Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Lai skaisti ir arī droši

Iveta Rozentāle
14:02
30.07.2020
2

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņa “Uzticies pārbaudot!” aicina pievērst uzmanību skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitātei un
drošībai, izglītojot par dažādiem infekcijas slimību riskiem.

Īpaša uzmanība pievērsta invazīvām jeb paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūrām, kuru laikā mērķtiecīgi tiek traumēta āda (tetovēšana, pīrsings, mikropigmentācija jeb permanentais grims, kosmētiskās injekcijas), vai procedūrām ar salīdzinoši lielu ādas traumēšanas risku (manikīrs, pedikīrs). SPKC norāda, ka šādu procedūru veikšana neatbilstoši higiēnas prasībām var izraisīt saslimšanu ar B vai C hepatītu un citām infekcijas slimībām.

SPKC veiktā aptauja liecina, ka pagājušajā gadā skaistumkopšanas pakalpojumus izmantojis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Lai arī 79% respondentu norādījuši, ka viņiem, izvēloties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, ir būtiska higiēnas prasību ievērošana, 13% joprojām regulāri izmanto iespēju saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus “mājas apstākļos”. Lai gan pērn stājās spēkā grozījumi likumdošanā, paredzot jaunas prasības darba piederumu dezinfekcijas un sterilizēšanas plāna noformēšanā, izstrādē un uzskaitē, pēc Veselības inspekcijas datiem 45% jeb gandrīz katrā otrajā no pārbaudītajām pakalpojumu sniegšanas vietām konstatētas dažāda veida neatbilstības higiēnas prasībām. Tomēr situācija pamazām uzlabojas – par ceturto daļu pieaudzis to skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits, kas par sevi snieguši ziņas Veselības inspekcijai. Tāpat fiksēta gandrīz trīs reizes lielāka skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēju interese par meistaru kvalifikāciju, dažādiem drošības un higiēnas aspektiem un procedūru būtību.

Par drošības pamatprasību un higiēnas normu ievērošanu ikviens skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmējs var viegli pārliecināties pats. Dodoties uz salonu, vispirms jānovērtē kopējā telpu tīrība un kārtība, kā arī jāpārliecinās, ka tiek ievērotas higiēnas normas: ir iespēja nomazgāt un dezinficēt rokas, pieejami vienreizlietojamie dvieļi, atkritumu tvertnes; procedūru telpā ir vienreizlietojams krēsla vai kušetes pārklājs. Savukārt meistaram paaugstināta inficēšanās riska skaistumkopšanas procedūras ir jāveic ar vienreizējās lietošanas gumijas cimdiem rokās. Tāpat būtiski, vai meistars ir sniedzis ziņas par sevi Veselības inspekcijā.

Tetovēšanas meistars Cēsīs MĀRTIŅŠ KOMAROVS skaidro: “Pirms salona apmeklējuma klientiem tiešām ir būtiski noskaidrot, vai meistars ir reģistrējies Veselības inspekcijas datu bāzē, vai viņam ir nepieciešamā sertifikācija, kādas ir atsauksmes. Zināms, ka labam meistaram reklāma nav vajadzīga, savukārt, ja darbs būs izdarīts slikti, arī negatīvas atsauksmes nekur neizpaliks. Sociālajos tīklos to var ātri uzzināt un noskaidrot.

Skaistumkopšanas nozarē tetovētājiem vienīgajiem netiek prasīts profesijas sertifikāts, nav arī atsevišķas skolas, kur šo arodu apgūt. Būtu labi, ja to tāpat kā galdnieka profesiju varētu mācīties noteiktā skolā. Dažreiz liekas, ka katrs otrais, kurš ir bez darba, sakrāj naudu pāris mēnešu kursiem, iziet tos un domā, ka uzreiz labi pelnīs. Tā ir pašdarbība. Arī pie manis nākuši klienti, kuri ir saņēmuši pakalpojumu pa lēto un nekvalitatīvi. Kursiem jādod zināšanas par cilvēka ķermeni, ādu, veselību, jābūt gala eksāmenam, lai var novērtēt cilvēka zināšanas. Ārvalstīs ir nopietnas skolas, pie mums lielākoties visi sāk ar paš­mācību, tad apgūst arodu nopietnāk.

Es gan esmu no tiem, kas uzskata, ka arī mājās var izveidot telpu profesionālai darbībai, bet tai ir jābūt atsevišķi un atbilstoši iekārtotai, ievērojot visas nepieciešamās higiēnas prasības, kā arī iegādājoties kvalitatīvus izejmateriālus. Mazajiem uzņēmējiem grūti iegādāties savas telpas, īres maksas arī mēdz būt lielas, tāpēc daudzi strādā mājās. Arī pats sāku ar darba kabinetu mājās, tomēr ar laiku sapratu, ka ērtāk ir strādāt salonā. Sākotnēji to darīju brīvajā laikā, bet pēdējos sešus septiņus gadus strādāju diendienā.

Drošības un higiēnas prasību ievērošanā būtiski, lai, cik vien iespējams, visi izejmateriāli ir vienreizlietojamie: trauciņi, kuros tiek ielikta krāsa, adatas, ar ko veidots tetovējums (lai arī ir vairākkārt izmantojamās adatas, kuras sterilizē, jautājums ir – vai tiešām var garantēt sterilitāti un drošību). Turklāt būtiski, lai no iesaiņojuma tās tiktu izņemtas klienta klātbūtnē. Diemžēl zinu gadījumus, kad, strādājot ar adatu atkārtoti, tiek inficēts gan klients, gan inficējas pats meistars. Arī mašīnītei, ar kuru strādā, ir jābūt sterilizētai, turklāt, ja tā ir ar vadu, tad arī tiek aptīta ar plēvi, ko pēc tam izmet un nākamajam klientam izmanto jaunu, jo vads arī skaras klāt ādai.

Tāpat arī roku mazgāšanas līdzekli labāk ietīt plēvē, lai to regulāri var nomainīt. Liela loma ir cimdiem, ar kuriem meistars strādā. Bieži aptiekās nopērkamie cimdi ir neizturīgi. Es iegādājos kvalitatīvākus, biezākus, jo tā ir arī drošība meistaram. Lai tetovējums būtu kvalitatīvs un labi sadzītu, ir jāizmanto kvalitatīvas adatas un krāsa. Ir cilvēki, kam no krāsas var rasties alerģiska reakcija. Tāpēc neaizraujos ar krāsainiem tetovējumiem, jo ir cilvēki, kas nepanes attiecīgus toņus, jo īpaši sarkano, kādreiz arī balto. Pēc izmantošanas instrumenti atbilstoši jāutilizē, tāpēc tiek noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas veic medicīnas atkritumu savākšanu. Gribētos zināt, vai viņi pirms utilizēšanas veic adatu pārbaudi, jo tas varētu palīdzēt saprast, kur notikusi inficēšanās, ja tāda ir bijusi.

Ir uzskats, ka, veidojot tetovējumu, āda asiņo. Bet, ja to dara pareizi, nav izteiktas asiņošanas – tā notiek, ja adata tiek durta pārāk dziļi vai strādāts pārāk ilgi. Piemēram, Rīgā samaksa ir par stundām un neliels tetovējums top nesamērīgi ilgi. Tāpēc ne vienmēr augsta cena norāda uz kvalitāti, tomēr pārāk zema cena rada jautājumu, kā tiek ietaupīts. Visbiežāk – uz kvalitātes un higiēnas rēķina.

Tomēr, lai būtu labs iznākums, par to atbildīgs ir arī klients, jo liela nozīme ir tetovējuma kopšanai līdz sadzīšanai. Tetovējums dzīst apmēram nedēļu, kādreiz līdz divām nedēļām, bet, nepareizi veikts, var dzīt mēnešiem ilgi. Cilvēku viedoklis par tetovēšanu ir mainījies, ir mazinājušies stereotipi, tetovējas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi