Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Kur mācīties manam bērnam?

Druva
00:00
02.03.2007
2

valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas loceklis, speciālais pedagogs, logopēds, pedagoģijas maģistrs

Šo rakstu mani pamudināja uzrakstīt Cēsu rajona dažu vecāku izteikumi un viens mans bijušais skolnieks.

“Labdien, skolotāj! Es esmu Kārlis. Jūs jau mani neatceraties! Man burtnīcas vienmēr bija piezīmētas ne ar uzdotajiem uzdevumiem, bet ar ķēpājumiem. Bija jau arī „mākslas darbi”, piemēram, jūsu portreti. Nemācēju uzrakstīt nevienu vārdu bez kļūdām. Par to es tiku rāts un man bija jānoklausās ne tikai „lekcijas”, bet pašam jāpiedalās sarunās, jāizdara savi spriedumi. Sākumā man tas iepatikās, bet, kad sāku saņemt domāšanas papilddarbus, sāku no jums izvairīties. Vieglāk dzīvot, ja nav papildus jāstrādā. Bet darbu Spārē es iemācījos. Tagad man pašam ir sava neliela kokapstrādes firma. Dzīvot varam. Viena meita apgūst vācu valodu Vācijā…” Šādu, gandrīz monologu, es uz-klausīju vienā nejaušā satikšanās reizē Cēsu rajonā. Tagad dzirdētais man jāpārdomā. Vai šim tagadējam pusmūža vīram, kurš izdara loģiskus spriedumus, kādreiz vajadzēja mācīties Spāres speciālajā skolā? Laikam jau ne. Bet toreiz nebija attīstījusies diferenciālā diagnostika tādā līmenī, kādā tā ir šodien. Cilvēks ir izaudzis, strādā un, galvenais, atradis savu vietu mūsu sabiedrībā. Viņš nenosoda Spāres speciālo skolu, bet savas ģimenes attieksmi pret bērnu likteni un skolu vispār.

Spāres speciālajā internātskolā strādāju pirms 20 gadiem gandrīz 25 gadus visos pedagoģiskajos posteņos, kādi bija skolā. Ja šiem gadiem pievieno vēl vēlāko darba gadu pieredzi, tad var izdarīt skolas darba analīzi un dažādus secinājumus. Ar Cēsu rajona skolu dzīvi man ir joprojām sakari. Reizi pa reizei man jāuzklausa arī vecāku pretrunīgi spriedumi par mācību un audzināšanas darbu Spāres speciālajā internātskolā un citās rajona skolās. Tie pa lielākajai daļai ir subjektīvi, visbiežāk no sērijas „viena tante teica”. To varbūt varētu mazināt kāds atklāto durvju dienas pasākums, kura norisē aktīvi darbotos arī pašvaldību sociālie darbinieki.

Patīkami, ka par speciālās skolas darbu daudz raksta rajona laikraksts „Druva”.

Ieskatīsimies apkārtējos cilvēkos! Cik tie ir dažādi! Mēs katrs savu kaimiņu vērtējam no sava skatu tornīša. Tāpat citi spriež par mani. Neobjektīvākie bieži vien ir vecāki spriedumos par savu bērnu. Tas rodas, ja mūsu zināšanas par bērnu attīstības traucējumiem ir minimālas vai nepilnīgas. Nevajag kautrēties šīs problēmas apspriest ar skolotājiem, bērnu ārstiem un psihiatriem. Bērnu nesekmībai skolā var būt dažādi cēloņi. Palīdzību var gūt gan pie psihologiem, gan speciālajiem skolotājiem, kuri tagad ir daudzu skolu štatos.

Ja skolēna garīgās attīstības traucējumi ir viegli, ja tuvākajā skolā klases sastāvs ir neliels, tad skolēnam ieteicams mācīties skolā pie dzīves vietas. Ja skolēna diagnozei ārsts pievieno precizējošu papildkodu, tad laikam šim skolēnam ieteicamāk ir mācīties speciālajā skolā, kurā tiks nodrošināta labāka medicīniskā un speciālā pedagoģiskā palīdzība, individuālā pieeja.

Ja skolēna garīgās attīstības traucējumi ir izteiktāki, tad lielāku palīdzību sniegs speciālās skolas mācību un audzināšanas sistēma. Tajā skolēnam izveidos individuāli piemērotu mācību programmu. Paralēli tam skolēni tiks ievirzīti arī praktiskajā darbā, profesijas elementāru iemaņu un darba prasmju apguvei. Šie skolēni nav spējīgi savu uzmanību ilgstoši koncentrēt garīgam darbam, viņi strauji aizmirst vai neizprot skolotāja frontāli izvirzītos uzdevumus un sāk traucēt darbu pārējiem skolēniem.

Jau vairākus gadus speciālajās skolās mācās bērni, kuru garīgās attīstības traucējumi ir spilgti izteikti un kuriem ir piešķirts invaliditātes pabalsts. Agrāk šos skolēnu skolā neuzņēma, uzskatīja par neapmācāmiem. Tagad šādus bērnus māca, veido elementāras darba un pašapkalpes iemaņas. Dažus vecākus neapmierina tas, ka bērns skolā mācās 3 – 5 gadus, bet lasīt nemāk, aritmētiskās darbības neveic pat 10 apjomā. Bet, vecāki, salīdziniet bērna tagadējo attīstības līmeni ar prasmēm pirms pieciem gadiem. Jūs pamanīsiet atšķirības un pozitīvus panākumus. Tas ir sistemātiska darba rezultāts. Ir arī reti gadījumi, kad bērna attīstība norit ar mīnus zīmi, bet par to jākonsultējas ar speciālajiem pedagogiem un mediķiem.

Zinātnes, medicīnas, pedagoģijas un psiholoģijas attīstība rit ļoti strauji. Ir tūkstošiem faktoru, kas var radīt attīstības novirzes. Tomēr pagaidām mēs neprotam savlaicīgi atklāt, ārstēt un pārvarēt vai mazināt visus attīstības traucējumus. Nedrīkstam nolaist rokas, bet dzīvot cerībās uz labāku prognozi un izpildot speciālo pedagogu ieteikumus. Vecāki! Ne jau visi cilvēki var kļūt par garīgā darba speciālistiem. Daži ir spējīgi izpildīt darbus, kas saistīti ar praktisku darbošanos vai tikai ar sevis apkopšanu. Tieši no jūsu izpratnes par bērna attīstību, par piemērotas mācību programmas noteikšanu un atbilstošas skolas atrašanu būs labākais atbalsts bērna turpmākajai dzīvei. Jūs taču savam bērnam vēlat laimīgu dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
34

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi