Raksti

Viedokļi

Maksimāli saglabāt mobilitātes pieejamību

Jānis Gabrāns

Sabiedriskā transporta padome, kurā ir visu piecu plānošanas reģionu un Satiksmes ministrijas pārstāvji, šonedēļ atbalstīja konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam
dokumentāciju. No deviņiem padomes locekļiem septiņi balsojot “par”, divi atturējās.

Dažas dienas pirms padomes sēdes Vidzemes plānošanas reģions (VPR) informēja, ka neatbalsta atklātā konkursa nosacījumus. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents šo nostāju komentēja, norādot, ka “konkursa nosacījumi nekādā mērā nav vērsti uz sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības uzlabošanu vai vismaz saglabāšanu esošajā apmērā”. “Tiks samazināts maršrutu tīkls un iedzīvotāju mobilitāte pasliktināsies. Piemēram, Vidzemē plānots esošo maršrutu tīklu samazināt par vismaz 150 reisiem, vietā neatstājot nekādu alternatīvu. Jā, daļā no reisiem nav daudz pasažieru, taču noņemt reisu – tas nav risinājums. Žēl, ka sabiedriskā transporta nozarē cilvēks ir vērtība pie noteikta pasažieru skaita transporta līdzeklī,” vērtēja H.Vents, atzīstot, ka arī potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem izvirzītās prasības nav samērīgas. “Kritika jāizsaka par to, ka, veidojot konkursa noteikumu, netika iesaistīti ne plānošanas reģiona pārstāvji, ne pārvadātāji. Šķiet, ka iedzīvotāju intereses nevienu, izņemot pašvaldības, neinteresē,” tāds ir VPR vadītāja atzinums.

H. Vents saka, ka pēc būtības plānošanas reģions atbalsta nepieciešamību organizēt jaunu iepirkumu pakalpojuma sniegšanai, jo līgumu termiņi tuvojas beigām. Piekrītot, ka pasažieru ērtība un drošība ir svarīgi nosacījumi, viņš vienlaikus norāda uz loģikas trūkumu un acīmredzamu risku neizvērtēšanu, gatavojot iepirkuma dokumentāciju. “Kopā ar pasažieru pārvadātājiem nepiekrītam konkursa prasībām, jo nav vērtētas vairākas nianses. Rodas sajūta, ka ir vēlme sabojāt ko labu, jau esošu, neradot vietā neko jaunu. Gribam maksimāli saglabāt mobilitātes pieejamību, lai tā ir vienāda visā Latvijā. Te ir jādomā ļoti plaši un kompleksi. Jā, mums stāsta, ka būs labāki autobusi, ērtāk pasažieriem, bet netiek runāts, kā uzlabot ceļu stāvokli, pa kuriem šiem jaunajiem autobusiem būs jā­brauc.

Mums stāsta, ka tagad visa mugurkauls būs dzelzceļš, bet ne jau visā valstī tas viegli pieejams, sasniedzams, līdz tam kaut kā jānokļūst. Visus nekad nepārsēdinās vilcienos.

Rodas sajūta, ka valsts politika šobrīd vairāk mērķēta uz līdzekļu ekonomēšanu, aizmirstot, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana ir viena no valsts pamatfunkcijām. Nevar būt runa tikai un vienīgi par naudu. Jau tagad varam prognozēt, ka objektīvu iemeslu dēļ, iestājoties tiem riskiem, uz kuriem šobrīd norāda, bet kurus spītīgi neņem vērā, pārvadātāji būs spiesti lauzt līgumus un vietās, kur pakalpojums vēl tiek nodrošināts, iedzīvotāji uz kādu brīdi paliks vispār bez sabiedriskā transporta.”

H.Vents norāda, ka gan plānošanas reģions gan pārvadātāji rūpīgi sekos līdzi procesa norisei.

“Druva” sazinājās ar Auto­transporta direkciju (ATD), kas ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā, un tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta – pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu – plānošanu. Uz lūgumu komentēt Vidzemes plānošanas reģiona viedokli, ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone saka: “Mums grūti komentēt Vidzemes plānošanas reģiona izplatīto informāciju par “150 reisiem”, jo mūsu rīcībā nav informācijas, pēc kāda principa viņi tos skaitīja. Kopumā reģionālo autobusu maršrutu tīkls dotētajā segmentā no 2021.gada samazināsies par aptuveni 17 procentiem, bet tas skaidrojams ar komerciālo maršrutu ieviešanu un vilcienu reisu skaita palielinājumu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa valsts dotēto autobusu reisu skaits samazināsies tikai savienojumos ar Rīgu, kur tiks ieviesti komerciālie maršruti un kur paralēli kursē vilciens. Paredzēts no 2021.gada nedublēt autobusu un vilcienu reisus, bet palielināt vilcienu pārvadājumu intensitāti.

Vēlamies uzsvērt, ka spekulācijām par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību lauku reģionos nav pamata. Arī turpmāk iedzīvotājiem, neskatoties uz to, vai tie dzīvo pilsētā, novada centrā vai pagastā, būs nodrošināta iespēja ar sabiedrisko transportu nokļūt dažādās valsts un pašvaldību iestādēs. Turklāt saskaņā ar “PriceWaterhouseCoopers” veikto maršrutu tīkla auditu no 2021.gada iedzīvotāji ar sabiedrisko transportu varēs sasniegt vairāk nekā 99% no visām valsts un pašvaldību iestādēm.

Vēlamies atgādināt, ka reģionālais maršrutu tīkls nav un nekad nebūs “akmenī kalts”. Tas ir mainīgs, jo, mainoties pasažieru braukšanas paradumiem sakarā ar izmaiņām skolu tīklā, darbavietas, valsts vai pašvaldību iestāžu atrašanās vietas maiņu, izmaiņas tiek veiktas arī maršrutos/reisos. Turklāt jebkuri grozījumi maršrutu tīklā veicami operatīvi. Jau šobrīd no 1060 reģionālajiem maršrutiem izmaiņas ik gadu tiek veiktas 25 – 30 procentos maršrutu.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *