Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Maksa par solījumiem

Sallija Benfelde
07:23
20.11.2019

Valsts budžets tiks pieņemts, bet jautājums, vai iespējams atrast nepieciešamo finansējumu mediķu algām, paliks.

Par spīti opozīcijas partiju apgalvojumiem, ka naudu var atrast, manuprāt, tas nav tik vienkārši, jo kādam kaut ko nāktos atņemt. Tiesa gan, vismaz kaut ko deputāti varētu izdarīt, apliecinot savu labo gribu. Proti, atteikties no partiju finansēšanas palielinājuma šai Saeimai. Tas neatrisinās veselības aprūpes finansējumu, bet vismaz apliecinās, ka deputātiem šis jautājums tiešām rūp. Varbūt var atlikt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tā iegūstot vēl dažus miljonus eiro? Taču arī ar to nepietiks.

No vienas puses, var piekrist bijušā premjera Māra Kučinska sacītajam, ka pirms vēlēšanām tika solītas neizpildāmas lietas jeb ar murgainiem solījumiem tika “nopirktas” vietas Saeimā. Vismaz kaut kas no solījumiem jāpilda, katra koalīcijas partija kaut ko grib, kaut mazu daļu no solītā, tādēļ budžets netika veidots, par pamatu ņemot ar likumu solītā apjoma finansējuma palielināšanu veselības aprūpē un izglītībā. No otras puses, algu palielinājums budžetā ir paredzēts ne tikai mediķiem un skolotājiem, ekonomikas attīstība palēninās. Tā tas notiek visā Eiropā, un vainot tajā premjeru Krišjāni Kariņu arī ir muļķība, kam ar īstenību nav nekādas saistības. Kaut ko kādam atņemt ir visai apšaubāmi, jo nav tā, ka visas nozares ir visu prasīto saņēmušas, un, piemēram, ceļu uzturēšana un atjaunošana var izrādīties neizpildāms uzdevums, jo Ei­ropas naudas vairs nebūs, bet budžetā tās nepietiek.

Iespējams, budžeta veidošanu vajadzētu sākt no nulles, par pamatu ņemot finansējuma palielināšanu veselības aprūpē un izglītībā. Taču, manuprāt, tas nav iespējams vairāku iemeslu dēļ: ko­alīcijas partijas tam nepiekritīs, jo tad zaudēs savus “mazos ieguvumus”; arī citās nozarēs strādājošie var sākt dumpoties, jo var zaudēt ilgi gaidīto algas pielikumu; var sanākt tā, ka gads atkal jāsāk ar “tehnisko budžetu”; un visbeidzot tam jāprasa atļauja Eiropas Komisijai. Atgādinājums par lielāko budžetu atjaunotās Latvijas vēsturē nav arguments, jo arī vajadzības ir daudz lielākas.

Var teikt, ka “slimības uzliesmojums” veselības aprūpē ir veidojies trīsdesmit gadu, problēmas ir ne tikai ar algām, bet slima ir arī pati sistēma, kurā aplamību ir daudz un kurā nauda brīžiem pazūd kā melnā caurumā. Jebkurā gadījumā ar algu pielikumu vien problēmas netiks atrisinātas, bet ir skaidrs, ka bez to palielināšanas pāris gados veselības aprūpes sistēma var pilnībā sabrukt speciālistu trūkuma dēļ.

Kas notiks tālāk? Mediķu arodbiedrība sola vākt parakstus Saeimas atlaišanai. Tas nebūs vienkārši, jo Satversme paredz, ka ierosināt parlamenta atlaišanu var ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem 13. Saeimas vēlēšanās bija 1 548 673 balsstiesīgo, tātad ir vajadzīgi 154 867 notariāli apstiprināti paraksti. Nobalsošanā par atlaišanu jānobalso vairākumam, turklāt ne mazāk par divām trešdaļām no to vēlētāju skaita, kas nobalsoja 13. Saeimas vēlēšanās – tātad divām trešdaļām no 844 925. Protams, teorētiski to var izdarīt, it sevišķi, ja talkā nāks opozīcijas partijas. Latvijas Radio 1 “Brīvajā mikrofonā” jau vairākas reizes izskanējis klausītāju teiktais, kas liek domāt , ka , piemēram, ZZS pārstāvji jau braukā pa Latviju, aģitējot pret novadu reformu. Iespējams, pievienosies arī “Saskaņa” un opozīcija daudz laika un spēku veltīs, aicinot cilvēkus parakstīties par Saeimas atlaišanu. Sabiedrības neapmierinātībai ir pamats, ir tikai jāprot aizšķilt sērkociņu, un politiskais ugunsgrēks garantēts. Rezultātā ZZS var atkal uzkāpt varas augstumos un “Saskaņa” var cerēt, ka sastrādātais Rīgā emociju karstumā piemirsīsies un izdosies atkal iegūt vairāk vēlētāju.

Vai ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima pēkšņi spēs atrast naudu, kuras īsti nemaz nav? Vai tajā būs vairāk profesionālu un godīgu deputātu? Manuprāt, ir vērts atcerēties, ka Saeima ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, tajā nevar nez no kurienes uzrasties tikai gudri, godīgi un patiesi politiķi. Tādēļ diez vai Saeimas ārkārtas vēlēšanas vienā rāvienā atrisinās gadiem ilgi krātās problēmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi