Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Ko neredz premjers un viņa ministri

Sallija Benfelde
12:55
19.07.2017
1

Ministru kabinets beidzot vienojies par nodokļu reformu, tagad to atliek apstiprināt Saeimai, un visiem viss būs skaidrs.

Vai tiešām visiem un viss būs skaidrs? Un, vai galu galā neizrādīsies, ka daudz skandinātais taisnīguma un solidaritātes princips patiesībā atkal nesitīs mazāku ienākumu saņēmējus?
Jāteic, ka, raugoties uz nodokļu reformas ieceri, izskatās, ka dzīvojam pagājušajā gadsimtā, kad darbs un samaksa par darbu bija pavisam vienkārša, jo bija darba ņēmējs un darba devējs tajā izpratnē, kāda pastāvēja tajā laikā. Kā zināms, šodien darbus veic gan attālināti, gan ir mikrouzņēmumi un to nodokļi, gan inviduālie saimnieciskās darbības veicēji un pašnodarbinātie, un visbeidzot ir pensionāri, no kuriem daudzi turpina strādāt, lai nodrošinātu sev dzīvi virs izdzīvošanas līmeņa.

Apsveicami ir tas, ka beidzot esam spēruši soli iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencēšanas virzienā, un tie, kuri nopelna mazāk, procentos arī maksās mazāk. Taču tālāk jau seko pavisam dīvaina iecere – visus ar likumu piespiest maksāt trešajā pensiju līmenī. Kā zināms, trešais pensiju līmenis ir ne valsts, bet privāts pensijas krāšanas variants. Jā, tikai tā saucamā valsts pensija nekur nenodrošina labklājību, un daudzviet ir ne tikai tas, ko mēs saucam par trešo pensiju līmeni, bet pensiju darbiniekam uzkrāj arī darba devējs. Labai dzīvei pensijas gados mēdz arī iegādāties īpašumus, akcijas un tamlīdzīgi. Lai kā, Latvijā trešais jeb privātais pensiju līmenis ir vārgs vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jau daudziem ienākumi ir tik mazi, ka grūti kaut ko atlikt, daudzi uzskata, ka par visu jārūpējas valstij, bet turīgie bieži vien krāj savā kontā vai kabatā. Jeb­kurā gadījumā ir vismaz dīvaini, ka valsts grib noteikt, kas cilvēkam jādara ar savu naudu pēc nodokļu nomaksas. Tikpat labi kādā dienā valsts var pieņemt likumu, ka katrs iedzīvotājs gadā drīkst patērēt noteiktu daudzumu sāls, cukura vai gaļas, jo, lūk, pārmērīga šo produktu lietošana bojā veselību. Patiesībā tas, ka katram obligāti būs jāiemaksā pieci procenti trešajā pensiju līmenī, tātad privātfirmām, izskatās pēc zināma privāto uzņēmēju loka lobēšanas. Tāpat arī nav īsti skaidrs, kuriem pieci procenti būs jāmaksā? Vai arī strādājošiem vecuma pensionāriem un strādājošiem invaliditātes pensiju vai pabalstu saņēmējiem? Vai tas nozīmēs, ka minētās pensijas varēs pārrēķināt ik pēc dažiem gadiem?

Tāpat arī skaidrības nav par tiem, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN). Vai arī viņiem būs jāmaksā minētie pieci procenti? Vai tas nozīmēs, ka 15 procentiem, kas viņiem būs jāmaksā, vēl klāt nāks arī šie pieci? Un kā ar sociālā nodokļa paaugstinājuma procentu, kas tiks sadalīts starp darba devēju un darba ņēmēju finansējumam veselības aprūpei? Individuālajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri maksā MUN, viņi paši ir gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Tātad viņiem būs jāmaksā 15+5+1 procents no saviem ienākumiem? Līdz šim neviena ministrija nav spējusi atbildēt, kas un cik būs jāmaksā, piemēram, strādājošajam vecuma pensionāram, kurš ir MUN maksātājs. Vai strādājošajam vecuma pensionāram, kuram ir arī invaliditātes grupa un kurš ir MUN maksātājs. Un, ja cilvēks saņem invaliditātes pensiju, bet mazliet savu spēju robežās strādā un maksā MUN? Vai šiem cilvēkiem arī būs jāmaksā viens procents veselībai un pieci procenti trešajam pensiju līmenim, jo pensionāra, invalīda un strādājošā statuss ir trīs pavisam atsevišķas lietas, kas nekādi netiek savienotas?

Ar vārdu sakot, jautājumu ir daudz, bet atbilžu vēl nav. Atliek cerēt, ka tās tomēr tiks saņemtas jau drīz un par tām tiks domāts jau tagad. Nevis nākamā gada janvārī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
34

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi