Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Kvalitatīvu reformu, ne politisku ietvaru

Līga Salnite
12:26
30.06.2020
4

Nokaitēta atmosfēra Latvijas administratīvi teritoriālo reformu nav pametusi nevienā tās posmā. Argumentu sadursmēm piesātināts bija gan 2009.gads, kad tika īstenota sākotnējā pāreja no rajoniem uz nu jau pierastajiem novadiem, gan aizvadītais gads, kad pašvaldību sašutumu izprovocēja atbildīgo institūciju formālā attieksme pret vietvaru viedokļiem.

Protams, katrai pašvaldībai bija savs redzējums, cik ļoti piemērots vai nelietderīgs attiecīgajā teritorijā ir likumprojektā iecerētais risinājums – liela daļa novadu vadītāju diemžēl arī pēc uzklausīšanas atbildīgajā Saeimas komisijā sajutās tā arī nesadzirdēti. Taču tā vien šķiet, ka lielāko neapmierinātības vilni izraisīja tieši temps, ar kādu reformas mugurkauls tika formēts un nostiprināts – Covid-19 ierobežošanas vārdā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos likumprojekta gaitu tā neviennozīmīgā vērtējuma dēļ nevis piebremzēja, bet gan vēl straujāk ieripināja finiša taisnē. Tā rezultātā mieles palikušas ne tikai tām vietvarām, bet arī tiem, kuriem jaunais risinājums pat šķiet apmierinošs, bet nav ne mazākās skaidrības, kā tas notiks praktiski un cik sāpīgi nāksies maksāt par steigā pieļautām kļūdām. Nedēļu pēc Saeimas galīgajā lasījumā paustā atbalsta reformas centrālajam likumprojektam – 16.jūnijā – trīs mūspuses pašvaldību vadītāji parakstīja 46 vietvaru kopīgo protesta vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, kuram kā pēdējai instancei ir iespēja reformas vilcienu apturēt. Valsts pirmā amatpersona īpaši šim jautājumam sasauktā preses konferencē garo brīvdienu priekšvakarā žurnālistiem pavēstīja, ka pēc visu argumentu un norišu izvērtēšanas nolēmis strīdīgo likumu tomēr izsludināt, veltot gan kon­struktīvu kritiku projekta virzītājiem, gan vienlaikus paužot pārliecību – atlikt reformas pirmos konceptuālos soļus vairs nedrīkst ne mirkli. Tiesa, visi trīs vietvaru pārstāvji no vēsturiskā Cēsu rajona “Druvai” atzina, ka lielas cerības uz Valsts prezidenta pozitīvu atbildes reakciju nebija likuši.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš neslēpj izbrīnu par Valsts prezidenta publiski pausto visai aso kritiku likumprojektam un vienlaikus lēmumu to izsludināt. E.Levits uzrunā nudien atzina atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadīto reformas gaitu par nepietiekami pārdomātu, ka ātrākas virzības vārdā upurēta pienācīga koncepcijas izstrāde un dialogs ar sabiedrību, vēl kritiku noslēdzot ar – “to nevar uzskatīt par laba reformas procesa paraugu”. I.Putniņš ir gandarīts, ka augstā valsts amatpersona arī publiski atzīst reformas vājumu, nevis pašvaldībām tiek norādīts, ka “mēs te krēslos iesēdušies būtu”. Vecpiebalgas novada vadītājs arī uzteic prezidenta iniciatīvu, ka drīzumā Saeimā jāiesniedz likumprojekts par kultūrvēsturiskajām zemēm, kas ir tieši Vec­piebalgas novada viena no lielākajām bažām. Šī likumdošanas iniciatīva vieš cerības, ka kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanā varētu paļauties arī uz valsts atbalstu. I.Putniņš arī pozitīvi raugās uz ieceri noteikt vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus, paredzot kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai. Tomēr I.Putniņš nepiekrīt, ka svarīgāk ir reformu iesākt ar ietvara likumu, uz vēlāku laiku atliekot kļūdu labojumus. Reizē Vecpiebalgas novada vadītājs prognozē neizbēgamu centralizācijas pieaugumu un attālāko teritoriju pārtapšanu par centru piedēkļiem.

Arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsver: “Tas nav stāsts, ka nevajadzētu reformu, bet gan par to, ka tas, kā šis process notika, nebija pareizi.” Turklāt šāds vērtējums saņemts arī no Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas. “Kāpēc apzināti taisīt brāķi? Kādēļ vienu reizi nevaram uztaisīt tā, ka tas ir pārdomāts, izstrādāts un varam to tiešām parādīt kā paraugu?” neizpratnē ir paš­valdības vadītājs, pārliecināts, ka šie lēmumi pēc neilga laika atkal novedīs pie pilnīgas reformas principu pārskatīšanas no jauna. Attiecībā uz Valsts pirmās amatpersonas lemto H.Vents ir nesaudzīgs – valsts galva ir politiski ielikts prezidents, un sava nodeva viņam bija jāatdod, kas, visticamāk, ar šo lēmumu arī izdarīts. Politiķim pēc pēdējās vizītes varas gaiteņos palicis rūgtums: “Nekad nav bijis tāds nihilisms, nerēķināšanās ne ar ko un ne ar vienu.”

Arī H.Vents uzskata, ka reformai līdz finišam bija jānonāk, kad visas nianses izrunātas. Par vēlētu vietējo kopienu pārstāvniecības ideju viņš ir skeptisks, saskatot līdzību ar Krievijas Federāciju, kur katrai nelielākai kopienai ir savs vecākais, bet bez naudas un lemšanas iespējām. H.Vents zināja teikt, ka vairāki pašvaldību vadītāji jau apspriežoties par iespēju vērsties Sa­tversmes tiesā. Pārgaujas novada priekšsēdētājs gan nesliecas spert šādu soli.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe pievienojas, ka reformu vēlētos piedzīvot kā kvalitatīvu un pilnībā izstrādātu projektu, kas arī bijusi galvenā motivācija pievienoties protesta vēstulei. “Tas bija tas iemesls, ne tik daudz, ka nepatiktu Raunas novada risinājums,” paskaidroja E.Zurģe, paužot pārliecību, ka pēdējā gada laikā notiekošais “ir vairāk politika, ne reforma”. Viņa gan arī ir vienīgā, kura atzina, ka, visticamāk, likumdevēja pašreizējā sasaukuma spēku kombinācijā kvalitatīvs iznākums arī, visticamāk, vairs nebūtu bijis iespējams. Taujāta par vērtējumu Valsts prezidenta izteikumiem, ka nekas nav akmenī cirsts un ka pieļautās nepilnības ir iespējams pēcāk labot ar likuma grozījumiem vai Satversmes tiesas ceļā – E.Zurģe prognozē šo notikumu neizbēgamību. Raunas novada pašvaldība ST neplāno vērsties.

Jau stāstījām, ka Saeima 10.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja ATR likumu, ar to paredzot no 2021.gada 1.janvāra izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vie- tā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi