Raksti

Viedokļi

Kvalitatīvu reformu, ne politisku ietvaru

Līga Salnite.

Nokaitēta atmosfēra Latvijas administratīvi teritoriālo reformu nav pametusi nevienā tās posmā. Argumentu sadursmēm piesātināts bija gan 2009.gads, kad tika īstenota sākotnējā pāreja no rajoniem uz nu jau pierastajiem novadiem, gan aizvadītais gads, kad pašvaldību sašutumu izprovocēja atbildīgo institūciju formālā attieksme pret vietvaru viedokļiem.

Protams, katrai pašvaldībai bija savs redzējums, cik ļoti piemērots vai nelietderīgs attiecīgajā teritorijā ir likumprojektā iecerētais risinājums – liela daļa novadu vadītāju diemžēl arī pēc uzklausīšanas atbildīgajā Saeimas komisijā sajutās tā arī nesadzirdēti. Taču tā vien šķiet, ka lielāko neapmierinātības vilni izraisīja tieši temps, ar kādu reformas mugurkauls tika formēts un nostiprināts – Covid-19 ierobežošanas vārdā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos likumprojekta gaitu tā neviennozīmīgā vērtējuma dēļ nevis piebremzēja, bet gan vēl straujāk ieripināja finiša taisnē. Tā rezultātā mieles palikušas ne tikai tām vietvarām, bet arī tiem, kuriem jaunais risinājums pat šķiet apmierinošs, bet nav ne mazākās skaidrības, kā tas notiks praktiski un cik sāpīgi nāksies maksāt par steigā pieļautām kļūdām. Nedēļu pēc Saeimas galīgajā lasījumā paustā atbalsta reformas centrālajam likumprojektam – 16.jūnijā – trīs mūspuses pašvaldību vadītāji parakstīja 46 vietvaru kopīgo protesta vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, kuram kā pēdējai instancei ir iespēja reformas vilcienu apturēt. Valsts pirmā amatpersona īpaši šim jautājumam sasauktā preses konferencē garo brīvdienu priekšvakarā žurnālistiem pavēstīja, ka pēc visu argumentu un norišu izvērtēšanas nolēmis strīdīgo likumu tomēr izsludināt, veltot gan kon­struktīvu kritiku projekta virzītājiem, gan vienlaikus paužot pārliecību – atlikt reformas pirmos konceptuālos soļus vairs nedrīkst ne mirkli. Tiesa, visi trīs vietvaru pārstāvji no vēsturiskā Cēsu rajona “Druvai” atzina, ka lielas cerības uz Valsts prezidenta pozitīvu atbildes reakciju nebija likuši.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš neslēpj izbrīnu par Valsts prezidenta publiski pausto visai aso kritiku likumprojektam un vienlaikus lēmumu to izsludināt. E.Levits uzrunā nudien atzina atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadīto reformas gaitu par nepietiekami pārdomātu, ka ātrākas virzības vārdā upurēta pienācīga koncepcijas izstrāde un dialogs ar sabiedrību, vēl kritiku noslēdzot ar – “to nevar uzskatīt par laba reformas procesa paraugu”. I.Putniņš ir gandarīts, ka augstā valsts amatpersona arī publiski atzīst reformas vājumu, nevis pašvaldībām tiek norādīts, ka “mēs te krēslos iesēdušies būtu”. Vecpiebalgas novada vadītājs arī uzteic prezidenta iniciatīvu, ka drīzumā Saeimā jāiesniedz likumprojekts par kultūrvēsturiskajām zemēm, kas ir tieši Vec­piebalgas novada viena no lielākajām bažām. Šī likumdošanas iniciatīva vieš cerības, ka kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanā varētu paļauties arī uz valsts atbalstu. I.Putniņš arī pozitīvi raugās uz ieceri noteikt vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus, paredzot kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai. Tomēr I.Putniņš nepiekrīt, ka svarīgāk ir reformu iesākt ar ietvara likumu, uz vēlāku laiku atliekot kļūdu labojumus. Reizē Vecpiebalgas novada vadītājs prognozē neizbēgamu centralizācijas pieaugumu un attālāko teritoriju pārtapšanu par centru piedēkļiem.

Arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsver: “Tas nav stāsts, ka nevajadzētu reformu, bet gan par to, ka tas, kā šis process notika, nebija pareizi.” Turklāt šāds vērtējums saņemts arī no Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas. “Kāpēc apzināti taisīt brāķi? Kādēļ vienu reizi nevaram uztaisīt tā, ka tas ir pārdomāts, izstrādāts un varam to tiešām parādīt kā paraugu?” neizpratnē ir paš­valdības vadītājs, pārliecināts, ka šie lēmumi pēc neilga laika atkal novedīs pie pilnīgas reformas principu pārskatīšanas no jauna. Attiecībā uz Valsts pirmās amatpersonas lemto H.Vents ir nesaudzīgs – valsts galva ir politiski ielikts prezidents, un sava nodeva viņam bija jāatdod, kas, visticamāk, ar šo lēmumu arī izdarīts. Politiķim pēc pēdējās vizītes varas gaiteņos palicis rūgtums: “Nekad nav bijis tāds nihilisms, nerēķināšanās ne ar ko un ne ar vienu.”

Arī H.Vents uzskata, ka reformai līdz finišam bija jānonāk, kad visas nianses izrunātas. Par vēlētu vietējo kopienu pārstāvniecības ideju viņš ir skeptisks, saskatot līdzību ar Krievijas Federāciju, kur katrai nelielākai kopienai ir savs vecākais, bet bez naudas un lemšanas iespējām. H.Vents zināja teikt, ka vairāki pašvaldību vadītāji jau apspriežoties par iespēju vērsties Sa­tversmes tiesā. Pārgaujas novada priekšsēdētājs gan nesliecas spert šādu soli.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe pievienojas, ka reformu vēlētos piedzīvot kā kvalitatīvu un pilnībā izstrādātu projektu, kas arī bijusi galvenā motivācija pievienoties protesta vēstulei. “Tas bija tas iemesls, ne tik daudz, ka nepatiktu Raunas novada risinājums,” paskaidroja E.Zurģe, paužot pārliecību, ka pēdējā gada laikā notiekošais “ir vairāk politika, ne reforma”. Viņa gan arī ir vienīgā, kura atzina, ka, visticamāk, likumdevēja pašreizējā sasaukuma spēku kombinācijā kvalitatīvs iznākums arī, visticamāk, vairs nebūtu bijis iespējams. Taujāta par vērtējumu Valsts prezidenta izteikumiem, ka nekas nav akmenī cirsts un ka pieļautās nepilnības ir iespējams pēcāk labot ar likuma grozījumiem vai Satversmes tiesas ceļā – E.Zurģe prognozē šo notikumu neizbēgamību. Raunas novada pašvaldība ST neplāno vērsties.

Jau stāstījām, ka Saeima 10.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja ATR likumu, ar to paredzot no 2021.gada 1.janvāra izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vie- tā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *