Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Maksa par solījumiem

Sallija Benfelde
07:23
20.11.2019
3

Valsts budžets tiks pieņemts, bet jautājums, vai iespējams atrast nepieciešamo finansējumu mediķu algām, paliks.

Par spīti opozīcijas partiju apgalvojumiem, ka naudu var atrast, manuprāt, tas nav tik vienkārši, jo kādam kaut ko nāktos atņemt. Tiesa gan, vismaz kaut ko deputāti varētu izdarīt, apliecinot savu labo gribu. Proti, atteikties no partiju finansēšanas palielinājuma šai Saeimai. Tas neatrisinās veselības aprūpes finansējumu, bet vismaz apliecinās, ka deputātiem šis jautājums tiešām rūp. Varbūt var atlikt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tā iegūstot vēl dažus miljonus eiro? Taču arī ar to nepietiks.

No vienas puses, var piekrist bijušā premjera Māra Kučinska sacītajam, ka pirms vēlēšanām tika solītas neizpildāmas lietas jeb ar murgainiem solījumiem tika “nopirktas” vietas Saeimā. Vismaz kaut kas no solījumiem jāpilda, katra koalīcijas partija kaut ko grib, kaut mazu daļu no solītā, tādēļ budžets netika veidots, par pamatu ņemot ar likumu solītā apjoma finansējuma palielināšanu veselības aprūpē un izglītībā. No otras puses, algu palielinājums budžetā ir paredzēts ne tikai mediķiem un skolotājiem, ekonomikas attīstība palēninās. Tā tas notiek visā Eiropā, un vainot tajā premjeru Krišjāni Kariņu arī ir muļķība, kam ar īstenību nav nekādas saistības. Kaut ko kādam atņemt ir visai apšaubāmi, jo nav tā, ka visas nozares ir visu prasīto saņēmušas, un, piemēram, ceļu uzturēšana un atjaunošana var izrādīties neizpildāms uzdevums, jo Ei­ropas naudas vairs nebūs, bet budžetā tās nepietiek.

Iespējams, budžeta veidošanu vajadzētu sākt no nulles, par pamatu ņemot finansējuma palielināšanu veselības aprūpē un izglītībā. Taču, manuprāt, tas nav iespējams vairāku iemeslu dēļ: ko­alīcijas partijas tam nepiekritīs, jo tad zaudēs savus “mazos ieguvumus”; arī citās nozarēs strādājošie var sākt dumpoties, jo var zaudēt ilgi gaidīto algas pielikumu; var sanākt tā, ka gads atkal jāsāk ar “tehnisko budžetu”; un visbeidzot tam jāprasa atļauja Eiropas Komisijai. Atgādinājums par lielāko budžetu atjaunotās Latvijas vēsturē nav arguments, jo arī vajadzības ir daudz lielākas.

Var teikt, ka “slimības uzliesmojums” veselības aprūpē ir veidojies trīsdesmit gadu, problēmas ir ne tikai ar algām, bet slima ir arī pati sistēma, kurā aplamību ir daudz un kurā nauda brīžiem pazūd kā melnā caurumā. Jebkurā gadījumā ar algu pielikumu vien problēmas netiks atrisinātas, bet ir skaidrs, ka bez to palielināšanas pāris gados veselības aprūpes sistēma var pilnībā sabrukt speciālistu trūkuma dēļ.

Kas notiks tālāk? Mediķu arodbiedrība sola vākt parakstus Saeimas atlaišanai. Tas nebūs vienkārši, jo Satversme paredz, ka ierosināt parlamenta atlaišanu var ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem 13. Saeimas vēlēšanās bija 1 548 673 balsstiesīgo, tātad ir vajadzīgi 154 867 notariāli apstiprināti paraksti. Nobalsošanā par atlaišanu jānobalso vairākumam, turklāt ne mazāk par divām trešdaļām no to vēlētāju skaita, kas nobalsoja 13. Saeimas vēlēšanās – tātad divām trešdaļām no 844 925. Protams, teorētiski to var izdarīt, it sevišķi, ja talkā nāks opozīcijas partijas. Latvijas Radio 1 “Brīvajā mikrofonā” jau vairākas reizes izskanējis klausītāju teiktais, kas liek domāt , ka , piemēram, ZZS pārstāvji jau braukā pa Latviju, aģitējot pret novadu reformu. Iespējams, pievienosies arī “Saskaņa” un opozīcija daudz laika un spēku veltīs, aicinot cilvēkus parakstīties par Saeimas atlaišanu. Sabiedrības neapmierinātībai ir pamats, ir tikai jāprot aizšķilt sērkociņu, un politiskais ugunsgrēks garantēts. Rezultātā ZZS var atkal uzkāpt varas augstumos un “Saskaņa” var cerēt, ka sastrādātais Rīgā emociju karstumā piemirsīsies un izdosies atkal iegūt vairāk vēlētāju.

Vai ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima pēkšņi spēs atrast naudu, kuras īsti nemaz nav? Vai tajā būs vairāk profesionālu un godīgu deputātu? Manuprāt, ir vērts atcerēties, ka Saeima ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, tajā nevar nez no kurienes uzrasties tikai gudri, godīgi un patiesi politiķi. Tādēļ diez vai Saeimas ārkārtas vēlēšanas vienā rāvienā atrisinās gadiem ilgi krātās problēmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
34

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi