Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Lieldienu stāsts – stāsts par izvēli

Jānis Gabrāns
15:02
04.04.2021
3

Atzīmējot pavasara saulgriežus, Lielo dienu, tiek teikts, ka tā ir gaismas uzvara pār tumsu. Arī kristīgajās Lieldienās ir šī pati vēsts – gaismas uzvara pār tumsu.

Ja Ziemassvētki cilvēkiem ir tuvāki, jo saistās ar brīnišķīgu notikumu – bērniņa piedzimša- nu -, Lieldienas nāk ar daudz skarbāku notikumu – Jēzus krustā sišanu. Tajā pat laikā Lieldienas sniedz augšāmcelšanās vēsti, kas ir pāri visam. Kristīgajā pasaulē tieši Lieldienas ir nozīmīgākie svētki, un klusā nedēļa, ko izdzīvojam šobrīd, ir nozīmīgākā nedēļa Baznīcas gadā.

Šodien Zaļā Ceturtdiena (01.04.), kurā tiek iedibināts Svētais vakar­ēdiens, šī diena iezīmīga ar vēl kādu notikumu, par ko gan jau būs dzirdējis vai ikviens. Jēzus mazgā saviem mācekļiem kājas. Varbūt liekas, kas tur liels, bet, lasot Bībeli, vienmēr jāņem vērā tā laika konteksts. Tolaik cilvēki staigāja basām kājām vai sandalēs, ceļi bija putekļaini, tādēļ kājas ātri kļuva netīras, un, ienākot namā, tās vajadzēja nomazgāt. Gluži kā mēs novelkam apavus. Bagātos namos kāju mazgāšanu veica zemākas kārtas kalps, tā bija daļa no viesmīlības.

Kad Jēzus paņēma dvieli un sāka mazgāt mācekļu kājas, tas viņiem bija pilnīgi negaidīti. Dieva dēls Jēzus pazemojas līdz viszemākā kalpa lomai. Jādomā, ka šajā brīdī mācekļu vērtību sistēma tika apgriezta pilnīgi otrādi. Viņi vēl būtu gatavi mazgāt kājas savam Skolotājam, bet te viss pretēji.

Šajā laikā ikvienam vajadzētu padomāt, kā vērtējam sevi un apkārtējos, vai neceļam sevi augstāk par pārējiem? Pasaulē netrūkst cilvēku, kuri vēlas, lai viņiem tiktu izrādīta atbilstoša cieņa, lai gan patiesībā viņiem pirmajiem vajadzētu mesties ceļos pie līdzcilvēku kājām. Taču esam kļuvuši tik jūtīgi, ka mazākā nenovērtēšana, kad liekas, esmu to pelnījis, tiek uztverta ļoti sāpīgi. Komandas spēlētājs, kurš uz vienu spēli tiek atsēdināts rezervistos, apvainojas uz treneri. Kāds politiķis, kurš sacerējies uz kādu svarīgu amatu, tomēr tiek apiets, atsakās samierināties ar ko mazāku. Kora dalībnieks, neticis pie cerētā solo dziedājuma, pamet kolektīvu.

Tāpēc katru reizi, kad sākam domāt par to, vai mums izrāda pietiekami daudz cieņas, atcerēsimies Zaļās Ceturtdienas notikumu, kad Jēzus, Dieva dēls, mazgā kājas saviem mācekļiem. Patiesi liels ir tas, kuram piemīt šī īpašā pazemība, kas viņu padara gan par kalpu, gan par karali.

Šis laiks liek mums izdarīt daudzas izvēles, tostarp tik vienkāršo– iet svētkos ciemos vai nē? Tas nav atļauts, bet, domāju, katrs tomēr pārdomājis šo iespēju. Lai gan patiesībā tiek prasīts tik maz. Un tad varam padomāt par daudz lielāku izvēli, kas bija jāizdara Jēzum, pirms atdot sevi krustā sišanai. Neilgi pirms apcietināšanas viņš lūdz Dievu: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām!” Varam pārdomāt, kas būtu, ja Jēzus tomēr pašās beigās būtu pateicis – nē, es nedzeršu šo biķeri!

Viņam bija ļoti bail no gaidāmās nāves pie krusta. Mēs nespējam iedomāties, kā viņš jutās, jo nevaram iedomāties, kā jūtas cilvēks, kuram pasaka, ka viņam tiks izpildīts nāves sods. Jēzus atradās vissarežģītākās izvēles priekšā, un tajā brīdī viņš centās atraut skatu no sevis un pievērsties tam, kas atrodas otrā svaru kausā. Un tur atrodamies mēs!
No vienas puses, Jēzum tīri cilvēcīgi gribējās pasargāt sevi no sāpēm, kauna un mokošas nāves pie krusta. No otras puses, viņš apzinājās, ka izvēle glābt sevi nozīmē visas cilvēces pazudināšanu.

Ģetzemanes stāstā, iespējams, vissvarīgākais brīdis ir pauze starp lūgumu “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām!” un Jēzus izvēli – “Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu!”. Mēs nezinām, cik tā bija gara, bet tajā koncentrējās radīšanas stāsta un grēkā krišanas atrisinājums. Mazs mirklis, tomēr tik ļoti piesātināts.

Tāpēc šajā nedēļā īpaši esam aicināti padomāt arī par izvēli. Par izvēli, kas bija jāizdara Jēzum, par izvēlēm, kas jāizdara mums. Vai domājam tikai par sevi, sevis pasargāšanu, vai tomēr mums svarīgi līdzcilvēki, arī nepazīstami, kurus var ietekmēt mūsu izvēles. Arī par izvēli, kuru izdarīja Jeruza­lemes iedzīvotāji, Palmu svētdienā sveikdami Jēzu – Ozianna, lai slavēts tas, kas nāk tā Kunga vārdā! -, bet pēc dažām dienām jau kliedzot – sit viņu krustā! Vai arī mums nav tā gadījies, ka vienu dienu kādu apbrīnojam, bet pēc dažām jau aiz muguras, vai pat atklāti iegāžam šajā medus mucā pamatīgu darvas spaini. Kādas ir mūsu izvēles?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi