Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Masu vakcinācija izrādījās tikai eksperiments

Jānis Gabrāns
18:31
09.04.2021
1

Pirms Lieldienām plaši tika ziņots, ka nu tik ies vaļā lielā vakcinācija. Masu medijos stāstīja par reģionālo vakcinācijas centru darbību, un vēl Lieldienu priekšvakarā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča informēja, ka līdz ar šo centru darbu uzsākšanu potēšanas apjoms Latvijā varētu sasniegt 10 000 – 12 000 cilvēkus dienā.

Veselības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka otrdien un trešdien Latvijā kopumā vakcīnu ražotāji piegādājuši 68 400 vakcīnu, no tām 12 600 tiks novirzītas otrajām devām, bet visas pārējās paredzētas iedzīvotāju raitai potēšanai. Tātad gandrīz 56 tūkstoši vakcīnu, un daudzi cerēja, ka beidzot mūsu iestigušais vakcinācijas ritenis sāks veiksmīgi griezties.

Taču jau svētku brīvdienās sociālajos tīklos rūga pamatīgs sašutums par to, ka šie centri stāv pustukši, jo, izrādās, cilvēkiem ar hroniskajām saslimšanām, kas arī tika nosaukti kā prioritārā grupa, vajadzīgs ārsta norīkojums, ko brīvdienās dabūt nevar. Piedevām atklājās, ka visur reklamētais tālrunis 8989 nestrādā un jāzvana uz citu, lai vēl jo vairāk sajauktu galvu. Nemitīgi skan aicinājums pieteikties vakcinēšanai,bet tie, kuri pieteikušies, nesaprot, zvanīt vēlreiz, jo joprojām netrūkst cilvēku vecuma grupā 80+, kuri grib vakcinēties, bet nekādu uzaicinājumu nav saņēmuši. Nākas secināt, ka no izreklamētās masu vakcinācijas sanācis latviešiem tik zināmais “čiks”.

Izrādās, Lieldienu brīvdienās pret “Covid-19” vakcinēti 7000 cilvēku, un šoreiz droši var teikt – tikai, jo tika vērti visi deviņi vakcinācijas centri. Vēl pārsteidzošāk, ka šie centri, dažas dienas pastrādājuši, atkal dodas ziemas miegā, lai gan marta sākumā E. Juhņēviča Latvijas Radio programmā “Labrīt!” atzina, ka vakcinācijas centri strādās septiņas dienas nedēļā, 16 stundas diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts savā feisbuka profilā 4.aprīlī ierakstījis, ka lielo vakcinācijas centru iedarbināšana Lieldienu brīvdienās no sākta gala bijusi iecerēta kā izmēģinājums / pilota fāze, lai pārbaudītu tehnisko gatavību un lai četrās brīvdienās, kad Latvijā ir daudz vakcīnu, nebūtu mazs vakcinēto skaits.
Jā, spēja atzīt savas kļūdas nekad nav bijusi Latvijas politiķu stiprā puse, un vienmēr var atrast attaisnojumu – eksperiments. Jāatzīst, mums viss vakcinācijas process ir tikai un vienīgi eksperiments, turklāt nemācoties no kļūdām.

Kaut kā pirms tam nekur nav atrodams, ka šo centru atvēršana ir tikai eksperiments. Jā, tika izziņots, ka Ventspilī izmēģinājuma režīmā uz dienu atvērts pirmais liela mēroga vakcinācijas punkts Latvijā. Par to rakstīja prese, stāstīja radio, rādīja televīzijās, klāt bija pats veselības ministrs. Tika minēts, ka mērķis ir pārbaudīt masu vakcinācijas procesu darbībā, lai iegūtās atziņas noderētu arī pārējiem liela mēroga vakcinācijas punktiem visā Latvijā. Tagad izrādās, lai tos atvērtu vien uz dažām dienām. Vai tādēļ pašvaldībām bija jātērē resursi, lai šos centrus sagatavotu? Kā lasām Cēsu pašvaldības mājaslapā, pašvaldība mobilizējusi visu savu materiāltehnisko un cilvēkresursu bāzi: no galdiem, krēsliem un norobežojumiem līdz dzeramā ūdens aparātiem, zīmēm, norādēm, telpaugiem un tamlīdzīgi. Protams, katrs vakcinētais cilvēks ir svarīgs, bet vai bija vērts tērēt resursus, lai telpas atkal stāvētu tukšas līdz nākamajai reizei? Varbūt pareizāk bija nogaidīt, un, kad skaidri zināms, ka vakcīnu pietiks vismaz mēnesim, koncentrēt visus resursus centru darbībai, jo par telpām noma jāmaksā, iespējams, vēl kādas iekārtas, mēbeles tiek nomātas, vai tā ir pārdomāta saimniekošana? Atbilde – nē, bet tas taču ir eksperiments.

Lai arī pilnīgi skaidrs, ka sanācis “čiks”, vakar rīta “Pano­rāmā” D. Pavļuts vakcinācijas tempu vērtēja pozitīvi: “Lielo centru pirmais uznāciens vērtējams pozitīvi, tie gatavības pārbaudi izturēja, visiem viss skaidrs, centri būs gatavi darbam, kad Latvijā būs piegādāts lielāks vakcīnu skaits.”

Interesanti, vai vakcinācijas centru ierīkotāji, uzņēmumi, kuri ieguva tiesības veikt vakcināciju, tika informēti, ka tas būs tikai eksperiments?

“Diemžēl saskārāmies ar neparedzēti zemu atsaucību brīvdienu un bažu par konkrēto vakcīnu dēļ. Palika neizmantotas jaudas, tā ir jauna situācija. Radās problēma tai 1/3 hroniski saslimušo, kuriem vajadzīgi nosūtījumi e-veselībā no ģimenes vai ārstējošā ārsta. Līdz ar daudzu jaunu aicinājumu nosūtīšanu un jaunu grupu atvēršanu par pudeles kaklu kļuva zvanu centru jauda brīvdienās, ar ko līdz šim nebijām sastapušies,” raksta D. Pavļuts.

Vai tiešām to nekādi nebija iespējams paredzēt? Vai iepriekšējo nedēļas nogaļu zemā vakcinācijas intensitāte neļāva plānot, ka Lieldienu brīvdienās atkārtosies kas līdzīgs? Tiešām nebija iespējams saprast, ka vajadzēs ārstu nosūtījumus? Nevarēja prognozēt, ka, paverot jaunas iespējas, palielināsies zvanītāju skaits un sistēma netiks galā? Arī vakar, uzgriežot 8989, nācās dzirdēt: “Gaidīšanas laiks 15 minūtes…” Vai tiešām neko no tā nebija iespējams prognozēt?

Pēc šāda “eksperimenta” kādam būtu jāuzņemas atbildība, bet veselības ministrs tā vietā televīzijā saka, ka tagad ģimenes ārsti un vakcinācijas kabineti medicīnas iestādēs var ķerties pie darba un šonedēļ vakcinēto skaits pārsniegšot iepriekšējos rekordus. Varbūt nevajag dzīties pēc rekordiem, bet beidzot sakārtot sistēmu, lai visiem viss ir skaidrs.
Tikmēr salīdzinājumam: Latvijā abas devas saņēmuši 24 884 cilvēki, Igaunijā – 69 779, bet Lietuvā – 176 461.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi