Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Krāpnieki meklē arvien jaunas iespējas

Jānis Gabrāns
13:59
30.07.2020
2

Latvijā ik pa laikam aktivizējas krāpnieki, kuri, zvanot un uzdodoties par banku darbiniekiem, cenšas no iedzīvotājiem iegūt piekļuvi bankas kontam vai maksājumu kartēm. Sarunas laikā, kas notiek krievu valodā, šie viltus bankas darbinieki stāsta par it kā aizdomīgu darījumu klienta bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt sensitīvu informāciju.

Finanšu nozares asociācija atgādina, ka bankas nekādā gadījumā nezvanīs klientam, lai lūgtu atklāt pieejas datus: konta numuru, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kartes PIN kodu -, internetbankas pieejas paroles.

Visbiežāk krāpnieki nerunā latviski, taču Latvijā strādājošas bankas darbinieks nekad neatteiks saziņu latviešu valodā. Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, saruna jāpārtrauc un jā­zvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, kurš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.

Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī tad, ja karte pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, tā nekavējoties jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.
Pēdējās dienās dzirdēts un lasīts par gadījumiem, kad no bankas kartēm tiek noņemta nauda, kartes turētājam par to nezinot. Ar šādu vēstījumu savā kontā facebook dalījās rakstnieks Arno Jundze. Viņš raksta: “Gluži nejauši pamanīju, ka manā bankas kontā, ko izmantoju retos gadījumos, parādījusies dīvaina rezervēta summa – pāri par 1000 eiro. Sāku skatīties, jo karti izmantoju tik maz, ka atceros katru pirkumu. Izrādījās, it kā par pirkumiem, it kā Amazonē pēdējo 10 dienu laikā, ko neesmu veicis. Pirkumi vairāki, katrs 100 līdz 200 eiro robežās. Turpat internetbankā paziņoju “Swedbank Latvia”, viņi ar mani nekavējoties sazinājās, tika nobloķēta karte, maksājumi apturēti. Morāle? Šad tad jāskatās arī uz rezervētajām summām, un noteikti pārbaudiet kartes, ko ikdienā nelietojat. Bija liela varbūtība, ka es par šo uzzinātu pēc pusgada.”

Par līdzīgu gadījumu stāstīja arī kāds cēsnieks, kurš, kādu iekšēju stimulu vadīts, nolēmis paskatīties, kas notiek viņa bankas kontā, un pamanījis dīvainus maksājumus, kas veikti no viņa kartes. Vairāki maksājumi par nelielām summām, kopā 60 eiro. Nekavējoties sazinājies ar savu banku, karte nobloķēta, un nauda atskaitīta atpakaļ.

“Swedbank Latvija” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops sarunā ar “Druvu” norāda, ka jārunā par diviem dažādiem krāpniecības veidiem: “Vieni ir krievvalodīgie zvanītāji, kuri aicina nosaukt piekļuves informāciju, apstiprināt Smart ID maksājumus un tamlīdzīgi. Tā viņi piekļūst bankas kontam un veic pārskaitījumus uz ārvalstu kontiem. Tā ir krāpšana, ko izmeklē Valsts policija.

Otrs ir stāsts par to, ka maksājumu kartes tiek kompromitētas. Cilvēki bieži iepērkas internetveikalos, kas dažkārt izveidoti tikai ar domu – iegūt karšu datus, lai noņemtu naudu. Gadās, ka internetveikalu izveidotāji nav ieguldījuši pietiekami daudz serveru drošībā un kāds ielaužas un nokopē datus.”
Lai labāk kontrolētu situāciju, vērts pieslēgt mobilo lietotni, kas par katru darījumu uzreiz nosūta ziņu, un tas ir bezmaksas pakalpojums. Pakalpojums, ka tiek sūtīta SMS ziņa, ir maksas pakalpojums.

Ja no mobilās lietotnes atnāk paziņojums, ka naudu noņēmis kāds nepazīstams komersants, uzreiz jāziņo bankai, un šos izkrāptos līdzekļus var atgūt.
Bankas pārstāvis stāsta par tipiskiem gadījumiem, kā viltus internetveikali ķer klientus: “Viņi darbojas sociālajos tīklos, kur piedāvā dažādas firmas preces par ļoti zemām cenām. Piemēram “Ray ban” saulesbrilles par 20 eiro, bet realitātē tās nevar dabūt lētāk par 100 eiro. Kāpēc lai kāds pārdotu par 20 eiro? Cilvēki varbūt domā, ka kāds iztirgo krājumus, pasūta brilles, labākajā gadījumā kāds šīs firmas viltojums arī atnāk, bet karšu dati aizgājuši nezināmā virzienā. Tāpēc pārāk aizdomīgi lētiem piedāvājumiem nevajadzētu uzticēties.”

Ja tomēr ir vēlme riskēt un šādus pirkumus veikt, svarīgi pievērst uzmanību internetveikala adresei, reģistrācijas valstij, atsauksmēm internetā, pārliecināties par šī veikala klientu servisu, kontaktiem. Pie internetveikala adreses lodziņa pārbaudīt, vai ir drošības ikonas, vai internetveikala adrese sākas ar https://.

J. Krops stāsta, ka vairumā gadījumu bankas pašas izķer šos krāpniekus, jo vairumā gadījumu tas notiek organizēti, lielākos apmēros. Dažkārt šādi konti, portāli tiek nobloķēti, vēl pirms klienti paspēj par to ziņot bankai.

“Karšu monitorings strādā diennakts režīmā, un bijuši gadījumi, kad cilvēks, no rīta pieceļoties, telefonā atrod paziņojumu, ka no konta noņemti 100 eiro, bankas paziņojumu, ka karte ir bloķēta un jau pasūtīta jauna, un vēl vienu bankas paziņojumu, ka šie 100 eiro jau atskaitīti atpakaļ. Kamēr cilvēks gulējis, viss aplis jau iziets.

Maksājumu kartes ir bankas atbildība, mēs nodrošinām karšu drošību, tāpēc arī spējam atgriezt naudu klientiem. Ja cilvēks iekrīt uz šiem zvanītājiem un pats labprātīgi nodod viņiem sensitīvo informāciju, jāvēršas Valsts policijā, jo tā ir krāpšana,” skaidro bankas pārstāvis.

Valsts policijas Vidzemes reģi­ona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis “Druvai” apliecināja, ka vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāji vismaz pēdējo mēnešu laikā nav vērsušies pie vietējiem likumsargiem par nesankcionētiem maksājumiem internetveikalos vai citādi noskaidro- tu naudas aizplūšanu no kon-tiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
64

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi