Raksti

Viedokļi

Luksofori regulē vai traucē?

Jau kādu laiku Cēsīs divos krustojumos luksofori darbojas mirgojošajā režīmā – Gaujas un Palasta ielas krustojumā, kā arī Lenču un Festivāla ielas krustojumā.

Maijā rakstījām, ka šajos krustojumos tika veikta situācijas analīze, lai izvērtētu satiksmes plūsmu, pārejot uz mirgojošo režīmu. Vērojumi apliecināja jau zināmo, ka satiksmes plūsmas organizēšanai luksofori nepieciešami vien rīta stundās skolas laikā, pārējā laikā tie tikai bremzē kustību. Tiesa, Jāņa Poruka un Lapsu ielas krustojumā, tāpat kā Piebalgas – Lapsu ielas krustojumā luksofori nepieciešami visu laiku, jo tur satiksmes plūsma lielāka.

“Druva” aptaujāja braucējus un savu jomu speciālistus, lai noskaidrotu, vai mirgojošais luksoforu režīms devis plusus vai mīnusus. Dažkārt no autovadītājiem dzirdēts, ka mirgojošais režīms, īpaši pirmajās nedēļās radīja bīstamas situācijas. Dažs autobraucējs, neievērojot ceļazīmes, no mazāk svarīgās ielas brauca uz galvenās, pat nepārliecinoties par satiksmi.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas inspektors Vadims Zevjakins norāda, ka luksofori ir nākamais drošākais satiksmes organizētājs pēc rotācijas apļa, tāpēc atteikties no tiem pavisam nevajadzētu: “Tie tika uzstādīti, ņemot vērā satiksmes intensitāti, pārredzamību krustojumos, un savu funkciju luksofori veic. Mūsu informācija rāda, ka, kopš pārejas uz mirgojošo režīmu, satiksmes negadījumi šajos krustojumos nav notikuši. Ja man jāsaka, vai tas labāk, vai sliktāk, ka ieslēgts mirgojošais režīms, es teiktu, ka tas nav labāk, jo luksofors tomēr regulē kustību. Autovadītājiem jāatceras, ka gadījumos, kad luksofors ir mirgojošajā režīmā, jāvadās pēc ceļazīmēm. Nav precedentu, ka luksoforus uzstāda vienādas nozīmes krustojumos, tāpēc jāseko zīmēm.

Protams, vienmēr labākais risinājums ir rotācijas aplis, jo vietās, kur tos izveido, vairs nenotiek avārijas. Kādreiz samērā bieži bija negadījumi Valmieras un Jāņa Poruka ielas krustojumā. Kopš apļa izbūves tur, manuprāt, nav bijis neviena negadījuma.”
Autovadītājs ar 20 gadu pieredzi Modris Vanags stāsta, ka viņš atbalsta esošo luksoforu režīmu, tāds tas varētu palikt: “Kad tie darbojās pilnajā režīmā, nereti nācās gaidīt pie sarkanā signāla, bet tajā laikā pa otru ielu tā arī neaizbrauca neviena mašīna. Varbūt nedaudz būs jāuzgaida rītos, bet arī pie sarkanās gaismas taču jāgaida. Man liekas, mirgojošajā režīmā plūsma kustas ātrāk, ja vien kāds braucējs pats nenočammājas. Abos Lapsu ielas krustojumos gan tie jāatstāj, jo tur tiešām var rasties problēmas ar izbraukšanu, īpaši pie “CATA”, bet man te būtu viens ieteikums. Kāpēc Cēsīs nevarētu ieviest sistēmu, kāda ir Lietuvā, ka labo pagriezienu var veikt arī pie sarkanā signāla, ja pa zaļo ielu nebrauc neviena mašīna.”
Autoskolas “Ieva skola” instruktors Ilgvars Ķelpiņš atzīst, ka režīma maiņa neietekmējot braukšanu un darba dienu vidū šajās vietās tiešām nevajadzētu luksoforus: “Domāju, režīma maiņa ir izvērtēta, un tas darīts pārdomāti. Labāk jau būtu, ja arī krustojumā pie parka varētu izveidot rotācijas apli, kas mazinātu bīstamību un atvieglotu izbraukšanu. Luksofori mazpilsētās ir diskutējams jautājums, tie var palīdzēt, bet var panākt arī pretējo efektu. Atcera­mies, kādi sastrēgumi, rindas bija pie luksoforiem krustojumā pie lielveikala Globuss”, kad tur bija luksofori. Pēc rotācijas apļa izbūves satiksmes kustība notiek raiti, bīstamu situāciju nav. Pilsētā ir vietas, kur varētu labāk iezīmēt satiksmes organizāciju ar zīmēm, horizontālajiem ielu apzīmējumiem, jo dažbrīd šoferi nesaprot, kur jāstājas, kā jābrauc.”

Pie Gaujas un Palasta ielas krustojuma satiku māmiņu Intu ar bērniem, kura gaidīja, kad varēs pāriet ielu. Viņa atzina, ka laikā, kad darbojās luksofori, gājējiem bija drošāk, jo bija skaidrs, ka automašīnas apstāsies: “Tagad jāgaida, kamēr kāds sapratīs, ka ir gājēju pāreja un jāpalaiž. Lai gan kopumā Cēsīs autovadītāji ir pieklājīgi, netrūkst to, kuri neko nemana, tāpēc bērniem vieniem ir nedaudz bīstami, jābūt ļoti uzmanīgiem.”

Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Vladimirs Kalandārovs norādīja, ka mēnesi pēc pārejas uz mirgojošo režīmu pašvaldībā nav saņemtas ne pozitīvas, ne negatīvas atsauksmes: “Braucot pa pilsētu, redzu, ka kustība pie mazā “Maxima” veikala tagad notiek raitāk, varbūt nelielas problēmas rītos rodas Lenču – Festivāla ielas krustojumā, bet tikai rītos, vēlāk viss notiek raiti. Kā būs rudenī, kad sāksies skolas laiks, vēl nav zināms, to vērtēsim. Iespējams, nāksies kaut ko pamainīt, bet ir skaidrs, ka nevar vienu brīdi būt mirgojošais, otru – normālais darbības režīms, jo šāda raustīšanās dezorganizē braucējus. Tagad cilvēki pieraduši, ka šajos divos krustojumos ir mirgojošais režīms, un tam ir pielāgojušies.”

Pašvaldības transporta kustības organizācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Malce­nieks maijā, kad tika veikta satiksmes analīze luksoforu krustojumos, norādīja, ka esošie luksofori ir tehnoloģiski novecojuši, tos nevar regulēt atbilstoši transporta plūsmai: “Jāvērtē, vai ieguldām līdzekļus luksoforu modernizācijai, vai tomēr domājam par rotācijas apļu izbūvi krustojumos, jo tas būtu visdrošākais risinājums.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *