Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Ko spriedīs NATO Rīgas samitā

Druva
00:00
29.11.2006
4

, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs

Šajās dienās pasaules uzmanība pievērsta Rīgai, jo politikas analītiķiem, pētniekiem, militārās jomas speciālistiem ir svarīgi zināt, kādas jaunas vēsmas un virzības iezīmēs Rīgas samits. Pirms pusgada kā galvenais apspriežamais jautājums tika uzstādīta NATO militārā transformācija, lai efektīvi nodrošinātu mieru reģionos, kur alianse to uzskata par nepieciešamu. Pēdējo sešu mēnešu laikā situācija pasaulē mainījusies, un tagad par jautājumu nr. 1 uzskata NATO vadīto operāciju Afganistānā. Tur situācija saasinājusies, un NATO kopš vasaras pārņēmusi arī valsts dienvidus, kas tradicionāli uzskatīta par talibu bāzi. Tas bija nepieciešams, jo bez dienvidu pārņemšanas Afganistānas valsts atjaunošana nav iespējama. Valstu vadītājiem Rīgā jāpieņem nozīmīgi lēmumi, jo Afganistānas operācija NATO svarīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir vienīgā NATO tā dēvētā 5.panta operācija visā alianses pastāvēšanas vēsturē. 5.pants nosaka, ja kādai valstij tiek uzbrukts, visas valstis iet palīgā, un šī panta dēļ arī Latvija iestājās Ziemeļatlantijas blokā.

Operācija Afganistānā sākās pēc 11.septembra notikumiem, kad NATO padome pieņēma lēmumu, ka Amerikai ir uzbrukts, un tāpēc visām dalībvalstīm ir saistošs 5.pants.

Otrkārt, tā ir operācija, kurā parādās, cik efektīva NATO ir un būs 21.gadsimtā, pārejot no klasiskajām darbībām, kas bija aukstā kara laikā, uz krīžu novēršanu. Valstu vadītājiem Rīgā jāatrisina divi jautājumi: adekvāts karavīru skaits, lai varētu operāciju pabeigt; joprojām ir daudzas valstis, kas uzliek dažādus nacionālos ierobežojumus. Bijušas pat situācijas, kad, ja uzbrūk vienas valsts karavīriem, kaimiņu valsts karavīriem nav tiesību iet palīgā. Šādas situācijas jānovērš ne tikai Afganistānas, bet visas turpmākās NATO pastāvēšanas kontekstā.

NATO ir arī pienācis laiks Rīgas samitā virzīties uz priekšu praktisko militāro spēju iniciatīvu jomā, kas aliansei palīdzētu labāk tikt galā gan ar izaicinājumiem Afganistānā, gan arī ar krīžu menedžmenta vai humānajām operācijām nākotnē.

Otrs jautājums ir nākotne Kosovā, kurā arī NATO vada operāciju. Protams, ne jau NATO to izlems, bet jāapspriež, kad un kā noregulēt šo situāciju.

Aktuāla būs arī NATO transformācija. Valstu vadītājiem būs iespēja apstiprināt alianses politiskās vadlīnijas, kas noteiks tās aizsardzības spēju attīstību tuvākajos 10 – 15 gados.

Vēl viena tēma, kurā Latvija ir daudz darījusi, ir NATO paplašināšanās. Trīs valstis – Albānija, Maķedonija, Horvātija – vēlas saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei. Ir skaidri pateikts, ka šoreiz netiks pieņemti lēmumi par kādas valsts uzaicināšanu, bet Rīgas samits būs pēdējā pietura, kurā šīm valstīm dos konkrētus signālus, kas tām jāpadara, lai nākamajā samitā pēc diviem gadiem saņemtu uzaicinājumu pievienoties NATO. Ceram, ka noslēguma deklarācijā būs skaidri norādīts, ka paplašināšanās turpināsies.

Latvija daudz strādā, lai Rīgas deklarācijā tiktu apstiprināts, ka Gruzijas progress ceļā uz NATO bijis ievērojams, lai apsveiktu šo valsti ar panākumiem un atbalstītu centienus nākotnē pievienoties eiroatlantiskajai saimei. Gruzijai tas šobrīd ir būtiski, ņemot vērā saspīlēto situāciju šajā reģionā.

Jau šobrīd vairākas valstis, kas nav alianses locekles – Zviedrija, Somija, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna – piedalās tās vadītajās operācijās. Kā NATO tālāk veidot attiecības, kā sadarboties dažādu krīžu noregulēšanā?

Aktuāls ir arī jautājums par NATO sadarbību ar Eiropas Savienību. Alianse akūtas problēmas var risināt ar militāra spēka palīdzību, bet ES stiprā puse ir pēckonflikta, rekonstrukcijas fāze. Bet ne vienmēr šīs organizācijas sadarbojas tā, kā mēs to gribētu, tāpēc ceram, ka tiks atrasts sadarbības mehānisms. Tas būs nozīmīgi visai globālajai drošībai.

Cik radikāli un būtiski lēmumi tiks pieņemti Rīgā, to neviens nevar pateikt līdz pat samita beigām, jo darbs pie dokumentiem turpināsies līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr ceru, ka Rīgas samits iezīmēsies kā ļoti būtisks NATO attīstības posms. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi