Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Ko zinātnieki domā par sezonalitāti

Gunta Kalvāne
23:00
16.09.2015
11

Cēsīs septembrī uzstājās Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece, lai runātu par sezonalitāti.

Daba un cilvēks

Ēst tikai vietējos dārzeņus, tas pie mums tagad ir populāri. Mēs gaidām pirmās zemenes un vēlamies, lai tās būtu Latvijā audzētas, kaut arī tās nav tik garšīgas kā citas. Kad tirgū prasām pārdevējai, vai tās ir Latvijas, viņa sakrusto rokas un dedzīgi atbild: “Jā, jā!”.

Ēst sezonāli – tas ir ļoti izplatīti. To mācām jau bērniem, aicinot uzzīmēt, ko parasti ēd jūnijā un jūlijā un ko ģimenē ēdīs decembrī. Sezonas – tās ir periodiskas svārstības, kas notiek gadu no gada, tās var prognozēt. Tās notiek kalendārā gada ietvaros. Sezonām ir sākums un beigas. Jau tagad mēs zinām, kad būs pavasara sezona un ka tai sekos vasaras. Zinātnieki pēta sezonas, par tām uzzina sabiedrībā, bet tikpat labi var teikt, ka cilvēki paši zina pastāstīt par sezonām. Jau pirmatnējais cilvēks bija labs sezonu pazinējs. Tagadējā dzīve gan ir citāda, jo cilvēks spēj ražot un vienas sezonas ieguvumi var palikt pāri nākamajai. Pētījumi nepieciešami tāpēc, lai prognozētu patēriņu.

Ietekme uz dzīvi

Varētu šķist – kāda mūsdienās starpība – vai ārā ir dzeltenas lapas, vai arī šobrīd ienākas pirmās zemenes? Ja labi padomā, sezonalitāte ietekmē visu mūsu dzīvi. LU akadēmiskajā datu bāzē var uzzināt par 33 dažādām sezonām. Tajā skaitā ir ne tikai ar pārtikas lietošanu saistītās sezonas. Ir pludmales sezona un medību sezona, mūsdienās runā arī par televīzijas sezonām, kad cilvēki sagaida noteiktas pārraides. Ir sporta, medicīnas un brīvdienu sezonas. Veikali rīko atlaižu sezonas. Visu ikdienas pieredzi varētu salikt sezonu griezumā. Ir izpētīts, ka 11 procentiem cilvēku sezonas iepirkšanās trakums sagādā lielas galvas sāpes.

Gadalaiku maiņas arī nosaka sezonas. Tad cilvēki vairāk var saslimt ar noteiktām slimībām. Svarīgi to apzināties medicīnā, lai prognozētu, kas būs nepieciešams slimnieku aprūpē. Vistipiskākās Latvijā ir divas – gripas sezona, kas nereti pārvēršas pandēmijā, un ērču encefalīta sezona. Šogad ērces bija sevišķi aktīvas. Medīcīnas iestādēm potes bija vajadzīgas vairāk. Ir sezonālās depresijas vai arī cilvēkiem parādās depresiju iezīmes. Tad vairāk darba ir psihoterapeitiem. Viņiem labi zināmas ir Ziemassvētku, dzimšanas dienu pašnāvības domu sezonas. Tad daļai cilvēku paliek ļoti skumji un depresija ir klāt.

Miega un pelnīšanas sezonas

Zinātnieki izpētījuši miega sezonas. Ziemā guļam vidēji par pusotru stundu vairāk nekā vasarā. Arī laimei ir sezonalitāte, jo kurš gan ir laimīgs visu cauru gadu? Ja pajautāsiet – cilvēki teiks, ka pārsvarā laimīgi ir vasarā. Taču laimes sajūta daudzējādā ziņā atkarīga no tā, kurā mēnesī cilvēks ir dzimis. Tas ir zinātniski pierādīts. Piemēram, maijā dzimušie apgalvos, ka maijs ir vislaimīgākais.

Katram, kurš kaut ko tirgo, sezonalitāte jāņem vērā, jo ir naudas pelnīšanas sezonas. Visvairāk naudas iedzīvotāji tērē pirms Ziemassvētkiem, jo tas ir arī tā sauktās 13. algas saņemšanas laiks, un ļoti daudz naudas tiek tērēts dāvanām, īpaši bērniem. Vieniem ir tēriņi, citiem karstākais darba laiks, piemēram, gatavojot oriģinālas dāvanas, ko piedāvāt tirgū. Janvāris un februāris tirdzniecībā ir klusākie mēneši, taču šajā laikā cilvēki tiecas dzīvot tīrāk, labāk pērk tīrīšanas līdzekļus. Trešdienas pēc veiktajiem pētījumiem ir tirdzniecības darbiniekiem vislabākās, jo tajās visvairāk izdodas notirgot.

Dzimstība, mirstība un kāzas

Pavasarī dzimst vairāk bērnu. Šo sezonalitāti svarīgi zināt slimnīcām, jo tad vairāk būs nepieciešama mediķu palīdzība. Ja 60. gados visvairāk dzima vasarā, tad pēdējos 15 gados bērni vairāk dzimst martā. Tie ir jūlijā un augustā ieņemtie. Mēs esam urbānā sabiedrība, kurā lielākā daļa dzīvo pilsētās. Laikos, kad pārsvarā dzīvi noteica lauku ritmi, bērni dzima rudenī. Tad bija svarīgi, lai bērns pa ziemu apveļas un pavasarī māmiņa atkal var doties strādāt. Tagadējiem pilsētniekiem vēls rudens ir stresainākais laiks gadā, kad jāgatavo atskaites. Tad daudz mazāk pievēršas bērna plānošanai. Taču zinātnieki izpētījuši sievietes patieso sezonalitāti. Septembris un oktobris ir vislabākais laiks bērna plānošanai. Sieviete vasarā labi atpūtusies, no dārzeņiem un augļiem uzņēmusi daudz vitamīnu, viņa spēs iznēsāt bērniņu.

Mirstības līmenis visaugstākais ir ziemā, īpaši janvārī. Pēdējo simts gadu laikā tas nav mainījies. Pie tam lielākoties cilvēki pamet šo pasauli piektdienās un sestdienās. Iznāk tā, ka cilvēki arī šajā brīdī ir ļoti apzinīgi. Darba nedēļā pastrādāts, tikai tad var aiziet aizsaulē. Ar mirstības sezonalitāti ikdienā visvairāk ir saistīti pašvaldību sociālie dienesti. Tiem nepieciešami pētījumi, jo jāprognozē sociālo pabalstu izmaksas.

Ja kādreiz kāzu sezona bija rudenī, tad tik svinēja – ēda un dzēra kāzās trīs dienas, tad mūsdienās dzimtsarakstu nodaļās vislielākā noslodze ir jūlijā un augustā.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi