Raksti

Viedokļi

Mazo pilsētu lielās priekšrocības

Reģionālajā vizītē Cēsīs viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kuram premjera amatā šī bija pirmā tik plašā vizīte Cēsīs.

Uz “Druvas” jautājumu par iespaidiem premjers izteica atziņu, ka ir patīkami pārsteigts par redzēto un dzirdēto: “Cēsis ir labs piemērs tam, ka uzņēmējdarbība veiksmīgi var attīstīties ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, Cēsīs mājvietu raduši uzņēmumi, kas ne tikai piedāvā inovatīvus un starptautiski konkurētspējīgus produktus, bet arī spēj piesaistīt darba­spēku no citām Latvijas pilsētām un pat ārvalstīm.

Cēsis aug, un pēdējā laikā varam konstatēt, ka iekšējā migrācija ir ne tikai uz Rīgu, cilvēki par dzīvesvietu labprāt izvēlas Cēsis, citas Latvijas pilsētas. Vizīte Cēsīs deva sajūtu, ka iedzīvotāju aizplūšanas krīzes zemākais punkts ir aiz muguras. Cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt mazo pilsētu lielās priekšrocības, un valsts līmenī tam jāsniedz atbalsts. Tuvākajā nākotnē jārisina jautājumi, kas saistīti ar jaunu īres dzīvokļu pieejamību gan Cēsīs, gan citviet Latvijā. Zināms valsts parāds ir atbalsta programma jaunu īres namu būvniecībai, kas sekmētu darbaspēka piesaisti un ekonomisko izaugsmi reģi­onos. Mani neapmierina, ka šī programma tiek gatavota tik ilgi, tā ir neizdarība, jo atbalstu vajag iespējami ātrāk. Vēl šai valdībai jautājums jāatrisina, vismaz jāizstrādā modelis, lai nākamajai valdībai atliek tikai pielikt punktu.”

Šobrīd apklusis jautājums par reģionālo reformu. Iespējams, priekšvēlēšanu laikā par to nevienam negribas runāt, jo kopš pašiem sākumiem tas bijis politiski jūtīgs jautājums. M. Kučinskis saka, ka valdība turas pie plāna, kas tika piedāvāts, sākot darbu, un reģionālās reformas šajā plānā nebija: “Ja skatāmies uz prioritārajiem darbiem valstī, pirmajā piecniekā reģionālā reforma noteikti nav. Protams, jādomā, kā veicināt sadarbību starp pilsētām un mazajām pašvaldībām ap tām. Pašu pašvaldības vadītāju rokās ir tas, vai šis jautājums izvirzīsies par absolūtu nepieciešamību, vai viņi sapratīs, ka bez sadarbības attīstības nebūs. Pieredze rāda, ka lielie novadi šobrīd veiksmīgi attīstās. Sākumā bija bažas, ka pilsētas noplicinās lauku teritorijas, bet patiesībā tieši pilsētas palīdzēja sakārtot visas jomas, lielajos novados vieglāk optimizēt skolu tīklu, patīk tas kādam vai ne, mums jāpielāgojas demogrāfijas situācijai. Uz laukiem jāskatās kā uz dzīvesvidi, un redzam, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot laukos, bet strādāt pilsētās, un tas ir dabīgs process.

Ir svarīga mobilitāte, lai cilvēks no dzīvesvietas tiek uz darbu un otrādi. Kādreiz teica, ka jāsagādā iespējas cilvēkiem ātri nokļūt Rīgā, tagad arvien vairāk pārliecināmies, ka vajadzīga kustība abos virzienos. Atzīšos, ka man ir kauns par vilcieniem, ar kādiem joprojām Latvijā braucam. Tas būs morālais bankrots, ja arī nākamais pasažieru vilcienu iepirkums būs nesekmīgs, tāpēc valdība uzmanīgi seko līdzi katram solim, ko “Pasažieru vilciens” dara šajā iepirkumā,” saka M. Ku­činskis.
Pēdējā laikā viens no aktuālajiem jautājumus ir OIK jeb Obligātā iepirkuma komponente, kas pamatīgi sadārdzinājusi elektroenerģijas cenu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pateicis, ka no šiem maksājumiem varēs atteikties trīs gadu laikā. Premjers to apstiprina, sakot, ka šādā periodā, visus mehānismus prātīgi saliekot, var šo jomu sakārtot: “Jautājums par zaļo enerģiju vienmēr būs aktuāls, bet tas jārisina saprātīgi. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, esam iesnieguši dokumentus ģenerālprokuroram, lai izvērtē, kāpēc tāda vispār radusies. Šo situāciju sākām šķetināt, kad lielie ražotāji norādīja valdībai uz šo problēmu. To elektroenerģijas cenā pamanīja vien tad, kad šo sadaļu izdalīja no kopējās summas. Kļuva skaidrs, ka tiek pārmaksāts pārāk daudz. Ja lielajiem uzņēmumiem šis maksājums jau ir samazināts, daudziem vidējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem joprojām jāmaksā pārāk daudz. Process tiks risināts, protams, pirms vēlēšanām arvien grūtāk strādāt, bet esam apņēmušies jau septembrī pieņemt lēmumus, lai virzītos uz iecerēto. Lēmumi jāpieņem jau tagad, lai varam būt droši, nododot darbus nākamajai valdībai.”

Sabiedrībā daudz runā arī par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, bet process uz priekšu virzās ļoti lēni. M. Kučinskis, komentējot situāciju, saka, ka depozīta sistēmai neviens nesaka nē, bet šobrīd tiek gaidīts atbildīgās ministrijas izvērtējums: “Gribam saprast, vai sistēmas ieviešana nekļūs par jaunu maksājumu iedzīvotājiem, jo tas netika izdarīts, kad tam varēja piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Jāatzīst, ka izvērtēšanas procesi mums ļoti ieilgst, šīs resoru barjeras traucē daudzu jautājumu risināšanu. Jāmaina domāšana ierēdniecībā, kurā vienai institūcijai uz otru ir liela greizsirdība. Atskatoties uz savas darbības divarpus gadiem, jāteic, ka tieši šīs resoriskās domāšanas laušana bijis tas grūtākais valsts pārvaldē.
Vai vajag depozīta sistēmu? Igauņi saka, ka nenožēlo, taču, pirms pieņemt galīgo lēmumu, rūpīgi jāizvērtē visas iespējas. Pasaules tehnoloģijas arvien attīstās, valsts ieguldījusi līdzekļus šķirošanā, un iedzīvotājiem jau tagad ir plašas iespējas.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *