Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Latvijas iecerēšana

Māris Niklass
09:15
13.12.2017
1

Patiesais virsraksts šim rakstam būtu “Starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100””. Tā 2.decembrī notika Valkā.

Deviņi zinātņu doktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Vācijas referēja par mums, latviešiem, ne tik labi pazīstamo Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP). Konferencē skanēja atziņa, ka ne tikai stipri cilvēki ir valsts pamats, bet arī vēsturi zinoši. Proti, ar šādiem cilvēkiem grūti manipulēt. Pēc šiem vārdiem nevilšus nāk prātā tautā mīlēta mākslinieka austrumu kaimiņa televīzijas kanālā teiktais, ka latviešu strēlnieki Krievijā slepkavoja, vai arī divus gadus senāks notikums, kur valsts amatpersona, atklājot pieminekli somu jēgeriem (karoja ķeizariskās Vācijas pusē), slavēja viņu varoņdarbus un lika ziedus, nezinot, ka dažus kilometrus tālāk kapsētā guļ viņu upuri-vairāk nekā 200 latviešu strēlnieki. At­gādinājums – vēsture jāzina!

Uz savu pirmo sesiju Nacionālā padome pulcējās 29.novembrī Valkā. No aicinātajiem nepiedalījās vairākas partijas, arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kurai tobrīd bija vairāki desmiti tūkstošu biedri. Pēc piecu dienu darba sapulcējušies ievēlēja valdi 10 cilvēku sastāvā ar Voldemāru Zāmuelu vadībā. Varu piebilst, ka tā bija liela varonība, jo impērijā valdīja haoss. Bija noticis oktobra apvērsums. Valkā jau nedēļu saimniekoja lielinieki-strēlnieku un bezzemnieku padomes izpildkomiteja, tā sauktais Iskolats. 1918.gada 30.janvārī LPNP sanāca uz otro sesiju. Taču tās darbu pārtrauca ne tikai vācu armijas ofensīva, okupējot visu Vidzemi, bet arī Iskolata kara revolucionārā komiteja. Tā atkāpjoties sāka sabiedrisko un politisko darbinieku arestu. Viņu vidū divi Nacionālās padomes locekļi – vadītājs V.Zāmuels un Oto No­nācs, avīzes “Līdums” redaktors. Pa­teicoties drosmei, Pleskavā bēgot no vilciena, viņi palika dzīvi, taču pārējos septiņus sabiedriskos darbiniekus turpat nošāva.

Sesija paspēja ar 23 balsīm par, vienu pret pieņemt padomes darbībai nozīmīgu rezolūciju, proti:
– atzīt, ka Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvieno Kurzemi, Vidzemi, Latgali;
– protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu,
– protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kas pārkāpj tautu pašnoteikšanās principu.

Jābilst, ka vēlākais Padomju Krievijas un Vācijas Brestļi­tovskas miera līgums noteica, ka Latgale un Ilūkstes apriņķis formāli pienācās Krievijai. Uz šo Latvijas daļas faktisko aneksiju nekādus iebildumus neizteica Krievijas Tieslietu tautas komisārs latvietis Pēteris Stučka, būdams līguma slēgšanas komisijā. Krievijas Domes deputāts un vienlaicīgi LPNP Ārlietu nodaļas vadītājs Jānis Goldmanis Krie­vijas Satversmes sapulcē (kuru vēlāk izdzenāja boļševiki) paziņoja, ka Latvija atdalās no Krie­vijas. Pirmais Nacionālās padomes centiens piedzīvoja neveiksmi. Milzīgu darbu Latvijas starp­tautiskajā atzīšanā veica delegāts Zigfrīds Anna Meiero­vics. Lai caur Petrogradu nokļūtu Stokholmā, nākamajam ārlietu ministram nācās piekukuļot Krie­vijas Ārlietu tautas komisariāta darbiniekus. Pirmais darbs, kas vēlāk nesa augļus, – 25.jūlijā nodibinātais Informācijas birojs Stokholmā. Tālāk Z.A.Meiero­vics aktīvi darbojās Francijā un Lielbritānijā, atgādinot par Lat­viju. 23.oktobrī notika 20 minūšu saruna ar britu ārlietu ministru A.Dž.Balfūru, kurš deva mutisku solījumu, ka Lielbritānija būtu ga­tava LPNP atzīt par faktisko Latvijas valdību. Rakstiskais atzinums tapa 11.novembrī. Nacio­nālā padome darbojās Valkā, taču astoņi latviešu partiju pārstāvji un viens Latgales partijas pārstāvis darbojās, veidojot tā saukto De­mo­krātisko bloku. Tajā pirmo vijoli spēlēja Kārlis Ulmanis. Viņš nepieņēma LPNP piedāvājumu uzņemties valdības vadīšanu. Šo­reiz piekāpīgāki bija Nacionālās padomes locekļi, iekļaudamies Ulmaņa veidotajā Tautas padomē. Pieci LPNP valdes locekļi kļuva par pirmā Ministru kabineta locekļiem. Pēc Tautas padomes nodibināšanas 1918.gada 17.novembrī vēlu vakarā Nacionālas padomes valdes locekļi sanāca uz pēdējo sēdi, kura pieņēma V.Zā­muela priekšlikumu netraucēt Tautas padomes darbību, taču uzmanīgi sekot notikumiem. Gadī­jumā, ja Tautas padome izjuktu, LPNP varētu atjaunot cīņu par neatkarīgu Latviju. Par laimi, tāda nepieciešamība nebija. Valsti turpināja būvēt tie, kuri to bija to pasludinājuši. Tauta kļuva par nāciju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi