Raksti

Viedokļi

Krāpnieki meklē arvien jaunas iespējas

Jānis Gabrāns

Latvijā ik pa laikam aktivizējas krāpnieki, kuri, zvanot un uzdodoties par banku darbiniekiem, cenšas no iedzīvotājiem iegūt piekļuvi bankas kontam vai maksājumu kartēm. Sarunas laikā, kas notiek krievu valodā, šie viltus bankas darbinieki stāsta par it kā aizdomīgu darījumu klienta bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt sensitīvu informāciju.

Finanšu nozares asociācija atgādina, ka bankas nekādā gadījumā nezvanīs klientam, lai lūgtu atklāt pieejas datus: konta numuru, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kartes PIN kodu -, internetbankas pieejas paroles.

Visbiežāk krāpnieki nerunā latviski, taču Latvijā strādājošas bankas darbinieks nekad neatteiks saziņu latviešu valodā. Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, saruna jāpārtrauc un jā­zvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, kurš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.

Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī tad, ja karte pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, tā nekavējoties jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.
Pēdējās dienās dzirdēts un lasīts par gadījumiem, kad no bankas kartēm tiek noņemta nauda, kartes turētājam par to nezinot. Ar šādu vēstījumu savā kontā facebook dalījās rakstnieks Arno Jundze. Viņš raksta: “Gluži nejauši pamanīju, ka manā bankas kontā, ko izmantoju retos gadījumos, parādījusies dīvaina rezervēta summa – pāri par 1000 eiro. Sāku skatīties, jo karti izmantoju tik maz, ka atceros katru pirkumu. Izrādījās, it kā par pirkumiem, it kā Amazonē pēdējo 10 dienu laikā, ko neesmu veicis. Pirkumi vairāki, katrs 100 līdz 200 eiro robežās. Turpat internetbankā paziņoju “Swedbank Latvia”, viņi ar mani nekavējoties sazinājās, tika nobloķēta karte, maksājumi apturēti. Morāle? Šad tad jāskatās arī uz rezervētajām summām, un noteikti pārbaudiet kartes, ko ikdienā nelietojat. Bija liela varbūtība, ka es par šo uzzinātu pēc pusgada.”

Par līdzīgu gadījumu stāstīja arī kāds cēsnieks, kurš, kādu iekšēju stimulu vadīts, nolēmis paskatīties, kas notiek viņa bankas kontā, un pamanījis dīvainus maksājumus, kas veikti no viņa kartes. Vairāki maksājumi par nelielām summām, kopā 60 eiro. Nekavējoties sazinājies ar savu banku, karte nobloķēta, un nauda atskaitīta atpakaļ.

“Swedbank Latvija” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops sarunā ar “Druvu” norāda, ka jārunā par diviem dažādiem krāpniecības veidiem: “Vieni ir krievvalodīgie zvanītāji, kuri aicina nosaukt piekļuves informāciju, apstiprināt Smart ID maksājumus un tamlīdzīgi. Tā viņi piekļūst bankas kontam un veic pārskaitījumus uz ārvalstu kontiem. Tā ir krāpšana, ko izmeklē Valsts policija.

Otrs ir stāsts par to, ka maksājumu kartes tiek kompromitētas. Cilvēki bieži iepērkas internetveikalos, kas dažkārt izveidoti tikai ar domu – iegūt karšu datus, lai noņemtu naudu. Gadās, ka internetveikalu izveidotāji nav ieguldījuši pietiekami daudz serveru drošībā un kāds ielaužas un nokopē datus.”
Lai labāk kontrolētu situāciju, vērts pieslēgt mobilo lietotni, kas par katru darījumu uzreiz nosūta ziņu, un tas ir bezmaksas pakalpojums. Pakalpojums, ka tiek sūtīta SMS ziņa, ir maksas pakalpojums.

Ja no mobilās lietotnes atnāk paziņojums, ka naudu noņēmis kāds nepazīstams komersants, uzreiz jāziņo bankai, un šos izkrāptos līdzekļus var atgūt.
Bankas pārstāvis stāsta par tipiskiem gadījumiem, kā viltus internetveikali ķer klientus: “Viņi darbojas sociālajos tīklos, kur piedāvā dažādas firmas preces par ļoti zemām cenām. Piemēram “Ray ban” saulesbrilles par 20 eiro, bet realitātē tās nevar dabūt lētāk par 100 eiro. Kāpēc lai kāds pārdotu par 20 eiro? Cilvēki varbūt domā, ka kāds iztirgo krājumus, pasūta brilles, labākajā gadījumā kāds šīs firmas viltojums arī atnāk, bet karšu dati aizgājuši nezināmā virzienā. Tāpēc pārāk aizdomīgi lētiem piedāvājumiem nevajadzētu uzticēties.”

Ja tomēr ir vēlme riskēt un šādus pirkumus veikt, svarīgi pievērst uzmanību internetveikala adresei, reģistrācijas valstij, atsauksmēm internetā, pārliecināties par šī veikala klientu servisu, kontaktiem. Pie internetveikala adreses lodziņa pārbaudīt, vai ir drošības ikonas, vai internetveikala adrese sākas ar https://.

J. Krops stāsta, ka vairumā gadījumu bankas pašas izķer šos krāpniekus, jo vairumā gadījumu tas notiek organizēti, lielākos apmēros. Dažkārt šādi konti, portāli tiek nobloķēti, vēl pirms klienti paspēj par to ziņot bankai.

“Karšu monitorings strādā diennakts režīmā, un bijuši gadījumi, kad cilvēks, no rīta pieceļoties, telefonā atrod paziņojumu, ka no konta noņemti 100 eiro, bankas paziņojumu, ka karte ir bloķēta un jau pasūtīta jauna, un vēl vienu bankas paziņojumu, ka šie 100 eiro jau atskaitīti atpakaļ. Kamēr cilvēks gulējis, viss aplis jau iziets.

Maksājumu kartes ir bankas atbildība, mēs nodrošinām karšu drošību, tāpēc arī spējam atgriezt naudu klientiem. Ja cilvēks iekrīt uz šiem zvanītājiem un pats labprātīgi nodod viņiem sensitīvo informāciju, jāvēršas Valsts policijā, jo tā ir krāpšana,” skaidro bankas pārstāvis.

Valsts policijas Vidzemes reģi­ona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis “Druvai” apliecināja, ka vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāji vismaz pēdējo mēnešu laikā nav vērsušies pie vietējiem likumsargiem par nesankcionētiem maksājumiem internetveikalos vai citādi noskaidro- tu naudas aizplūšanu no kon-tiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *