Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Kur palicis mūsu patriotisms

Druva
00:00
24.11.2006
2

Pagājusi Lāčplēša diena un Latvijas Republikas 88. gadskārta. Atskanējusi kāda mazāk vai vairāk patriotiska runa. Tieši par to arī manas pārdomas.

Patriotisms un Tēvzemes mīlestība, ciešas tagadnes un pagātnes saites ir katras tautas izdzīvošanas pamats. Ar Latvijas ideju sirdī neatkarības gadu rītausmā latvju dēli cīnījās un krita atbrīvošanas cīņās.

Tēvzemes mīlestība deva spēku simtiem tūkstošiem bēgļu atgriezties Latvijā un uz drupās sagrautās valsts pamatiem neatkarības 20 gados uzcelt plaukstošu, attīstītu valsti.

Neatkarīgās Latvijas laikos ieaudzinātās patriotisma jūtas un ilgas pēc Dzimtenes deva spēku daudziem cilvēka prātam neaptveramos apstākļos izdzīvot Staļina nāves nometnēs.

Sarkanbaltsarkanais vairodziņš bija latviešu leģionāra patriotisma apliecinājums cīņā pret boļševismu, ar ideju par Latvijas brīvību.

Mūsu karogs, himna un Latvijas vārds bija vienīgie ieroči Baltijas ceļā un barikāžu dienās.

Kur šodien palicis mūsu patriotisms un lepnums par savu valsti?

Liela daļa vainas gulstas uz mūsu valsts vadītājiem, aizmirstot galveno, rūpes par savu tautu, par saviem vēlētājiem, pirmā vietā liekot personīgās intereses un partiju ambīcijas. Pagājuši 15 neatkarības gadi, bet visās jomās esam pēdējie Eiropā. Atstumti un neievēroti, tūkstošiem tautiešu ar mierīgu sirdi vai dziļu izmisumu, pametot pat bērnus, Latviju nomaina pret dzīvi svešumā, bēgot no savas latvietības, savas valodas un kultūras.

Gadiem tiek runāts par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, bet tik daudz atrunu, ka risinājumu nevaram rast. Tāpēc nav brīnums, ka tik elementāru jautājumu, kas ir Lāčplēša diena, nezina tuvu pie 80 procentiem aptaujāto.

Piedaloties 25. marta un 14. jūnija atceres pasākumos, ar sāpi sirdī nākas vērot, cik maz to atceras, grūti ieraudzīt skolu jaunatni. Ja pirmās Latvijas brīvvalsts gados skautu, gaidu un mazpulku organizācijas bija patriotisma un Tēvzemes mīlestības pamats, tad šodien darbs ar jaunatni nīkuļo, izņemot tās skolas, kur patriotisma jūtas ir skolotāju sirdslieta.

No atsevišķu politiķu un žurnālistu mutes dažkārt nākas dzirdēt, ka nacionālpatriotisms kļuvis gandrīz vai par lamu vārdu, velkot paralēles ar Hitlera nacionālsociālismu.

Nesen skatoties Dombura raidījumu ”Kas notiek Latvijā?”, uz jautājumu, vai jaunā valdība būs labāka vai sliktāka, attiecība bija apmēram 15:1 par labu pēdējam. Kur šeit loģika, starp valdošo varas eliti un nosacīto opozīciju taču bija līdz-svars.

Jautājums paliek atklāts, vai esam populistisko solījumu upuri, vai vainojams nacionālpatriotisko spēku vienotības trūkums.

Šodien, kas apdraudēta latviešu nācijas izdzīvošana un pastāvēšana nāciju sajaukšanās ietvaros, vai esam gatavi pret to cīnīties? Vai savas padevības, vienaldzības un maldīgi gļēvo nostāju dēļ esam to upuru cienīgi, kuri ziedoja savu dzīvību Latvijas vārdā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi