Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Laiks būt kopā un laiks arī atpūsties

Jānis Gabrāns
13:04
19.07.2017
3

Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā, kuriem ir skolas vecuma bērni vai mazbērni, norādījuši, ka bērni vai mazbērni vasaras brīvlaiku pavada kopā ar vecākiem un ģimeni. Aģentūras “Kantar TNS” veiktajā aptaujā šādi atbildējis 71 procents respondentu.

Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā ciemojas pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem (44%), brīvo laiku pavada kopā ar draugiem vai kaimiņiem (43%), kā arī apmeklē sporta, mākslas vai citas tematiskās nometnes (34%).

Salīdzinoši retāk iedzīvotāji norāda, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā dodas ceļojumā ārpus Latvijas (18%), bet visretāk, vien četri procenti iedzīvotāju, norādījuši, ka viņu skolas vecuma bērni vai mazbērni vasaras brīvlaikā strādā.

“Druva” aptaujāja vairākas māmiņas, lai noskaidrotu viņu viedokli, cik svarīgi bērnam vasaru pavadīt kopā ar ģimeni, bet varbūt labāks ir risinājums, aizsūtīt bērnu vai bērnus uz visu vasaru uz laukiem.

Inga Krafte norāda, ka svarīgi vasarā bērnam ļaut pabūt kopā ar ģimeni, gan arī rast viņam iespēju pastrādāt: “Kamēr bērni nav devušies savās dzīvēs, gribas pabūt kopā. Protams, vecākiem vasarā ir darbs un jāmeklē šie brīvie mirkļi. Katrā ziņā vasaras brīvlaiks liek menedžēt, domāt, kur bērni paliks laikā, kad vecākiem jāstrādā. Ir vieglāk, kad lielie bērni var pieskatīt mazos, bet man vienmēr bijis svarīgi izbrīvēt laiku kopā ar bērniem.

Atceros no savas bērnības, ka vienu mēnesi biju pionieru nometnē, vienu mēnesi – strādāju, un trešajā mamma un tētis ņēma atvaļinājumu, un tad kopā kaut kur ceļojām. Šo modeli centos ieviest arī savā ģimenē, cik nu tas iespējams, un nakšņot ar teltīm braucam joprojām. Kad bērni lielāki, jāņem vērā arī viņu prioritātes. Teiksim, šajā nedēļas nogalē nekur aizbraukt nevarētu, jo notiek “Positivus”.
Ir nepieciešams arī laiks, kad bērni strādā, lai saprot, kā nauda nāk. Darba laiks vajadzīgs, lai bērns saprot, ka viņam ir pienākums būt konkrētā laikā darbā, ka jāveic konkrētais uzdevums. Cenšamies atrast iespēju viņiem pastrādāt, lai nopelna sev kaut vai kabatas naudu saldējumam, konfektēm, citām savām vajadzībām. Protams, nav viņi jādzen darbā visa brīvlaika garumā, bet zināmu laiku darbam vajag.

Lai arī vajag brīvlaikā būt visiem kopā, uzskatu arī to, ka vasara ir laiks, kad jādod arī iespēja atpūsties – gan bērniem no vecākiem, gan otrādi. Man bērni bijuši nometnēs, kur viņiem ļoti paticis, bet prieks dzirdēt, ka mājās tomēr labāk. Ir šis atgriešanās un satikšanās prieks! Kopā nebūšana kaut uz dažām dienām vajadzīga, lai bērni iemācās patstāvību.”

Sandra Capare atzīstot, ka ir labi, ja var pavadīt laiku kopā, tomēr norāda, ka vecāku darba dēļ tas ne vienmēr ir iespējams: “Manuprāt, vasarā bērniem tomēr ir vajadzīga dažādība. Var būt kopā ar vecākiem, var pavadīt laiku, dzīvojoties paši. Man labi, ka viņi divi, jo divatā vienmēr jautrāk. Ir labi, ka sporta skola gandrīz visas vasaras garumā nodrošina treniņus, tā ir iespēja laiku pavadīt piepildīti. Tas ieliek arī kādos rāmjos, grafikos. Protams, ka izmantojam atvaļinājumus, lai būtu kopā, ir arī omes, kuras uz kādu laiku paņem bērnus.

Kopā būšana ir vajadzīga, jo, lai arī cik lieli viņi dažkārt jūtas, redzam, ka grib būt kopā ar vecākiem. Manuprāt, pareizākais risinājums ir kvalitatīvi pavadīta nedēļa prom no mājām, kādā ceļojumā, nekā mēnesis, kurā ikdiena tik ļoti pārņem, ka zūd šis kopā būšanas prieks. Un ir tikai ikdienas rutīnas darbi.

Nedomāju, ka viņi visu vasaru gribētu pavadīt kopā ar vecākiem, kuri nemitīgi liktu kaut ko darīt. Esmu arī pret kādreiz tik populāro bērnu sūtīšanu uz laukiem visu vasaru. Atceros savu bērnību, un sajūtas ir dažādas. Kad viens pats nonāc dziļos laukos, kur nav ko darīt, ir traki, bet, ja tur bija kāda kompānija, bija jautri. Visam jābūt normas robežās, gan laikam vienatnē, laikam ar vecākiem, un arī laikam, ko pavadīt pagalmā kopā ar draugiem, jo skolas laikā jau tam īsti laika nepietiek.”

Ģimenes psihoterapeite un divu bērnu mamma Inga Jur­ševska norāda, ka brīvlaika pavadīšanā liela nozīme ir bērna vecumam: “Pirmo klašu audzēkņiem ir svarīgi vairāk būt kopā ar vecākiem, kad bērns pieaug, ir lielāka nepieciešamība pēc dažādiem iespaidiem, impulsiem, piedzīvojumiem. Esmu pamanījusi, ka pusaudži, lai arī varbūt saka ko citu, tomēr alkst pēc piedzīvojumiem kopā ar vecākiem. Nevis ikdienā būt kopā ar vecākiem pa māju, bet lai ir pasākumi, izbraukumi, piedzīvojumi ārpus mājas.

Liela nozīme arī bērna iekšējās drošības sajūtai, cik viņš, dodamies uz kādām nometnēm, ciemos, uzņemot ciemiņus, jūtas droši un paļāvīgi pats sevī. Vieglāk tiem, kuriem ir līdzīga vecuma brāļi un māsas, tad viņi var daudz vairāk savstarpēji piedzīvot un šo vasaras laiku pavadīt interesanti. Arī, dodoties kaut kur ārpus mājas, viņi kopā jūtas drošāk.

Aizsūtīšana visu vasaru uz laukiem nav pareizais risinājums, jo, manuprāt, tas nes līdzi lielas skumjas. Pieļauju, ka vecāki ar šādu rīcību vēl bērnam to labāko, lai viņš ir pieskatīts, drošībā, paēdis, lai paši var mierīgi strādāt, bet šāda kopā nebūšana var ienest zināmu distanci bērnu un vecāku attiecībās.

Protams, vecākiem ir darbs, bieži vien viņi mājās ir tikai vakaros, bet šajā vakarā laiks jāvelta bērnam. Lai bērns zina, ka būs kopīga filmas skatīšanās vai brauciens uz ezeru, kopīga pastaiga, izbrauciens ar riteņiem. Tad arī bērnam vieglāk aizvadīt laiku vienatnē. Vieglāk ir gaidīt, ja zina, kas sekos, kad vecāki atnāks no darba.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
11

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi