Raksti

Viedokļi

Laikam savs laiks

Sarmīte Feldmane

Vasarā, kad dienas garākas, gribas, kaut tā būtu vienmēr. Diemžēl katru vakaru satumst aizvien agrāk un tur neko nevar darīt. Jau gadsimtiem meklēti varianti, kā paildzināt gaišo laiku vai vismaz sevi apmānīt, pagrozot pulksteņus stundu uz priekšu un atpakaļ. Pie tā pierasts. Divas reizes gadā kāds paburkšķ, nosauc to par muļķību, bet tāpēc jau nekas nemainās.

Arī Eiropas Parlaments ie­saistījies, pieņēmis rezolūciju un aicina rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību un, ja nepieciešams, pārskatīt at­tiecīgos noteikumus. Pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas val­stīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Pašreizējā direktīva stājās spēkā 2001.gadā, un tā nosaka vienotu datumu un stundu, kad visā ES veicama laika maiņa. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību. Līdz 16. augustam ES notiek idejas publiskā apspriešana. Kaimiņi igauņi, lietuvieši un somi aizstāv ideju par par ziemas laika atcel­šanu. 2000. un 2001.gadā Igauni­ja jau atteicās no vasaras laika, tomēr atgriezās pie pulksteņa pārgriešanas, jo vienpusējais lēmums radīja grūtības sakaros ar citām Eiropas valstīm.

Vai pulksteņu pārgriešana uz cilvēku atstāj iespaidu, arī par to tiek diskutēts gadiem. ES re­zolūcijā uzsvērts, ka virkne pē­tījumu uzrādījuši pretrunīgus rezultātus, taču norāda uz nega­tīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Strasbūrā notikušajās debatēs Francijas deputāte Karima Delli atsaukusies uz pētījumiem, kuros secināts, ka laikā, kad notiek pāreja uz vasaras laiku, cilvēkiem tiek radīts nogurums un pieaug negadījumu skaits uz ceļiem: “Pētījumi rāda, ka ir jāuztver no­pietni tas, ka pulksteņa pār­griešanas laikā pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits un cilvēkiem ir miega traucējumi.” Savukārt Hilde Vautmansa no Beļģijas uzskata, ka laika pārejas atcelšana nozīmētu vai nu no pavasara līdz rudenim uz sep­tiņiem mēnešiem zaudēt stundu dienasgaismas, vai arī piecus mēnešus no rudens līdz pava­sarim sūtīt bērnus uz skolu tumsā.

Ekonomikas ministrija 2014.gada veica aptauju internetā, aicinot Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Aptaujā savu viedokli pauda 6 244 respondenti, no kuriem 4 917 pauda neapmierinātību. Aptaujas uzrādīja atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem gan tautsaimniecības nozarēs, gan dažādās personu grupās. Kā galvenos trūkumus laika grozī­šanā aptaujātie minēja dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efekti­vitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Vai tiks pieņemta jauna direktīva un dzīvosim par stundu citādāk, to rādīs laiks un ES deputātu izpratne. Patiesībā jau apnikusi gan tā pulksteņa gro­zīšana, gan runas par to, cik tas labi vai kaitīgi.

Taču nav nekā jauna šajā pasaulē. Izrādās, kā tas parasti mēdz būt, daudz kas notiek pavisam nejauši. Vēsture liecina, ka 1784. gadā Bendžamins Frenklins, toreizējais ASV sūtnis Francijā, kurš dzīvoja Parīzē, uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku “ un nosūtīja savam draugam uz laikrakstu. Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku Frenklinam rādās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties Frenklins bija pār­steigts par spilgto gaismu, kas apgaismoja istabu, un viņam radās šī ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķi­nus, Frenk­lins izrēķināja, cik daudz līdzekļus Parīzes iedzīvo­tāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdie­nas laikā, un no 20.marta līdz 20.septembrim nelietderīgi de­dzinot sveces un petrolejas lampas.

Pagāja gadsimts, un 1907.gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. Viņš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm, katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm uz priekšu un septembrī darīt tāpat, tikai griezt laiku atpakaļ. Toreiz Villetta ideju noraidīja, tomēr 1916.gadā Anglijas Parla­ments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam. Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz 1. pasaules kara sākumā saka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Mērķis bija taupīt enerģiju.

Arī ASV 1918.gadā pieņēma likumu par pāreju uz vasaras laiku, lai taupītu resursus. ­Li­kums gan pastāvēja tikai sep­tiņus mēnešus, jo izrādījās ne­populārs amerikāņu vidū.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notika jau 1919. un 1920.gadā. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados, taču pārejas laika gra­fiks varēja atšķirties. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa re­gulāru pāreju uz vasaras laiku. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā.

Vai pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs mainīs nu jau ie­rasto kārtību, rādīs laiks. Vēl kat­ram ir iespēja paust viedokli.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *