Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Lauku ģimenes ārsts strādā haosā

Monika Sproģe
16:58
05.11.2019
1

Mediķi nākamnedēļ rīkos protesta akciju “Viena diena bez ārstniecības personas”, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem.

Medicīnas darbinieku organizācijas aicina nozares profesi­onāļus vienu dienu ņemt bezalgas atvaļinājumu, lai varētu piedalīties piketā pie Saeimas. Uz protesta akciju tiek aicināti visi medicīnas darbinieki, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus.

Cēsu klīnika kā iestāde akcijā nepiedalīsies, pastāstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere, un pašreiz arī nav informācijas par kāda klīnikas ārsta plāniem piedalīties protesta akcijā. “Piedalīties vai ne ir katra mediķa izvēle, taču, ja kāds izteiks vēlēšanos piedalīties 7. novembrī rīkotajā protesta akcijā, klīnika sabiedrību informēs. To pašu varam paust par plānveida operācijām, proti, klīnikas administrācija nav saņēmusi jelkādu informāciju, ka kāds speciālists plānotu kaut ko atcelt,” ziņo D. Valnere.

“Druva” centās izzināt, vai protestus atbalstīs mūspuses ģimenes ārsti. Vairāki uzrunātie ģimenes ārsti sarunu atteica, to skaidrojot ar aizņemtību. Viens ārsts gan atbildēja, ka prakse būs slēgta, bet tāpēc, ka viņš dosies uz Vis­pasaules ārstu konferenci, nevis lai piketētu pie Saeimas. Tikai ģimenes ārste Irita Grīnberga, kas strādā Straupes pagastā, bija gatava sarunai. Viņa atzina, ka laukos ģimenes ārstiem klājas daudz grūtāk nekā pilsētas dakteriem, bet 7. novembrī uz Rīgu nebraukšot, atbalstīs protesta akciju, aizslēdzot kabineta durvis. Tomēr pārlieku lielam satraukumam neesot pamata, jo uz tālruņa zvaniem daktere atbildēs un galējās nepieciešamības gadījumā mājas vizītēs dosies.
I. Grīnberga dalās pārdomās par notiekošo medicīnas sistēmā, sakot: “Es nāku no sanitāru kalves, esmu izmācījusies par medicīnas māsu, vēlāk par ārstu, man algu jautājums nav primārais, jo mīlu šo darbu, taču strādāt tādā haosā bez iespējas atjēgties, kad piecās stundās jāpieņem 40 pacienti, pēc tam jādodas mājas vizītēs – tas vienkārši nav iespējams. Tādos darba apstākļos ģimenes ārsts nevar katram pacientam veltīt pietiekami laika, lai iedziļinātos viņa veselības stāvoklī. Sistēmu, kādā strādājam, es neciešu, kopš esmu ārsts. Normatīvos atrunāts, ka vienam pacientam jāvelta 15 minūtes, bet ko var izdarīt 15 minūtēs? Nav iespējams izrunāties ar pacientu, ja gaitenī sēž 20 ērcīgi cilvēki. Veselības ministrija saka, lai koriģējam rindu, bet slimību gadījumi ir tik dažādi. Ģimenes ārsts nevar iziet gaitenī un pateikt – ziniet, esmu pieņēmusi 30 pacientus, jūtos pārgurusi, jūs desmit ejiet mājās, nāciet rīt! Ja ārstiem arī turpmāk būs jāstrādā šādā ritmā, Latvijā būs “ielaisti vēži”, palielināsies hronisko saslimšanas gadījumu skaits, tie nav draudi, tā ir cēloņsakarība.”

I.Grīnberga pārdzīvo, ka nesakārtotās sistēmas dēļ cieš arī viņas ģimene, jo darbs nebeidzas piecos. Pēc tam, kad bērns izņemts no bērnudārza, pagatavotas vakariņas, daktere atgriežas pie pacientu kartiņām. Raksta, pilda dokumentāciju un domā, vai dienas dunā nav kaut ko palaidusi garām. “Ģimene mani neredz. Trīs mēnešus strādāju viena, jo man nebija ārsta palīga. Jaunie speciālisti negrib nākt uz laukiem. Algas mazas, darba nesamērīgi daudz. Situācija medicīnā ir dramatiska, esam tuvu “karam” ar valdību. Pārņem dusmas katrreiz, kad aizbraucam uz konferencēm un ārzemju ārsti vai lektori rāda onkoloģiskos rādītājus. Jā, Latvija ierindojas statistikas sliktākajos rādītājos, bet pajautājiet Zviedrijas speciālistam, cik pacientu viņš pieņem vienā dienā? Desmit. To nedrīkst salīdzināt!”

Daktere uzsver, ka protestā piedalās ne algas, bet nesakārtotas medicīnas sistēmas dēļ. Viņa atvaļinājumā nav bijusi vairāk nekā gadu, skaidrojot, ka nevar pacientus atstāt kaimiņu pagasta ģimenes ārstam vai novelt uz Cēsu klīnikas pleciem, jo arī tur mediķi ir pārslogoti.
I.Grīnberga stāsta, ka dažās Rīgas slimnīcās pie ārstiem rindas kļuvušas vēl garākas. Tas tāpēc, ka daļai ārstu palielinātas algas, speciālisti izvēlas vairs nestrādāt pārslodzē. Ārste akcentē, ka speciālistam, lai nopelnītu, jāstrādā vairākās darbavietās, viņi ir pārguruši, cieš arī darba kvalitāte.
Ārste arī atzīst, ka laukos būtu svarīgs pašvaldības atbalsts: “Pašvaldības uzskata, ka ģimenes ārsts ir mazais komersants. Jā, paš­valdības ir dažādas, piemēram, Raunas novada pašvaldība ir pretimnākoša, palīdz ģimenes ārstam nodrošināt vizītes. Turpretī citās pašvaldībās, ieskaitot Pārgauju, ģimenes ārsts uz mājas vizītēm dodas ar privāto mašīnu, pa ceļam nemitīgi atbild uz telefona zvaniem. Attālumi laukos ir lieli. Ja pašvaldība nodrošinātu transportu un šoferi, pa ceļam vēl varētu daudz padarīt. Ko tas dod, ka ģimenes ārsts sēž kabinetā? Paš­valdībām būtu jānodrošina primārās aprūpes pieejamība, bet tā neparūpējas, lai pacients pie ārsta nokļūst. Daudzi kaites ielaiž, jo dzīvo tālu no centra, autobuss tur nekursē, paši gadu dēļ pie stūres nesēžas, bet bērni dzīvo Rīgā, atbrauc brīvdienās, kad ārsti nestrādā. Kur šeit ir pašvaldības atbildība? Sociālais dienests – jā, tāds ir! Bet tas atbild tikai par noteiktām sociālām grupām, un diemžēl daudzi šim sietam izbirst cauri.”

Noslēgumā I. Grīnberga norāda, ka pacienti ir ļoti saprotoši, saprot, kāpēc ārste protestos solidarizējas ar kolēģiem, aizslēdzot kabineta durvis. Taču par visu vairāk ārste gaida dienu, kad politiķi nolaidīsies no augstumiem un sāks reāli domāt, kā uzvarēt vēzi, kura metastāzes iznīcina visu medicīnas sistēmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi