Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Mācām dzīvot vai uzdzīvot?

Druva
00:00
27.12.2006
2

Šogad Cēsīs tiek īstenots mācību un uzziņas cikls vecākiem un klašu audzinātājiem par tēmu ”Vai viegli būt pusaudzim”. Tas organizēts, izmantojot rajona padomes piešķirto finansējumu. Pieaugušie analizē sakarības, cenšas izprast, kā sasaistās bērna audzināšana ģimenē un skolā, kā sabiedriskie procesi, ko nevar ietekmēt audzināšana, ietekmē pusaudžu uzvedību un uzskatus. Decembrī uzstāties Cēsīs bija aicināts Juris Levics, ģeogrāfijas skolotājs no Saldus. Klases audzināšanā Jurim Levicam ir 20 gadu pieredze. Savas uzkrātās atziņas viņš apkopojis lekcijā ”Audzinām – dzīvei vai uzdzīvei jeb Gribam, kā labāk, sanāk, kā vienmēr…” Skolotāja piedāvātais skatījums, bērnu dzimstību un bērnu audzināšanu sasaistot ar Latvijas sabiedrības attīstību un nākotni, klausītājos raisīja pārdomas.

”Straujais dzimstības kritums ir sekas mūsdienu dzīves izpratnei – uzdzīvot, nevis dzīvot. Jājautā – vai mēs vispār mākam dzīvot? Skolotājiem arī nav, ar ko lepoties,” uzskata J.Levics. ”Mēs esam radījuši paaudzi, kura nevēlas bērnus, un nevis tāpēc, ka ģimene nevarētu tos atļauties, bet tāpēc, ka negrib. Ja kāds cenšas iegalvot, ka Latvijā nedzimst bērni tāpēc, ka cilvēkiem nav naudas, es saku: nav taisnība. Katrs no mums, skolotājiem, zina piemērus, kā daļa no bijušajiem audzēkņiem dzīvē pratuši iekārtoties. Viņiem ir nauda, grezna mašīna, bet nav sievas, nav bērnu. Toties mūsu valstī ir bērnu nami un pansionāti.

”Visi tā dzīvo,” man saka pusaudži, iedvesmojušies no apkārt redzamajiem piemēriem – nedomāt par ģimenes veidošanu, vairāk par uzdzīvošanu. Vai tāpēc, ka visi, tas nozīmē, ka dara pareizi? Varbūt vairākumam nav taisnība? Es to saprotu, bet nezinu, kā pareizāk paskaidrot bērnam. Jā, dzimstības samazināšanās vērojama arī visā Eiropā. Tur ir zināmas sakarības. Tikai Latvijā sabiedrība noveco un izmirst straujāk.”

J.Levics izdara secinājumu, ka mūsu sabiedrība izmirst, jo ir slima. Viņš aicina to apzināties un uzstādīt diagnozi, kāpēc organisms ir slims, meklēt cēloņus un saskatīt sakarības.

”Pats esmu nonācis pie pārliecības, ka visās zemēs, kur atsakās no ticības, no morāles vērtībām, vērojama tautas izmiršana. Mēs zinām, ka ticības lietas ir ļoti svarīgas musulmaņu sabiedrībā. Vairāki notikumi pasaulē gan iedragājuši uzticību musulmaņiem, taču musulmaņi nav slikti. Viņiem ir savi stabili vērtību kritēriji. Sabiedrības lielākā daļa pēc tiem vadās. Musulmaņu valstīs tautas izmiršana nav vērojama. Latvija ir brīnišķīga zeme, kur dzīvot. Pasaulē ir pietiekami daudz pārapdzīvotu vietu, un turienes cilvēki agri vai vēlu dosies jaunas dzīves vietas meklējumos. Jau tagad jāsaprot, ka viņu mērķis nebūs integrēties mūsu sabiedrībā.”

J.Levics piedāvā aizdomāties, kas ienācējiem Latvijas sabiedrībā, piemēram, musulmaņiem, cenšoties padarīt viņu domāšanu līdzīgu mūsējai, būtu jāpieņem tāds, kas citiem liktos nepieņemams no masu kultūras, patērētāju sabiedrības uzvedības. Šīs parādības augot redz un spiesti pieņemt mūsu bērni, ar tām saskaras pusaudži un ir nesapratnē, kāpēc vecāki plaši zināmu lietu un parādību vērtību sāk apšaubīt. Vecāki bieži vien nespēj bērnus pasargāt.

”Ļoti iedarbīgs spēks ir televīzija, bet kādas ir televīzijas programmas?” jautā skolotājs un analizē, ko tās piedāvā. ”Filmas ar vardarbību, multfilmas, kurās netrūkst rupjību, seriāli ar trulu saturu. Iznāk žurnāli, kas domāti tīņiem, bet to veidotāji tiražē mantu kultu, atļaujas rakstīt par seksuālās dzīves niansēm. Meklē sensācijas, popularizē apšaubāmus slavas iegūšanas ceļus. Latvijas žurnālos tagad parādījušās reklāmas, kurās iesaka seksuāla rakstura spēles mobilo telefonu, datoru lietotājiem. Primitīvas, arī aizskarošas. Pieņemu, ka lielākā daļa, kas ievēro šīs reklāmas un tādas spēles cenšas izmēģināt, ir tieši pusaudži un jaunieši.

Vecāki, nespējot rast argumentus, kā pārliecināt pusaudzi, audzināšanā liek lielas cerības uz skolu. Taču arī skolotāju iespējas arvien vairāk tiek ierobežotas. Te liela loma ir skolās ieviestajai demokrātijai. Viss skolotāja teiktais nu ir ap-spriežams, arī apgāžams. Visatļautības rezultātā jaunajā paaudzē bieži vien vērojama noraidoša attieksme, nicinājums pret to, ko cenšamies ieaudzināt, bet kas nesakrīt ar reālo dzīvi. Sabiedrība arvien vairāk tiek virzīta prom no ģimeniskām vērtībām. Tiek apspriestas homoseksuālas laulības, uzspiestas geju parādes.” J.Levics uzstājīgi jautā – vai šāda morāle būtu pieņemama cilvēkiem, kuri vēlētos integrēties Latvijas sabiedrībā, vai tāda morāle der bērnu audzināšanā?

”Latvija kļuvusi par patērētāju sabiedrību, kurā ikvienu aicina Ziemassvētku brīnumu meklēt lielveikalā. Neatraduši to, cilvēki jūtas vīlušies. Brīžiem šķiet, ka sabiedrībā viss ir kājām gaisā. Dzīves būtība tiek meklēta nevis attiecībās, bet pēc iespējas dārgākā džipā,” secina J.Levics. ” Protams, arī tā var dzīvot. Ir arī notikumi, kas it kā apliecina nemitīgu Latvijas augšupeju – esam Eiropas Savienībā, NATO, valsts makroekonomikas rādītāji pieaug. Latvijas komanda spēlē lielo hokeju. Mums joprojām ir lieliskie Dziesmu svētki. Latvijas skolēni var lepoties ar sasniegumiem mācībās. Vai, to visu zinot, būtu jāiestājas apmierinātībai, arī mums, audzinātājiem skolās? Statistika mūsu valstī liecina par ko citu – par smēķētājiem, kuriem arvien vairāk pievienojas meitenes, par pāragrā nāvē – traumu, avāriju dēļ – bojā gājušiem puišiem. Visi, kurus arī esam audzinājuši, bet būtiskāko par dzīvi acīmredzot nepratuši pateikt. Pieaug pašnāvību skaits, cietumnieku skaits. Šķirto laulību ziņā Latvija ir Eiropas līderos, bet bērnu skaita ziņā, rēķinot uz vienu sievieti, kādu laiku bijām pēdējā vietā pasaulē.

Dzīvot, protams, var, bet kāda perspektīva tautai ir ar šādu dzīvi? Sliecos domāt, ka zemei ar šādu uzdzīvi nav nākotnes.

Taču, ja man jautā, ko tad darīt, kā dzīvot, kā audzināt bērnus, tad es saku – kopsim tās puķes, kas ir uzziedējušas, veltīsim spēku un laiku bērniem, mācot dzīvot.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
7

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi