiestrādāt augsnē.
Arī Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa atgādina, ka organiskā mēslojuma izkliedēšanas darbi uz lauksaimniecības zemēm var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr nav uzskatāma par pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet nedrīkst to darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās. Notei­kumi paredz, ka pakaišu kūts­mēsli un separētā digestāta cietā frakcija jāiestrādā augsnē 24 stundu laikā pēc izkliedēšanas uz lauka. Savukārt šķidrmēsli un virca – 12 stundu laikā. Vēl arī noteikumi liedz izkliedēt kūtsmēslus uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.

Tiem, kam traucē pašsaprotama saimniekošana, laikam tomēr būs vien jāsamierinās. Vai savas labsajūtas un ērtuma dēļ aizliegsim kādu lauksaimniecības nozari? Un ne tikai kādu. Ja nebūs mēslu, nekas neizaugs. Un minerālmēsli taču ir slikti. Ne viena vien lopkopības ferma nav uzcelta tieši tādēļ, ka apkārtējiem bail no smakām.

Mainās paaudzes un arī izpratne par laukiem. Kļūstam it kā smalki. Ar smagajiem metāliem, degvielas smaku piepildītais gaiss kļuvis pašsaprotams. To nejūtam.
Zinātnieki apstiprinājuši, ka Eiropā jau pirms 8000 gadu zemkopji izmantoja mājlopu mēslus, lai padarītu savus laukus auglīgākus. Jau senie neolīta ēras cilvēki, klejojošie mednieki, rūpējās par to, lai atstātu savu pēcteču rīcībā auglīgus laukus. Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonāca, izpētot vairāk nekā simts graudaugu un citu sēklu paraugus no vairāk nekā desmit arheoloģisko izrakumu vietām Eiropā.

Indijā govju mēslus, sajauktus ar ūdeni, izšļaksta ap mājām un to iekšpusē, lai atbaidītu kukaiņus un gūtu svētību pavardam. Daudzviet Āfrikā kā repelentu izmanto kaltēto govju mēslu sīvos dūmus. Arvien vēl pasaulē ir vietas, kur kūtsmēslus, sajauktus ar salmiem vai tāpat, izmanto kā pieejamu celtniecības materiālu.

Bet latviešu folklora atgādina par mēslu talkām. Sabrauca kaimiņi un ar priecīgām sarunām stājās pie netīrā darba.  Vīri krāva vezumus, un pusaudžu zēni brauca uz lauku. Vezuma izkraušanu veica pats saimnieks, jo tikai viņš vislabāk zināja, kur un cik mēslu nepieciešams.  Meitas ar mazajām dakšiņām mēslus uz lauka izārdīja.  Viņas savu darbu izpušķoja ar dziesmām. Ticējums vēsta: “Mēslu laikā esot visiem jābūt priecīgiem, lai saimniekam ar būtu prieks par labu ražu.” Tāpēc mēslu talkās senāk esot dancojuši un citādi priecājušies.

Nu ja – kādreiz un tagad, citur un Latvijā. Vai nav tikai viena vaina – sevis celšana uz augsta akmens, nevēlēšanās vai varbūt nespēja saprast visparastāko lietu kārtību. Zemei jādod, un tā dos pretī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi