Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Kur slēpjas aplokšņu algas?

Jānis Gabrāns
19:57
06.12.2021
5

Kad pirms neilga laika aptaujāju uzņēmējus sakarā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem par obligāto vakcināciju klātienē strādājošajiem, nācās dzirdēt, ka darbinieki tiek atlaisti, jo nevēlas vakcinēties.

Jautājot, ko šie atlaistie darīs, ja neviens viņus oficiāli darbā neņems, kāds no uzņēmējiem norādīja, ka, visticamāk, viņi nonāks pelēkajā sektorā. Būvēs privātmājas, kur pasūtītājam pārsvarā vienalga,    maksāt oficiāli vai ne, turklāt otrajā gadījumā, iespējams, pat ir lētāk. Kopā ar citiem nevakcinētajiem veidos “kreisās” brigādes dažādiem darbiem, bet rezultātā nodokļi valstij netiks maksāti.

Par pelēko zonu, aplokšņu algām runāts, rakstīts daudz, bet situācija, šķiet, pārāk neuzlabojas. Gluži tāpat kā ar dūmu detektoriem mājokļos, atstarotājiem pie apģērba un citām jomām, kur jāpaiet ilgam laikam, plašām kampaņām, lai vezums iekustētos.

Aplokšņu algu sakarā šonedēļ portālā makroekonomika.lv tika publicēts Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta raksts “Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?”, kas dod ieskatu, kurā uzņēmējdarbības sektorā šī problēma sastopama biežāk. Ekonomistu pētījums rāda, ka tieši mazo uzņēmumu sektorā tā sastopama visbiežāk, bet, kā zināms, arī Cēsu novadā ļoti liels skaits tieši mazo uzņēmumu.

Ekonomisti raksta: “Plašā ēnu ekonomikas izplatība visai bieži un pamatoti tiek piesaukta kā viena no lielākajām Latvijas ekonomikas problēmām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumiem ir grūtības saņemt banku kredītus attīstībai un kāpēc valsts finansējums virknei nozaru ir zem Eiropas Savienības standartiem.

Ēnu ekonomika nozīmē arī nozīmīgus konkurences kropļojumus, radot šķēršļus godīgu uzņēmumu attīstībai. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ēnu ekonomikai tiek veltīta virkne pētījumu un neskaitāmas diskusijas, kas mēģina aplēst “pelēkā sektora” apjomus un izprast cēloņus. Arī Latvijas Bankā esam pievērsušies šai tēmai un, izmantojot jaunas analīzes metodes, veikuši savu novērtējumu ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām.

Tomēr mūsu mērķis nebija novērtēt kopējo aplokšņu algu maksājumu apjomu (kas, starp citu, sanāca ap 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru). Viens cipars, kas turklāt ir visai atkarīgs no novērtēšanas metodoloģijas, nevar pilnībā raksturot problēmu un drīzāk atspoguļo “vidējo temperatūru slimnīcā”. Mūsu mērķis bija rast atbildi uz jautājumu: kurās sabiedrības daļās aplokšņu maksājumi ir izplatītākie?

Nākas secināt, ka aplokšņu algas mazajos uzņēmumos ir sastopamas daudz biežāk, salīdzinot ar vidējiem un it īpaši lielajiem uzņēmumiem un tas nav atkarīgs no saimnieciskās darbības nozares. Saskaņā ar mūsu novērtējumu līdz divām trešdaļām no darbiniekiem, kas strādā mazajos uzņēmumos (uzņēmumi ar darbinieku skaitu zem 20), saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī neoficiālo piemaksu. Salīdzinājumam – vidēja izmēra uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām.

Novērojums, ka alga aploksnē ir biežāk sastopama mazos uzņēmumos, nav pārsteidzošs un tam varētu būt vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, lieliem uzņēmumiem tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu inspektoru, ekonomistu, masu mediju puses, kas manāmi paaugstina ar nelegālajiem maksājumiem saistītos riskus. Otrkārt, mazo uzņēmumu starpā daudz retāk sastopami valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kas pieder ārvalstu investoriem, un šādos uzņēmumos aplokšņu algas sastopamas salīdzinoši retāk.

Sekas augstai aplokšņu algu sastopamībai neaprobežojas ar nenomaksātajiem nodokļiem vien. Vēl viena aplokšņu algu blakne ir konkurences kropļošana. Izvairīšanās no nodokļiem ļauj uzņēmumam samazināt ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas un iegūt priekšrocību pār konkurentiem, kas no nodokļu nomaksas neizvairās.

Līdzīgu ainu vērojam ne tikai tautsaimniecībā kopumā, bet arī katrā atsevišķā nozarē, kur izvairīšanās no darbaspēka nodokļiem sniedz mazajiem uzņēmumiem konkurences priekšrocības. Tas var kavēt “godīgo” uzņēmumu izaugsmi un ilgtermiņā bremzēt Latvijas ekonomikas attīstību.

Vērts pieminēt arī problēmas risināšanas virzienus. Kā jau parasti, var pielietot “burkāna un pātagas” principu. Ar “pātagu” viss skaidrs, vismaz teorētiski – pilnveidot nodokļu inspekciju efektivitāti, precīzi identificējot un piemērojot bargus sodus uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas. “Burkāna” princips savukārt prasa darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu – darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši augsts, it īpaši zemo algu grupā. Mūsu analīze parāda, ka zemāki darbaspēka nodokļi ļaus samazināt iespēju iegūt negodprātīgu konkurences priekšrocību, veiks resursu pārdali, novirzot darbaspēka un kapitāla resursu produktīvākajos uzņēmumos, un uzlabos tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi