Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Līdzsvars veselības aprūpē

Iveta Rozentāle
05:17
27.12.2021
2

Veselības ministram Danielam Pavļutam viesojoties Cēsu klīnikā, “Druva” ministram vaicāja, kā viņš vērtē slimnīcu vidi un infrastruktūru valstī kopumā un kas nepieciešams, lai uzlabotu veselības
aprūpes sistēmu.

“Druva” jau rakstīja, ka, Cēsu klīnikai pabeidzot vērienīgāko attīstības projektu un atklājot ārstniecības korpusa jaunās telpas, arī Daniels Pavļuts atzinīgi novērtēja redzēto kā modernu, 21. gadsimtam atbilstošu, tā, kā tam būtu jābūt ikvienā ārstniecības iestādē. Ministrs atzina: “Lai gan pakāpeniski aina Latvijas ārstniecības iestādēs uzlabojas, tas notiek neviendabīgi. Un tas attiecas gan uz lielajām reģionu, gan arī vietējām slimnīcām. Do­māju,  šajā ziņā svarīgākā ir skaid­ra attīstības vīzija. Par to mums arī valdībā ir jārunā. Svarīgi saprast, kāda aina ir valstī kopumā un kāda loma kopējā ārst­niecības iestāžu sistēmā ir katrai slimnīcai. Mēs saprotam, ka tā ir tāda liela piramīda, kuras augšgalā ir lielās klīniskās universitātes slimnīcas, tad specializētās slimnīcas, reģionu slimnīcas, kas notur reģionos augstāko ārstniecības kvalitāti, un pašvaldību slimnīcas, kuras ir vistuvāk    iedzīvotājiem un sniedz neatliekamākos veselības pakalpojumus. Svarīga ir arī slimnīcu savstarpējā sadarbība. Redzu, ka Cēsu klīnikai ir cieša sadarbība ar Vidzemes slimnīcu kā reģionālo slimnīcu, un tas ir ļoti labi, tā tam būtu jābūt.

Nākotnē atbilstoši pārmaiņām Latvijas sabiedrībā vietējās slimnīcas iegūst arī vēl citu lomu. Tā ir atgriešanās pie domas par aprūpes slimnīcu, proti, ka tā ir vieta, kur cita starpā var sniegt arī sociālas dabas pakalpojumus, kas palīdz veciem cilvēkiem atgūties, atveseļoties, sniegt rehabilitāciju hronisko slimību ārstēšanā. Tad slimnīca nav tikai akūtu saslimšanu risināšanas vieta. Un tā ir vietējo slimnīcu nākotne Latvijas realitātē pie tās demogrāfiskās situācijas, kāda tā mums ir.”

Daniels Pavļuts norāda, ka, lai būtu laba veselības aprūpe, ir jābūt pienācīgām telpām, jāiegulda nauda tehnoloģijās, ir jābūt labi apmaksātiem un ar savu darba vidi apmierinātiem mediķiem, kā arī ir jābūt apmaksātam pakalpojumam: “Tāpēc nākamā gada budžetā lielākais panākums ir tas, ka mums ir izdevies panākt papildu naudas piešķiršanu pakalpojumu finansēšanai. Pandēmijas laiks ir skaidri iezīmējis nepieciešamību pēc līdzsvara visu dažādo lietu finansēšanā. Protams,    bija ārkārtīgi aizkavējies mediķu atalgojuma pieaugums, daudzu gadu garumā tiešām aina bija ļoti bēdīga, savukārt pēdējos gados    pieaugumi ir ļoti lieli. Līdztekus veikti lielie ieguldījumi infra­struktūrā. Un ir ļoti svarīgi, lai tas nav tikai lielajās Rīgas slimnīcās, bet visas Latvijas teritorijā, attīstības centros atbilstoši profilam, piemēram, tajā, ar ko Cēsu klīnika ir stipra.”

Veselības ministrs arī piekrita, ka pandēmijas laiks ir parādījis, ka Latvijā, saslimstot ar “Co­vid-19”, nereti slimošana ir ilgāka un smagāka,    to veicina slimības, kas jau iepriekš skārušas cilvēku un nav laikus vai pietiekami ārstētas, tāpēc svarīga ir arī profilaktiskā veselības aprūpe: “Tas gan vairs nav slimnīcas uzdevums, te runa ir par primāro aprūpi, par to, ko nodrošina ģimenes ārsti, kādi ir ambulatorie pakalpojumi. Cēsu klīnikā gan arī tiek sniegti ambulatorie pakalpojumi, kas ir kādreizējās Cēsu poliklīnikas funkcijas.”

D.Pavļuts arī norāda, ka no iedzīvotāja nav jāsagaida, lai saprot, kā veselības aprūpe uzbūvēta: “Svarīgi, lai veselības aprūpe ir pieejama. Mūsu uzdevums ir parūpēties, ka mākam cilvēku laikus izmeklēt, piedāvājot    nepieciešamos izmeklējumus, mākam panākt, ka ģimenes ārsts sameklē konkrēto cilvēku, uzaicina uz attiecīgo profilaktisko procedūru, ka tādējādi novēršam, ka tiek ielaistas kādas smagas slimības. Bet, ko tur slēpt, Latvijā netrūkst cilvēku, kam pietrūkst zināšanu, pietrūkst arī intereses rūpēties par    veselību, un slimības tiek ielaistas. Un visbēdīgāk, protams, ir tad, kad cilvēks pat gribētu par sevi parūpēties, bet pietrūkst iespēju. Un tad nu gan tā ir mūsu neizdarība, ka neesam mācējuši nodrošināt informāciju un sadarbību starp dažādiem ārstniecības līmeņiem, lai cilvēkiem palīdzētu. Tāpēc ļoti vajag vienu principu, uz kuru virzīsimies arvien vairāk un vairāk. Tas iezīmējas tieši tagad jaunā onkoloģijas plāna izstrādē, ka vēlamies virzīties uz pacienta konsultanta vai pacienta gadījuma vadītāju. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks saslimst ar kādu nopietnu slimību, viņam tiek nozīmēts cilvēks – padomdevējs, kas slimnieku izvadā pa ārst­niecības sistēmas gaiteņiem un pasaka priekšā, kas ir jādara. Lai katram nav jāskatās tajās slēgtajās durvīs, jāmēģina saprast, kur doties veikt izmeklējumus, ko nepieciešams tālāk darīt, kur pieejama rehabilitācija. Kon­sultants palīdzētu orientēties, lai pacients saņemtu labu pakalpojumu. Tas ir tas, uz ko jāvirzās: pieejams, labs veselības aprūpes pakalpojums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
34

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi