Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Mājup – un uz cietumu

Jānis Buholcs
11:43
29.11.2017
3

Pagājušajā nedēļā vairāk nekā desmit gadu cietumsods tika piespriests Mārtiņam Grīnber­gam, kas Sīrijā bija pievienojies teroristiskam grupējumam “Islā­ma valsts”. Par noziegumiem, protams, jāsoda. Tomēr šajā gadījumā iznākums izskatās drīzāk traģisks nekā taisnīgs.

Sods un likums

M. Grīnbergs ir jaunietis, kas vidusskolas beidzamajās klasēs bija aizrāvies ar reliģijas jautājumiem un, cik noprotams, ilgajās interneta sarunās radikalizējies. Rezultāts bija tāds, ka M. Grīn­bergs atmeta domu par studēšanu augstskolā, bet tā vietā nonāca Sīrijā, kur pievienojās “Islāma valstij”. Vēlāk viņš no Sīrijas aizbēga, tika aizturēts Turcijā un nogādāts Latvijā. Tagad viņš ir notiesāts par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un par dalību noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti, vai kara noziegumos.

Rīgas apgabaltiesas prokurore Zanda Riekstiņa pēc sprieduma nolasīšanas izteica gandarījumu par piespriesto – desmit gadu un trīs mēnešus ilgo – cietumsodu. Viņa ir noraidījusi M. Grīnberga advokāta sacīto, ka sods ir pārlieku bargs. Proti, saskaņā ar likumu, desmit gadi vispār ir minimālais sods, ko par šādiem noziegumiem varot piespriest. Taču tādā gadījumā ar likumu kaut kas pagalam nav kārtībā.

Soda mērķis ir pēc iespējas audzināt cilvēku, dot tam iespēju saprast savu kļūdu un mudināt to vairs neatkārtot. M. Grīnberga liktenis liek šaubīties, vai likumi, uz kuru pamata viņš tika notiesāts, sasniegs primāro soda mērķi.

Atgriezties, lai tiktu tiesāts

Cilvēkiem, kas karojuši teroristu un citu ļaundaru rindās, tiem palīdzējuši noziegumos, ir jārēķinās ar sekām. Tanī pašā laikā ir vērts uzdot jautājumu: kādi apsvērumi vadītu cilvēku, kurš nonācis teroristu vidū, bet sāk apšaubīt savu izvēli? Ja cilvēks zina, ka, atgriežoties savā valstī, viņu gaida smags sods, ir lielāka iespēja, ka viņš tomēr nolems savu kara pozīciju nepamest.
Šis nav aicinājums amnestēt teroristus un citus ļaundarus. Šajos cilvēkos, kas atgriežas tāpēc, ka radikālajā ideoloģijā ir vīlušies, vajadzētu saskatīt ne jau tikai noziedzniekus, bet arī iespēju mazināt radikālisma simpātijas sabiedrībā. Tas pats M. Grīnbergs agresīvajai ideoloģijai pievienojās pēc tam, kad internetā bija atradis domubiedrus. Šī problēma pasaulē ir ļoti izplatīta – teroristi zina, kā internetā un citās vidēs pārliecināt dzīvē apmaldījušos cilvēkus, un piedāvā tiem šķietami pievilcīgu mērķi. Taču nepietiek cilvēku, kas darītu pretējo – stāstītu un ar personīgo piemēru rādītu, kas notiek, ja paklausa vervētājiem un nonāk teroristu rindās. Tieši tādi cilvēki, kas tikuši ārā no noziedzīgajiem grupējumiem, vislabāk zina, kā šīs organizācijas darbojas, kā piesaista jaunus sekotājus un kā tiem var pretdarboties. Katrs izbijis karotājs, kurš nudien ir sapratis savu kļūdu, ir svarīgs resurss cīņā pret teroristu vervēšanas tīkliem.

Der arī pārdomāt, ko cietums izdara ar cilvēku. Ir daļa notiesāto, kuri pēc ieslodzījumā piedzīvotā labojas. Tomēr daļai ieslodzīto cietums pāraudzināšanas funkciju nepilda. Ir tādi, kuriem šī pieredze dzīvi salauž vēl vairāk. Un ir tādi, kas cietumā veiksmīgi apgūst izdzīvošanas prasmes šajā vidē, kā arī jaunas zināšanas, kas pēc iznākšanas brīvībā ļauj pastrādāt jaunus, sarežģītākus noziegumus. Vismaz daļai ieslodzīto cietums ir nevis vieta, kur viņi saprot savas kļūdas un iemācās iekļauties sabiedrībā, bet gan vieta, kur viņu izvēlētā dzīves taka nostiprinās. Tātad – cietums kā soda veids ne vienmēr ir efektīvs cīņā pret noziedzību. Un ir absurdi, ka sabiedrība maksā par cietumu uzturēšanu, lai pati no šīs sistēmas negatīvajiem blakusefektiem ciestu.

Un tagad paskatīsimies uz M. Grīnbergu. Viņš ir jauns, visa dzīve vēl priekšā. Taču kāda var būt viņa dzīve, ja ļoti svarīgs tās laiks ir pavadīts ieslodzījumā ar tā brutālo lietu kārtību? Viņš ir atzinis savu alošanos, atteicies no islāma radikālisma. Tiesvedības laikā M. Grīnbergam veiktā psiholoģiskā ekspertīze parādīja, ka viņš esot viegli vadāms un iespaidojams un tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc viņu bija iespējams savervēt teroristu tīklā. Ko sabiedrība iegūs no puiša atrašanās cietumā tik ilgu laiku? Tikai vienu psiholoģiski vēl vairāk salauztu cilvēku.

Apjukušais precedents

Uzsvēršu vēlreiz – šis nav aicinājums apžēlot cilvēkus, kas ir iesaistījušies kriminālās struktūrās vai pastrādājuši noziegumus. Taču šis ir aicinājums pārdomāt, cik saprātīga ir sistēma dažādu noziegumu iztiesāšanā un vai tās iznākums vienmēr ir sabiedrības interesēs. Daudz svarīgāk par to, ka vēl viens cilvēks nonāk cietumā, ir tas, lai vēl viens cilvēks kļūst par normālu sabiedrības dalībnieku, kas nevis apdraud citus, bet gan ar saviem darbiem sniedz kādu ieguldījumu.

M. Grīnberga nodarījums ir gana nopietns, lai par to vienkārši pakratītu ar pirkstu. Sekām ir jābūt. Melu detektora iznākums gan lika domāt, ka jaunietim tika doti ar teroristiskām darbībām saistīti uzdevumi. Tanī pašā laikā tiesai nebija pamata uzskatīt, ka viņš būtu šāvis uz cilvēkiem. Jautājums paliek: vai tiešām nav iespējamas alternatīvas uzraudzības un pāraudzināšanas iespējas, kas būtu pielāgotas katram gadījumam atsevišķi un veidotas ar mērķi sasniegt optimālo iznākumu?

Prokurore Z. Riekstiņa pēc M. Grīnberga sprieduma nolasīšanas izteica pārliecību, ka šī lieta kļūs par precedentu, uz kuru balstīsies tiesu prakse arī citās līdzīgās lietās. Tātad Latvijas turpmākā attieksme pret teroristu un citu ļaundaru rindās karojošajiem tiks balstīta apjukuša, viegli ietekmējama jaunieša liktenī. Tas nav pārliecinošs sākums. Spriedums gan vēl tiks pārsūdzēts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi