Šonedēļ viena no ziņām, kas izraisīja visai plašu rezonansi ne tikai Eiropā, bija informācija par to, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien Ķīnā ticies ar Ungārijas līderi Viktoru Orbānu un paudis gandarījumu, ka viņam joprojām ir saikne ar dažām Eiropas valstīm.

Kā zināms, šī bija Putina otrā tikšanās ar kādu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts līderi kopš 2022. gada februāra, kad Krie­vija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Neilgi pēc kara sākuma, 2022. gada aprīlī, Krievijā bija ieradies Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kurš tikās ar Putinu.

Orbāns arī salīdzināja ES ar Padomju Savienību un paziņoja, ka Maskava un Brisele ir gandrīz viens un tas pats, tikai pagaidām vēl esot cerības, ka tas vēl var mainīties. Ungārijas līderis arī gatavojas atbalstīt un savā ziņā apvienoties ar Robertu Fico, kurš nesen uzvarēja vēlēšanās Slo­vā­kijā un tagad veidos valdību. Eiropā Fico jau ir nodēvējuši par “jaunievēlēto Putinu” Slo­vā­kijā. Tiesa gan, kāda ES amatpersona, kuras vārds publiski nav minēts, bet uz kuru atsaucas ietekmīgais Eiropas medijs “Politico,” par Fi­co esot sacījis: “Slovākija ir tik no­­žēlojama valsts, ka tas tik tikko kaut ko mainīs. Slovākijai tikpat kā nav nekādu sviru. Viņiem ir vajadzīgi savi kohēzijas fondi un ES labā griba, viņi īsti nevar atļauties būt nemiera cēlēji Briselē. Daudz būtiskāk Orbānam ir Polijas kā sabiedrotās zaudējums tiesiskuma jautājumos, viņiem bija reāla ietekme sava lieluma dēļ.”

Par Orbānu ir skaidrs, ka viņš visai veiksmīgi “dejo” starp Eiro­pas Savienību un Krieviju, jo viņam vajadzīga gan Eiropas fondu nauda, gan Krievijas īpaši lētā gāze. Ļoti daudziem Ungārijas iedzīvotājiem patīk zemākas cenas, viņi nedomā un negrib domāt par to, ko var nosaukt par “brīvības cenu”. Tādēļ vēlēšanās aptuveni puse iedzīvotāju atbalsta Orbānu, tāpat kā Slovākijā vairākums atbalsta klaji prokrievisko “jauno Putinu”. Un, protams, pats vadonis Orbāns savā izpratnē un vērtībās ir diktators, viņam vara ir galvenā dzīves vērtība, kuras dēļ ir gatavs darīt visu.

Jau izskanējušas balsis, ka Orbāns taču var aiziet no ES, ja tā viņa izpratnē ir tik slikta, citi pat teic, ka Ungāriju vajag izslēgt no ES. Vēl citi bažījas, ka Eiropas fondu nauda vēl ir vienīgais, kas var noturēt Orbānu kaut kādos rāmjos, un Ungārijas aiziešana no ES nozīmētu, ka tās rīcību vairs nekādā veidā nav iespējams ietekmēt. 25. oktobrī “Politico” par ES reakciju uz Orbāna paziņojumiem un tikšanos ar Putinu raksta: “..kolektīva paraustīšana un čukstus izteiktais solījums, ka Brisele atsaldēs 13 miljardus eiro Ungārijai apmaiņā pret to, ka Budapešta īstenos reformas, lai tās saskaņotu ar ES tiesiskuma standartiem”.

Jāpiebilst, saistībā ar Orbāna runām un darbiem Austrumeiro­pas valstis uztraucas. Privātās sarunās šī reģiona diplomāti brīnās, kāpēc Rietumu lielvarām būtu jāturpina dalīties sensitīvā informācijā ar Ungāriju, ja tā ir lojāla Pu­tinam. “Ja es būtu Ukraina, es ne­justos ērti, daloties ar jebkādiem plāniem, kamēr viņš atrodas telpā,” sacījis kāds diplomāts, kura vārds arī netiek publiski minēts. Savukārt Vācijas parlamenta ES lietu komitejas priekšsēdētājs Antons Hofreiters jau ir paziņojis pavisam atklāti un noteikti: “Vik­tora Orbāna uzvedība kaitē Eiro­pas Savienībai. Kamēr Ungārijas premjerministrs pastāvīgi apvaino ES, viņš vēršas pret autoritāriem režīmiem tikai cerībā piesaistīt jaunus līdzekļus (..). Šajā situācijā būtu liktenīgi atbrīvot iesaldētos līdzekļus Ungārijas valdībai. Mums ir jābūt skaidram: laikā, kad Krievija izmanto hibrīdkara līdzekļus arī pret Eiropas Sa­vie­nības valstīm, Viktors Orbāns arvien vairāk kļūst par drošības risku Eiropai.”

Arī Vašingtonas vēstnieks Bu­da­peštā Deivids Presmens sasauca NATO vēstnieku sapulci Un­gā­rijā un sacīja, ka ASV Ungārijai pau­dušas “pamatotas bažas par drošību”. Tāpat Baltijas valstu līderi jau ir pauduši bažas par šo situāciju. Jautājums ir, ko Eiropas Savienība var darīt un ko tā tiešām darīs? Un tieši tāpat kā karš Ukrainā, arī Ungārijas un Slo­vā­kijas rīcība ietekmē un ietekmēs Latviju.